Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Lielākā resursu tērētāja un arī klimata krīzes veicinātāja ir industriālā lopkopība, un šī nu ir tā reize, kad katra indivīda izvēlēm ir liela loma planētas glābšanā, jo pieprasījums veido piedāvājumu.
Antibiotikas – jaunu slimību cēlonis
Šobrīd pārtikas ražošanai mēs izmantojam gandrīz pusi planētas sauszemes teritoriju un lielāko daļu no tās (77%) aizņem tieši dzīvnieku valsts produktu ražošana. Bet no visas šīs milzīgās teritorijas, kas atvēlēta gaļas, piena un olu ražošanai, kopā iegūstam tikai 18% no kopējā saražoto kaloriju apjoma.
Kamēr savvaļas dzīvnieku populācijas pēdējo 50 gadu laikā ir samazinājušās uz pusi, lopkopības dzīvnieku skaits ir trīskāršojies – 90% no Zemes zīdītāju kopsvara veido gaļas un piena mājlopi. Ja 1960. gadā visā pasaulē bija ap trīs miljardiem vistu, tad mūsdienās to ir aptuveni 20 miljardi.
Tā kā vista aug ātri, tās fileja uz jūsu šķīvja var būt bijusi embrijs pirms nieka 35 dienām. Vienā gadā tās ir 11 vai 12 vistu paaudzes!
Tas pats attiecas arī uz cūkām. Mūsdienās ik gadu pasaulē tiek izaudzēti vairāk nekā 400 miljoni cūku. Turklāt ir sagaidāms, ka vistu un cūku skaits pasaulē nākamajos 20 gados varētu palielināties par vēl, norāda Minesotas Universitātes Infekcijas slimību izpētes un politikas centra (Center for Infectious Disease Research and Policy) profesors Maikls Osterholms publikācijā Deadliest Enemy: Our War Against Killer Germs. Viņš ir viens no zinātniekiem, kuri arvien pieaugošo industriālās lauksaimniecības apjomu un savvaļas sugu izzušanu saista ar jaunu saslimšanu veidošanās riskiem jeb zoonozēm – infekcijas slimībām, kas pārnēsājamas dzīvnieku un cilvēku starpā. Vienu no tām – COVID-19 – jau esam izbaudījuši uz savas ādas.
Būtisks drauds ir arī antibiotiku lietošana lopkopībā – lai samazinātu sasllimšanas risku, dzīvnieku audzētāji tās mēdz pievienot barībai. Eiropas Savienības likumdošana gan aizliedz lietot antibiotikas profilaksei – tās drīkst izmantot tikai ārstēšanai un veterinārārsta uzraudzībā, taču joprojām ir gadījumi, kad šie noteikuim tiek pārkāpti.
Īpaši augsts šis rādītājs ir putnkopības nozarē. Augot antibiotikas saturošu gaļas produktu patēriņam, palielinās risks, ka cilvēka organisms kļūst imūni pret antibakteriāliem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka mikroorganismi kļūst nejutīgi pret antibiotikām, un cilvēkam šīs zāles vairs nespēj palīdzēt saslimšanas gadījumā.
Izaicini sevi – apēd mazāk gaļas!
Arī lauksaimniecības dzīvniekiem, gluži tāpat kā cilvēkiem un citam dzīvām būtnēm, ir jāēd un jādzer. Lopkopība ir galvenais Amazones lietusmežu izciršanas cēlonis un ne tikai tāpēc, lai tur ganītos gotiņas, bet gan lopbarībai nepieciešamo izejvielu audzēšanai. Lai pieņemtos svarā par vienu kilogramu, vistai nepieciešams apēst 2 – 5 kilogramus barības, cūkai 4 – 9, savukārt govij – pat līdz 25 kilogramiem barības! Beigu beigās no šiem dzīvniekiem iegūstam mazāk nekā viņos ieguldīts.
“Šo izšķērdīgo pārtikas ķēdes posmu varētu izlaist, ja cilvēki ēstu augus “pa taisno”, nevis ar dzīvnieka starpniecību. Piemēram, Oksfordas universitātes zinātnieki aprēķinājuši, ka tad, ja cilvēki aizstātu gaļu un piena produktus ar augu valsts produktiem, mēs varētu samazināt lauksaimniecības zemes,” pastāstīja bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācijas Dzīvnieku brīvība izaicinājuma «Neapēd zemeslodi» vadītāja Lilita Kenta.
