Rīga +8°C 
Izrādās, ik gadu atkritumos izmetam vidēji 500–600 eiro. Tiesa, ne gluži banknotes un monētas – izmestā nauda izskatās kā pusapēsts banāns, piens, kam beidzies derīguma termiņš, un aizvakardienas sautējums.
Pārtikas atkritumi varētu nebūt, ja mēs ciešāk draudzētos ar ledusskapi vai, piemēram, rūpīgāk plānotu maltītes. Kā dzīvot tā, lai pārtikas atkritumu mūsu mājās būtu pēc iespējas mazāk?
Inga Belousa, biedrības Zaļā brīvība eksperte pārtikas atkritumu mazināšanas un klimatu saudzējoša dzīvesveida jautājumos, norāda, ka atbildīgs pārtikas patēriņš balstās septiņos viegli ievērojamos soļos.
Pirmais solis: iepirkties ejam paēduši!
Iepērkoties jāatceras, ka ķermenis darbojas kā kompass: ja ejam uz veikalu nepaēduši, vilina visas kārdinošās smaržas, kas nāk no ceptuves vai gatavo produktu nodaļas. Tādēļ svarīgi, lai nedodamies iepirkties lielā izsalkumā – tā droši vien nopirksim ko lieku.
Otrais solis: ēdienkartes plāns un budžets!
Ieteicams veidot ēdienreižu plānu nedēļai, apzinot, kādi produkti maltītes pagatavošanai jau atrodas mājās, un iegādājoties trūkstošos. Maltīšu apjoma plānošana palīdzēs izvairīties no ēdiena pārpalikumiem! Ja šķiet, ka no mājās esošajiem produktiem neko īsti pagatavot nevar, ņem talkā ChatGPT – jautā, kādu recepti no jau esošajiem produktiem tas var ieteikt!
Trešais solis: samērīga gatavošana!
Tas nozīmē, ka gan ievērojam reālo porciju lielumu, gan arī gatavojam no produktiem, kas ģimenē garšo visiem, nepievienojot, piemēram, izteiksmīgu garšvielu, par ko kāds no mājiniekiem rauc degunu.
Ceturtais solis: gudra produktu uzglabāšana
Vecākos produktus izmantojam pirmos – arī sekojot derīguma termiņiem, lai plauktos un sauso produktu paciņās neveidotos pārtikas kožu laboratorija.
Piektais solis: pārdomāta produktu sasaldēšana
Gadās, ka, atverot ledusskapi un pārskatot saldētavu, atklājas, ka tur iemājojis NLO – neatpazīstams ledains objekts. Lai tā nenotiktu, uz maisiņiem un kastītēm vērts uzrakstīt gan produkta nosaukumu, gan laiku, kad tas ievietots saldētavā. Tas atvieglo produktu pārskatāmību un ļauj saprast, kuriem produktiem drīz beigsies derīguma termiņš. Saldējot ieteicams izmantot īpaši saldēšanai paredzētu iepakojumu. Viens no labākajiem materiāliem ir stikls, bet labi der arī lielveikalos nopērkamās kastītes pārtikas saldēšanai ar otrreizējās pārstrādes simbolu un cipariem (1, 2, 3, 4).
Sestais solis: izmanto produktu pārpalikumus!
Sagriezts puravs, dažas paprikas šķēles – arī to visu var sasaldēt! Varam saldētavā ieviest uzglabāšanas trauku, kur sasaldējam tos dārzeņus, kas paliek pāri gatavojot, un nākamreiz tos izmantot zupai vai sautējumam. Ir arī citi veidi, kā izmantot citus ēdienu pārpalikumus, piemēram, putras nākamajā dienā var pārvērst pankūkās vai sacepumā!
Septītais solis: draudzīga dalīšanās!
Ja sanācis pagatavot par daudz ēdienu, var pacienāt, piemēram, kolēģus. «Bet varbūt jūsu daudzdzīvokļu mājā dzīvo kāds seniors, kuru mājās gatavots ēdiens īpaši iepriecinātu? Pirms pandēmijas Latvijā bija astoņas vietas, pārtikas ledusskapji, kur iedzīvotājiem bija iespējams gan atstāt citiem tos produktus, kas pašiem nebija vajadzīgi, gan arī citu atstāto no tā paņemt. Vērts apzināt savu kopienu par šādu iespēju!»
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
