Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par Sandru
*studējusi bioloģiju Latvijas Universitātē
*sēklu lolotāju kustības Latvijā aizsācēja
*dārzā darbojas pēc permakultūras principiem
*bioloģisko riekstu, ogu un augļu uzņēmuma SIA “Riekstotāji” vadītāja
*trīs bērnu mamma
*ikdienā spēku rod latviskajā dzīvesziņā un dārzā.
Katrs ir par sevi atbildīgs
Kopš esmu iepazinusies ar permakultūras idejām, noskatījusies filmu “Home” (“Mājas”), kurā atainots, kas notiek ar Zemi, kā mēs cilvēki mokām savas mājas, savu planētu, kā to pārveidojam, kā noplicinām augsni, piesārņojam gaisu, ūdeni, zemi, nežēlīgi izmantojam resursus un tikai patērējam tos, uzdodu sev jautājumu: uz kurieni cilvēce arvien ātrāk dodas? Kamdēļ ir vajadzīgs arvien vairāk un vairāk? Atkritumu kalni tikai vairojas! Kad vēl strādāju lielas, starptautiskas elektrotehnikas uzņēmuma pārstāvniecībā, jau tad man nedeva mieru apziņa, ka piesārņoju Latviju ar atkritumiem – mana darba rezultāts nonāks izgāztuvē…
Var jau sacīt, ka “es neko nevaru ietekmēt”, ar to domājot lielos procesus. Bet varu ietekmēt to, ko daru es, – tas mazais smilšu graudiņš vai piliens jūrā.
Iespēju robežās mēģinu samazināt piesārņojumu. “Jūru veido pilieni – viens piliens neko nevar ietekmēt, tomēr katrs ir atbildīgs par savas rīcības sekām.” Šo teicienu rakstu arī sava uzņēmuma pavadzīmēs kā pateicību klientiem, ka viņi ir balsojuši ar savu pirkumu bioloģisko produktu ķēdei, nevis atbalstījuši piesārņotos produktus. Bija periodi, kad mēģināju visu pārtiku izaudzēt vai iegādāties no bioloģiskiem zemkopjiem un veikalā gandrīz vispār neko nepirkt. Jāsaka gan godīgi, ka tagad esmu nedaudz atslābusi un iepērkos arī veikalos. Esmu ļāvusies zināmam spiedienam no bērnu puses, ka nevar viņus gluži “turēt mucā” un jāļauj veikalā iegādāties jogurtus, saldējumus, našķus, maizi, pienu…
Kamdēļ esmu tik noraidoša pret iepirkšanos veikalos? Tur viss pārsvarā ir iepakots plastmasā, papīrā vai kā citādāk, manuprāt, lieki tērējot Zemes resursus.
Mēs balsojam ar savu maciņu: tam, kam mēs dodam savu naudu, to mēs atbalstām. Piemēram, ja es ikdienas pārtiku iepērku vienā konkrētā veikalā vai izvēlos konkrētus pakalpojumus, es šim uzņēmumam saku “jā” – es atbalstu to un nodrošinu, ka šis uzņēmums var pastāvēt. Šis ir ļoti spēcīgs instruments procesu ietekmēšanai. Ceru, ka arvien vairāk cilvēku apzināsies, ko dara, un balsos par Zemei draudzīgiem procesiem, nevis tikai domās par savu labumu un, aizbildinoties ar visādiem iemesliem, pirks lētāko.
Mūsu ģimene, protams, šķiro atkritumus. No iepriekšējās dzīvesvietas saimnieces saņēmu ļoti pozitīvu vērtējumu, ka mūsu ģimenei ir vismazākais atkritumu apjoms. Tur mums ir šķirotais konteiners, komposts. Tagad dzīvoju Ādažos, esmu ļoti priecīga, ka ir konteiners kompostējamiem atkritumiem, tajā pašā laikā, ļoti apbēdina, ka cilvēki tajā iemet stiklu, plastmasu – atkritumus liek plastmasas maisā un iemet kompostā, nemaz nepadomājot, ka kādam tie būs jāvelk laukā no komposta, vai pat vēl ļaunāk – tamdēļ ir samaitāts viss komposta konteiners un to liks pie nešķirotās miskastes. Mums atkritumu šķirošana liekas tik pašsaprotama un loģiska, tomēr daudziem tas tā nav.
Dzīvoju ar pārliecību, ka atkritumi ir resursi nepareizā vietā. Protams, ka uz visu jāskatās saprātīgi, lai nesākam neracionāli tērēt laiku sīkumiem. Katram jāatrod zelta vidusceļš, lai nekristu vienā vai otrā grāvī.
Arī biznesā iespējams īstenot savas vērtības
Visu laiku esmu ar savu ideālistisko pasaules uzskatu dzīvojusi un neesmu īsti iekļāvusies “parastā kārtībā”. Savulaik aiz pārliecības radījām “Ekovirtuvi”, lai būtu iespēja nobaudīt bioloģiski audzētu pārtiku, lai zemkopjiem būtu iespēja savu izaudzēto realizēt.
