Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savu laiku nokalpojušas mēbeles atjaunošanas gaitā dalās uzņēmuma Pavasara mēbeles dibinātāja Alise Ābele.
Kad atrasts vecs skapītis, kuram vēlies dot otro dzīvi, pirms ķeries pie darba, lūk, kas būs nepieciešams!
- Sūklis mazgāšanai
- Stiprs mazgāšanas līdzeklis
- Lupatiņas
- Piezīmju lapa un rakstāmais
- Skrūvgriezis
- Slīpmašīna un smilšpapīri (graudu lielums no 100 līdz 250 atkarībā no mēbeles stāvokļa)
- Maska ar respiratoru
- Cimdi
- Aizsargbrilles
- Parastā mēbeļu špaktele
- Divkomponentu autošpaktele (ja nepieciešams)
- Putekļusūcējs
- Gruntskrāsa uz alkīda bāzes
- 2 otiņas
- Porolona rullītis
- Ūdens bāzes akrila krāsa
- Caurspīdīga akrila laka uz ūdens bāzes
- Mīksts pūkains rullītis (augstas kvalitātes)
Dekoratīvajiem elementiem
Citi lasa
- Tapetes
- Mīksta ota
- PVA D1 vai PVA D2 līme
- Elektriskais skrūvgriezis
- Furnitūra (ja nepieciešams)
Cik laika tas aizņems?
6–8 dienas
1. Pirmais solis ir atjaunojamo mēbeli kārtīgi nomazgāt ar stipru virtuvē atrodamu mazgāšanas līdzekli, lai noņemtu taukaino aplikumu, netīrumus un citus nosēdumus, kas uz mēbelēm sasēžas gadu gaitā. Ja to neizdara, tad, turpinot darbus, tie traucē laba rezultāta sasniegšanai.
Mazgāšanas procesu jācenšas veikt ar pēc iespējas mazāku mitruma daudzumu. Ja koka vai skaidu plātes mēbeles par daudz samitrina, tās tiek sabojātas un žūšanas procesā var ļoti nopietni deformēties. Noteikti nevajag tās mazgāt ar augstspiediena mazgāšanas ierīcēm. Līdzekli, viegli samitrinot sūkli, kārtīgi ierīvē mēbelē un tad ar viegli mitru lupatiņu visu lieko noņem.
Pēc tam mēbeli atstāj nožūt neitrālā veidā – tas nozīmē nelikt to ne saulē, ne pirtī, ne uz siltajām grīdām, bet ļaut tai nožūt istabas temperatūrā.
2. Kad mēbele atkal ir sausa, to daļēji demontē. Demontēšanas laikā ir labi veikt pierakstus, kas kurā vietā ir pamanīts, kā labojams vai nomaināms. Jāpieraksta ne tikai radušies robi, bet arī tas, ja kāda atvilktne viegli nebīdās vai durtiņas neveras ciet. Tas nozīmē, ka apstrādes laikā vajadzīgajās vietās ir nepieciešama papildu slīpēšana, paredzot to, ka pa virsu nāks krāsa, kas durtiņām vēl par pāris milimetriem padarīs virsmu biezāku. Ja nepieslīpē laikus, tad montējot var nākties secināt, ka jaunā krāsa, verot durtiņas, skrāpējas nost.
3. Nākamais solis ir visu virsmu noslīpēšana, kā arī defektēto vietu aizšpaktelēšana un papildu slīpēšana. Tā kā skapīša gadījumā ir jāslīpē visas virsmas, ko paredzēts pārkrāsot, lai tās kļūtu viegli matētas, tad to daudz ērtāk būs darīt ar slīpmašīnu. Matējums ir svarīgs, lai krāsa var virsmai labāk pieķerties. Tai skaitā, ja ir jālieto špaktele, apstrādātās vietas daudz ātrāk būs noslīpēt ar mašīnu. Tādēļ atceries par darba drošību – darbu ērtībai lieti noderēs atsevišķa telpa (jo būs daudz putekļu), maska ar respiratoru, darba cimdi. Ja mēbele ir salīdzinoši labā stāvoklī, visu virsmu vari noslīpēt ar vidēja raupjuma smilšpapīru (graudu lielums 180), lai virsma ir gan nogludināta, gan viegli matēta.
Ja bojājumi ir lielāki, tad sākumā ņem rupjāku smilšpapīru, graudu lielums apmēram 150, un cenšas tos izslīpēt pirmos.
Tad, veicot starpmitrināšanu, noslauka putekļus ar viegli mitru lupatiņu, un turpina ar 180 raupjuma smilšpapīru, beigās atkal noslauka putekļus. Slīpēšanu un noslaucīšanu atkārto pēc nepieciešamības. Tad skapīti dabīgā veidā atkal nožāvē. Ja papildus ir nepieciešama labošana ar robu aizpildīšanu, tad pirms pēdējās slīpēšanas kārtas ķeries klāt špaktelei.