Izaicinājums šogad notiek jau sesto gadu un aicina iedzīvotājus samazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu, atklāt garšīgu ēdienu, kas ir arī veselībai un videi draudzīgs un uzzināt noderīgu informāciju par to, kā mūsu ikdienas uztura izvēles ietekmē globālo klimata veselību.
“To arī zinātnieki ir atzinuši – ar ikdienas izvēlēm varam daudz darīt, lai pēc iespējas ierobežotu klimata krīzes sekas un viena no iedarbīgākajām metodēm, kas pa spēkam ir katram indivīdam, ir samazināt gaļas un dzīvnieku valsts produktu patēriņu,” skaidro Lilita.
Bieži vien cilvēkiem ir apņemšanās dzīvot videi draudzīgāk, bet viņi nezina, ar ko sākt. Izaicinājums ir labs palīgs, jo organizatori dalībniekiem katru dienu nodrošina padomus, receptes, ieteikumus, kādus produktus izvēlēties kā alternatīvas dzīvnieku valsts uzturam, kā tos gardi pagatavot. Šāda kampaņa notiek arī citur pasaulē un sociālajos tīklos pazīstama ar apzīmējumu un tēmturi #veganuary.
Veģetāri ēdieni mudina dažādot maltīti
Janvāris ir īsti piemērots brīdis, lai revidētu savus uztura paradumus, jo pēc lielās svētku izēšanās gada nogalē ne vienam vien ir uzradies kāds lieks tauku gramiņš un vēlme dzīvot veselīgāk. Protams, veģetārs un pat vegānisks uzturs nav labas veselības garants pats par sevi vien. Arī vegānisks ēdiens var būt par treknu, par sāļu, par cukurotu un tamlīdzīgi, taču, ēdot sabalansēti un balstot savu ēdienkarti uz augu valsts produktiem, ir iespējams ne tikai izskatīties un justies labāk, bet arī izvairīties no dažādu saslimšanu riskiem, piemēram, sirds un asinsvadu kaitēm, gremošanas sistēmas slimībām, diabēta u.c.
“Esmu ievērojusi, ka lielākā daļa cilvēku ēd nesabalansēti. Bieži vien pamanu, ka par maz tiek patērēti dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti un pākšaugi, bet tiek ēsts par daudz gaļas.
Es nenosodu nevienu, kurš ikdienā ēd gaļu, taču svarīgi atcerēties, ka mums sarkano gaļu nemaz tik daudz ikdienā nevajag! Ne tikai saistībā ar mūsu planētas labbūtību, bet arī mūsu pašu veselību.
Piemēram, pieaugušam cilvēkam pietiek vien ar 500 gramiem sarkanās gaļas nedēļā. Cilvēki ir ļoti dažādi, viņiem ir dažādi dzīvesveidi, veselības stāvokļi, viennozīmīgi teikt, ka visi var pilnībā iztikt bez gaļas un citiem dzīvnieku valsts produktiem, es neuzņemtos. Bet varu teikt, ka augu valsts produktiem ir jābūt mūsu uztura pamatam,” uzsvēra uztura speciāliste Anna Rozīte. Viņa šogad ir arī bija viena no izaicinājuma «Neapēd zemeslodi» vēstnesēm. Lai iedvesmotu un piesaistītu cilvēku interesi kampaņai, ik gadu izaicinājumam ir arī vēstnieki – sabiedrībā atpazīstami ļaudis. Šogad izaicinājumā piedalīties aicina ne tikai Anna Rozīte, bet arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, mūziķis Dons un modes mākslinieks Kašers.
Izaicinājumam ir trīs līmeņi – 1.līmenis piedāvā trīs dienas nedēļā ēst veģetāri, 2.līmenis – visu mēnesi ēst veģetāri un 3.līmenis – visu mēnesi ēst tikai vegāniski. Pērn izaicinājumā piedalījās vairāk kā 10 000 dalībnieku, no kuriem mēnesi ēst vegāniski apņēmās 25% dalībnieku, veģetāri – 29%, bet visvairāk dalībnieku izmēģināja pirmo līmeni jeb ēst veģetāri trīs reizes nedēļā (46%). Lai atbalstītu dalībniekus, «Neapēd zemeslodi» rīkotāji ik dienu e-pastā sūta receptes katrai ēdienreizei, noderīgu informāciju par augu valsts uzturu, kā arī izdevīgus piedāvājumus ēstuvēs un veikalos.