Pēc ekskursijas Vācijas un Austrijas bioloģiskajās saimniecībās 2010. gadā “Ekovirtuvē” uzsāku tiešās pirkšanas kustību ar z/s Eicēni “pārsteiguma groziņiem”. Prieks, saimnieki katru nedēļu joprojām ved groziņus 10–14 ģimenēm. Nedaudz vēlāk spējīgi jaunieši izveidoja tiešās pirkšanas pulciņus Rīgā un daudzās Latvijas vietās, izveidoja arī pasūtīšanas sistēmu internetā. Tā ir apsveicama kustība, lai samazinātu pārtikas ceļu no lauka līdz galdam.
Eicēnu “pārsteigumu” groziņu modelis ir savādāks. Ja ēdājs uzticas audzētājam un ir gatavs izmēģināt ko jaunu, tad šāds modelis nodrošina to, ka zemkopis groziņā ieliek brokoli tieši tad, kad tas ir izaudzis un ir vislabākajā kvalitātē, nevis gaida, kamēr pasūtīts un brokolis pa to laiku paspējis pāraugt. Mūsu dārzos nav iespējams “pasūtīt pareizos laika apstākļus”, lai produkcija ienāktos pēc grafika. Mūsu patērētāju domāšanas veids ir pieradis pie lielveikalu pārbagātības un mūžīgās vasaras, bet tas ir uz “naftas rēķina”. Šāds modelis ēdājam ir nepierastāks, nav tik lutinoši, bet taupa resursus. Būtiski piebilst, ka pārtikas audzēšanas modeļi pasaulē ir daudzi un dažādi – katrs ir izveidojis piemērotāko.
Gluži tāpat, neaizmirstot manas vērtības un pārliecības, esmu veidojusi savu uzņēmumu SIA “Riekstotāji” – kopā pasūtām produktus, lai būtu iespēja sagādāt pilnvērtīgā uzturā svarīgus produktus, turklāt bioloģiski audzētus. Tā nu šo pāris gadu laikā piedāvājuma klāsts ir krietni audzis un nu klientiem varu piedāvāt plašu bioloģiski audzētu riekstu, žāvēto augļu un ogu, riekstu, pākšaugu sortimentu.
Riekstotāji – tā dēvēju mūsu klientus, ir īpaši ļaudis. Par to pārliecinos tajās reizēs, kad gadās kādas kļūmes un satiekos ar klientiem. Bieži šādas tikšanās abām pusēm ir devušas ko īpašu, kādu ziņu, stāstu, risinājuma pavedienu.
Katra sēkliņa kā vērtība
Tikai un vienīgi mēs paši piešķiram jēgu tam, ko darām. Kad mums ir spēks un dzīvesprieks, tad visam ir jēga, viss apkārt ir skaists, apgarots un pat dievišķs, ir pārticība. Dārzs un gada ritms tajā palīdz šo jēgu uzturēt, palīdz mums būt ritmā un saskaņā. Permakultūras dzīves filozofija, kuras balstās uz 3 ētikas pīlāriem – rūpēm par zemi, rūpēm par cilvēku un resursu godprātīgu sadali, ievirza domāšanu dabas izzināšanas, augsnes auglības celšanas un veselīgas dārza ekosistēmas veidošanas virzienā.
Kad sāku veidot dārzu jaunā vietā, vispirms vēroju, cik daudz saules gaismas ir šajā vietā – kur saule lec un riet Lieldienās, kur Jāņos, kādi koki, ēkas, kādu ēnu tie veido, kādi tie būs pēc 5, 10, 25 gadiem, kādi valdošie vēji, kāds augsnes sastāvs, kāds gruntsūdens līmenis, kādi augi paši aug. Tad, saprotot VISU dārza lietotāju vajadzības un vēlmes, var sākt domāt par dārza teritorijas pārveidošanu – par zonējumu, par augiem. Kad par šo ir skaidrība, var sākt plānot jau konkrētās dārza aprises un sākt veidot augsni – tieši veidot augsni, jo, viedi saimniekojot, pat pavisam neauglīgā vietā var izveidot auglīgu dobi. Protams, ka visu laiku vajag mācīties, jo atklājas jaunas un jaunas lietas. Sākumā man nebija apjausma par nezāļu jeb savvaļas augu vērtību. Vēlāk iemācījos tās “menedžēt” tā, lai pati nebūtu pārstrādājusies ar ravēšanu, un kultūraugi tomēr augtu labāk par nezālēm, un arī dārzs izskatītos glīti. Izpratne par glītumu katram ir cita, man dārza skaistums sākas ar veselīgiem un spēcīgiem augiem. Tagad sāku apgūt kaitēkļu jomu dārzā – atkal viena atklāsme pēc otras. Piemēram, pat laputis dabā ir nepieciešamas, tās normalizē un stimulē augu augšanu, ir barība skudrām. Mārītes barojas ar laputīm un veselā dārzā izlīdzsvaro lapušu daudzumu. Lapušu invāzija ir tad, kad augi ir pārbaroti, kad nav līdzsvars barības elementos. Nesen uzzināju brīnumu lietas par skudrām, kas ir meža un dārza sanitāri. Skudrām ir ļoti augstu attīstīta apziņa, ir pat sava valoda. Viss ir saistīts, ja tikai mēs protam to ieraudzīt!