Nelielu robu aizpildīšanai izmanto parasto mēbeļu špakteli, kas ir paredzēta koka virsmām, un, kad tā ir sacietējusi, to papildus noslīpē. Jāuzmanās ar mēbeles slaucīšanu pēc tam, jo ar mitru lupatu špaktele var iznākt ārā. Labāk lupatiņas vietā izmantot putekļsūcēju.
Pēc tam, kad špaktele ir sacietējusi, lieko noslīpē, un ar to slīpēšanas fāze ir beigusies.
4. Nākamais solis ir gruntēšana. Gruntskrāsas uzlikšana nepieciešama, lai būtu starpslānis, kas palīdz krāsai labāk turēties pie virsmas. Ar to klāj tās virsmas, ko vēlāk paredzēts krāsot.
Pirms gruntēšanas rūpīgi sakop darbavietu, ar putekļsūcēju sasūc putekļus no visām virsmām un stūrīšiem. Putekļi ir jāsavāc ļoti rūpīgi, jo no tā, cik labi tas būs izdarīts, tiks ietekmēti tālākie procesi.
Gruntskrāsu klāj ar otiņu un porolona rulli. Otiņu izmanto vietās, kur ar rullīti klāt netiec. Krāsu kārtīgi izlīdzini, lai nepaliek otas veidotās švīkas vai krāsas notecējumi. To klāj viegli caurspīdīgā slānī, droši atstājot to caurspīdīguma ziņā nevienmērīgu – tā nākamais krāsas slānis labāk turēsies.
Pēc uzklāšanas gruntskrāsai jāļauj nožūt vismaz 24 stundas neatkarīgi no tā, ko ir teicis ražotājs. Bet, ja gaiss ir mitrs, tad jāžūst pat 48 stundas.
Kad krāsa nožuvusi, ar smilšpapīra klucīti viegli pārbrauc pāri nelīdzenumiem, kas varētu būt radušies krāsošanas procesā. Ar viegli mitru lupatiņu vai putekļsūcēju putekļus atkal visu savāc.
5. Viens no pēdējiem soļiem ir krāsošana. Tai ieteicams izmantot ūdens bāzes akrila krāsu. Šī sastāva krāsa ir elastīgāka, dzīvo līdzi kokam, kas mitrajā laikā nedaudz uzbriest, bet sausajā – saraujas. Krāsošanu veic ar ļoti smalku porolona rullīti un otiņu. Tāpat kā gruntējot, otiņu izmanto tur, kur ar rullīti klāt netiek. Noteikti rūpīgi seko līdzi krāsas izlīdzināšanai, lai tā klājas vienmērīgi. Kad krāsa uzlikta, ļauj tai nožūt saskaņā ar krāsas ražotāja instrukciju.
Noslēgumā liec virsū divas kārtas caurspīdīgas ūdens bāzes akrila lakas. Klājot noteikti izvēlies labu rullīti, kam nenāk ārā pūciņas. Laka dod papildu izturību un labāk pasargā no iesitumiem, skrāpējumiem.
Ideja!
Ja vēlies skapīti izdekorēt ar krāsainām tapetēm, tad to dari pēc krāsošanas posma – pirms lakošanas. Piegriežot tapeti, rūpīgi pielāgo tās izmēru, formu izvēlētajai uzklāšanas vietai, jo materiāls, apziests ar līmi, paliks par pāris milimetriem platāks. Līmējot izmanto PVA D1 vai D2 līmi, un to klāj tikai uz tapetes. Klāj rūpīgi, lēnām, piegludinot ar roku, lai neveidojas burbuļi.
Pēc tam, kad tapete ir pielīmēta, to pārklāj ar divām kārtām lakas, izmantojot mīkstu otu. Pēc pirmās kārtas ļauj lakai pāris stundas nožūt.
6. Noslēgumā mēbelei pievieno atpakaļ tos pašus vai pavisam jaunus rokturus, citu furnitūru. To vislabāk iegādāties furnitūras veikalos, kur ir plaša un interesanta izvēle.
Tikai tad, kad darbiņš padarīts, pa īstam var novērtēt, cik daudz laika, pūļu, sviedru un pārdzīvojumu tas prasījis. Līdz ar to finālā mēbelei ir ne tikai jauns izskats, bet arī pavisam cita vērtība.
Speciāliste Alise Ābele atzīst, ka, ilgāku laiku pavadot mēbeļu atjaunošanas sfērā, ir sajutusi, kā mainās viņas attieksme pret visu, kas apkārt ir atrodams.
Pret visu, kur cilvēks ir ielicis darbu, lai tas jebkādā veidā taptu, ir radusies dziļāka cieņa un nevēlēšanās pa roku galam mest tik ārā to, kas kļuvis lieks.
Strādājot mēbeļu atjaunošanas skolā ar saviem klientiem, Alise šo domāšanas maiņu novēro arī citos. Un novēl to caur darbu un saudzīgu attieksmi, iedvesmojot saglabāt veco, mācīt tālāk arī saviem bērniem un līdzcilvēkiem.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