Kā jūtas cilvēki, kas mēnesi nav ēduši gaļu?
“Populārs ir mīts, ka ziemeļniekiem nepietiek ar augu valsts uzturu klimata specifikas dēļ, taču tā nav tiesa. Ēdot sabalansēti, varam nodrošināt sevi ar visām vajadzīgajām uzturvielām. Dabai visnedraudzīgākā ir liellopu audzēšana, tāpēc arī tad, ja pavisam neatsakāties no dzīvnieku valsts produktiem, varat vismaz vērtēt, cik daudz, bieži un kādus patērējat,” piebilst Lilita.
Arī Anna Rozīte atzīstas – kaut arī pamatā jau kopš bērnības viņas ēdienkarti veido augu valsts produkti, dažkārt savā uzturā viņa iekļauj arī olas, piena produktus, vistas fileju un jūras asari.
Dalībnieki, piesakoties izaicinājumā un tam noslēdzoties, tiek aicināti aizpildīt anketu, pastāstot par saviem uztura paradumiem un sajūtām pēc izaicinājuma. Lilita Kenta teic, ka rezultāti un izaicinājuma laikā novērotās pārmaiņas dalībniekiem sakrīt ar pasaules vadošo veselības organizāciju un uztura speciālistu vēstījumu – dzīvnieku produktu aizstāšana uzturā ar augu valsts produktiem līdzi var nest dažādus veselības ieguvumus. Izaicinājuma aptaujas rezultātos redzami biežākie īstermiņa ieguvumi – pozitīvas izmaiņas ķermenī novēroja vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto, visvairāk izceļot viegluma sajūtu un labāku pašsajūtu kopumā, kā arī vairāk enerģijas, ādas uzlabojumus un svara kritumu.
Starp citu, dažādas aptaujas regulāri atklāj visai bēdīgu ainu – augļu un dārzeņu patēriņa ziņā Latvijai ir viszemākie rādītāji ES valstu vidū, tādēļ kaut pašu veselības labā vien jau ir vērts izrevidēt savu ēdienkarti par labu augu valsts produktiem.
Racionāli plānojot budžetu, ir rodamas garšīgas un veselīgas iespējas, turklāt tālu ceļu mērojis eksotisks auglis arī no vides viedokļa nav tā vēlamākā izvēle bāzes ēdienkartes izveidei.
Nekas vēl nav nokavēts – piesakies!
Dodies uz vietni www.neapedzemeslodi.lv, izvēlies vienu no trim izaicinājuma līmeņiem un piesakies.
Lopkopība – klimata krīzes vaininiece
- Vadoties pēc vides ekspertu aplēsēm, iepriekšējā gada «Neapēd zemeslodi» izaicinājuma laikā dalībnieki ietaupīja tik daudz CO2 izmešu, cik rastos, ar vieglo automašīnu aizbraucot no Rīgas līdz Portugāles galvaspilsētai Lisabonai un atpakaļ 175 reizes.
- Vienā mēnesī netika apēsti vismaz 10 499 dzīvnieku, un visa gada laikā, dalībniekiem turpinot ievērot pusgada aptaujā norādīto uzturu, tiks saudzēti vismaz 53 680 dzīvnieku.
- Lopkopība rada aptuveni piekto daļu amonjaka emisiju, kuras ir atbildīgas par gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām.
- Dzīvnieku produktu patēriņu visā pasaulē samazina arvien vairāk cilvēku. Piemēram, ES, kā liecina Good Food Institute pētījuma dati, vairāk nekā 50% iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir sākuši ēst mazāk gaļas.
Sāc pamazām!
Tā kā liela loma ēdiena izvēlē ir pieradumam un tradīcijām, nevajag uzreiz mēģināt ielēkt 100% vegānismā. Uztura speciāliste Anna Rozīte iesaka jaunus ieradumus veidot pamazām, piemēram,
- vairākas reizes nedēļā aizstāt dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (sarkanā gaļa, desas) ar augu valsts olbaltumvielām (pākšaugi, tofu).
- Biežāk izvēlēties pilngraudu produktus (pilngraudu rīsi, pilngraudu maize u.c.), tajos arī ir olbaltumvielas.
- Lai uzņemtu nepieciešamās aminoskābes (olbaltumvielu mazās daļiņas), ieteicams ikdienas uzturā kombinēt pilngraudu produktus kopā ar pākšaugu produktiem.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
