Rīga -2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Labs komposts ir gluži kā tumšas drupačas uz kūkas – mīksti drūpošs un smaržo pēc pielijuša meža,» saka vides pārvaldības inženiere, Latvijas kompostēšanas idejas krustmāte Zane Gailīte. «Kompostēšana pilsētā ir ļoti laba ideja. Tā ir iespēja samazināt savu sadzīves atkritumu daudzumu, bet pats galvenais – kompostēšana ir ilgtspējīga, jo komposts tiek izmantots augsnes bagātināšanai: no dabas ne tikai ņem, bet dāsnu roku arī dod pretī.»
1. Bioloģisko atkritumu audits. Atrodi trauku, vislabāk ar vāku, kurā visu dienu krāj visus bioloģiskos atkritumus – mizas un miziņas, papīra dvielīšus un mīlestības vēstules. Izcili, ja šādu izpēti vari veikt nedēļu. Pēc tam izvērtē – cik daudz un kādi ir šie atkritumi. Noskaidro, kuri no taviem bioloģiskajiem atkritumiem ir kompostējami, bet kuri – labāk ne, citādi komposta kastei radīsies gremošanas traucējumi. Piemēram, kompostēšanai piemājas tvertnē nederēs liels un regulārs daudzums citrusaugļu mizu – parasti šādi atkritumu rodas cilvēkiem, kas mājās spiež apelsīnu vai citrusaugļu sulu. Tāpat sanitāru iemeslu dēļ nederēs gaļas, zivju un piena produktu atlikumi. Iespējams, šis ir īstais brīdis, lai pārdomātu savus patēriņa paradumus, – arī tas ir veids, kā samazināt atkritumu daudzumu, kā arī izvēlētos piemērotāko bioatkritumu apsaimniekošanas veidu.
Citi lasa
2. Individuāla kompostēšana – pamēģini, bet nebēdā, ja nesanāk. Ir dažādi paņēmieni, ko darīt ar bioloģiskajiem atkritumiem dzīvoklī, – var iegādāties speciālus konteinerus atkritumu fermentēšanai, iekārtot kasti ar sliekām, mēģināt iekārtot mazu kompostēšanas kastīti pagalmā, tomēr… šo ideju realizācija ne vienmēr izdodas. Tāpēc – domā plašāk! Kompostēšana pilsētā ir arī stāsts par draudzēšanos un savstarpēju sadarbību.
3. Runā par savu vēlmi! Visticamāk, tev apkārt ir arī citi cilvēki, kas grib kompostēt vai to jau dara. Varbūt komposta kaste jau ierīkota kaimiņmājas pagalmā? Varbūt tu katru dienu ej garām privātmājai, kas būs ar mieru savā komposta kaudzē sabērt arī tavu ābolu un kartupeļu miziņas? Varbūt vietu kompostēšanai var iekārtot tavas darbavietas pagalmā, varbūt tāda jau ir bērnudārzā vai kur citur tuvumā?
4. Izveido kompostēšanas vietu! Noteikti aprunājies ar savas mājas kaimiņiem un nama apsaimniekotāju – iespējams, arī citi gaida, kad tieši tavas daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā vai kādā citā piemērotā vietā tiks iekārtota kopīgā komposta tvertne. Ja pagalmā aug kaut viens ceriņkrūms vai peoniju rinda, visticamāk, kompostēšanas idejai būs piekritēji, jo iegūtais komposts noderēs šo augu mēslošanai – vairs nebūs katru pavasari jāpērk maišelis augsnes uzlabotāja. Tiesa, pašlaik šādai kopīgai kompostēšanai nav atbilstošas likumdošanas, bet agri vai vēlu tā būs. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā tuvākajiem astoņiem gadiem ir uzsvērta ideja, ka nepieciešams attīstīt mazizmēra un mājkompostēšanas iespējas privātpersonām un uzņēmējiem. Citur Eiropā jau sen ar to lepojas – kompostēšanu atbalsta gan valsts, gan pašvaldība, un gan šī diena pienāks arī mums.