Tagad strauji sāk attīstīties audzēšana kopā gan vienā saimniecībā, gan kopienas dārzos – tas arī ir apsveicami! Arī tādēļ, ka šādi sākam saprast, ko nozīmē izaudzēt, un novērtējam to.
Ciešā sasaistē ar dārzu un dabu ir arī mana sirdslieta, kas prasa ne mazums laika un pūles – mantoto kultūraugu un sēklu maiņas kustība, kas ir zināma visā pasaulē. Ja kāds kultūraugs bijis kopā ar tavu ģimeni vismaz 30 gadus, tas varētu kļūt par nacionālo bagātību – mantoto kultūraugu. Šādi augi ir īpaši ar to, ka labi piemērojušies konkrētiem augsnes un klimata apstākļiem: lai gūtu labu ražu, tiem nevajag ne minerālmēslus, ne pesticīdus. Tie ir izturīgi pret salnām un sausumu, piecieš Latvijas mainīgo ziemu, kā arī dīvainos pavasarus un rudeņus.
Gluži tāpat kā dārzā, arī mantotiem kultūraugiem mēs katrs pats piešķiram jēgu,
sākot apzināties to vērtību. Nav necilu augu, nav necilu cilvēku, viss atkarīgs,
ar kādām acīm uz jebko skatāmies.
Kad cilvēks sāk apzināties savas dzimtas kultūraugu vērtību, viņā notiek iekšējs brīnums. Piemēram, šis augs, kuru audzēja mana vecmāmiņa vai vecvectētiņš, ir vērtība.
Tas piedod uzreiz citu sajūtu, arī citu atbildību. Atbildību un vēlmi to saglabāt, par to rūpēties, piedod jēgu un dzīvesprieku ikdienai. Lai mums katram izdodas apzināties savu nozīmību pasaules lielajos procesos! Lai iedvesmojam cits citu darīt arvien labāk un atbildīgāk!
- Atnesot sēklu maiņas bibliotēkai sēklas;
- Kļūstot par vēstnesi, lai stāstītu par šo iespēju sava ciema un pilsētas cilvēkiem un apkopotu viņu atnestās sēkliņas;
- Saņemot no sēklu bibliotēkas augu sēklas, lai tās sētu savā dārzā un daļu sēkliņu atgrieztu atpakaļ rudenī glabāšanai. Mājaslapa https://www.mantots.permakultura.lv/ ir veidota kā informācijas resurss, lai mācītos sēklu ievākšanu, atpazītu savus mantotos kultūraugus, iedvesmotos no mantoto kultūraugu stāstiem.
Zemkopis nav nekāds nieks!
“Es nelietoju vārdu “zemnieks”, jo šī darba darītājs nav nekāds nieks, bet gan kopj zemi. Viņš rūpējas par augsnes auglību un audzē pārtiku ar bioloģiskām un biodinamiskām metodēm. Šobrīd, pieejot bioloģiskajai zemkopībai no racionālā un biznesa skatupunkta, nekā citādi kā par kalpošanu, to nevar nosaukt. Garās darba stundas, fiziski smagais darbs, atkarība no laikapstākļiem… to visu novērtēt ir ļoti grūti. Ļoti ceru, ka reiz arī politiskā līmenī tiks atbalstīta bioloģiskā lauksaimniecība, ko tiešā veidā varētu stimulēt 5% PVN bioloģiski audzētiem produktiem. Tas reāli mainītu sabiedrības kopīgo noskaņojumu zaļajā jeb dabai draudzīgās saimniekošanas virzienā. Tas, ko katrs no mums var darīt jau šobrīd, ir iespējami atbalstīt vietējos zemkopjus. Pasaulē jau sen ir veidojusies kustība CSA (Consumer supported agriculture – Patērētāju atbalstīta lauksaimniecība), kurā ēdāji atbalsta audzētājus. Latvijā to dēvē par tiešo pirkšanu. Arī šai kustībai var pievienoties ikviens!
Sandras Stabinges ieteikumi, kur smelties iedvesmu:
- www.mantots.permakultura.lv
- Youtube.com kanālā video, ievadot atslēgvārdus “Huw Richards”, “Charles Dowding”
- Tobijs Hemenvejs “Gajas dārzs. No vaiga sviedros ravētām dārzeņu rindām līdz viegli kopjamam ekoloģiskajam dārzam”
- Nikolajs Kurdjumovs “Gudrs sakņu dārzs”
- Filma “Home”/ “Mājas”
- Filma “Kādas sēklas stāsts” (SEED: The Untold Story)
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