5. Piesaki bioloģisko atkritumu konteineru! Saprotot, ka tev ir daudz nekompostējamu atkritumu vai neizdodas ieviest ar kaimiņiem kopīgo komposta tvertni – noteikti noskaidro par iespējām pasūtīt bioloģisko atkritumu konteineru, ko mēdz dēvēt par brūno konteineru. Rīgā un Pierīgā tas iespējams jau tagad, bet visās pašvaldībās dalīta bioatkritumu vākšana jānodrošina no 2023. gada.
Kompostēšanas pieredzes
Iepazīsties – mans mazais dzīvokļa kompostiņš!
Anete Ozoliņa, zaļā dzīvesveida blogere:
«Kamēr biokonteinera uzstādīšanu joprojām gaidu, tikmēr nolēmu jau sākt šķirot bioloģiskos atkritumus un kompostēt tos dzīvoklī. Tas nebūt nav tik sarežģīti! Bet – kāpēc tas būtu jādara?
Bioloģisko atkritumu daudzums starp visiem atkritumiem ir apmēram 50%, tātad liela daļa – puse. Tos atdalot, samazinās kopējo atkritumu daudzums un līdz ar to arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas (līdz pat 40%, bet, šķirojot arī citus veidus, pat par 60%). Tāpat, jau pašā sākumā atšķirojot bioloģiskos atkritumus, pēc tam ir vieglāk pāršķirot sadzīves atkritumus, jo tie ir tīrāki.
Bioloģiskie atkritumi, vienkārši pūstot poligonā, palielina CO2 izplatīšanos. Ja tos šķiro biokonteinerā, tad no tiem vēlāk būs iespējams iegūt gāzi, no kuras savukārt tiek ražots siltums un elektrība, kā arī tehniskais komposts. Ja bioloģiskos atkritumus kompostē mājās, tad no tiem rodas lielisks mēslojums augiem.
No 2035. gada Eiropas Savienības dalībvalstīs poligonos drīkstēs noglabāt ne vairāk par 10% visu atkritumu. 2019. gadā Latvijā tika apglabāti 63%. Bioloģisko atkritumu šķirošana ir milzīgs solis aprites ekonomikas un mazāku atkritumu kalnu virzienā!
Es darīju tā. Plastmasas kastes vākā ar sakarsētu īlenu izdūru caurumus un noliku to atkritumu šķirošanas atvilktnē turpat virtuvē. Nekādas smaku nejūtu – topošais komposts smaržo pēc dārza zemes. Apsveru domu, ka sagādāšu lielāku kasti un novietošu to uz balkona, bet šī virtuvē man paliks īstermiņa lietošanai.
Dzīvokļa komposta kastē var likt pierakstu papīru, sasmalcinātas olu čaumalas, tējas un kafijas biezumus, nokaltušas istabas augu lapas, kas nav slimas, un augļus un dārzeņus. Starp citu, atsevišķu dārzeņu atlikumus nevis lieku kompostā, bet saldētavā un, kad to sakrājies pietiekami daudz, vāru dārzeņu buljonu.
Un nu – ko nedrīkst likt dzīvokļa kompostā: tējas maisiņus un kafijas filtrus, jo tie var saturēt plastmasu, dzīvnieku izcelsmes produktus (piena produktus, zivis, gaļu), sīpolus, ķiplokus un citrusaugļus (jo tie var traucēt baktērijām, kas atbild par kompostēšanos), kā arī kompostējamās autiņbiksītes un dzīvnieku pakaišus.
Visu, ko lieku komposta kastē, pirms tam sagriežu vai saplēšu sīkāk un ievēroju proporciju: puse sauso sastāvdaļu, puse – mitro. Tā teikt, no zemes tu esi nācis, par zemi būs jāpaliek. Gatavo kompostu izmantošu savām istabas puķēm, un – ja paliks pāri – atdāvināšu draugiem.»
Kaste pilsētas centrā – sev un kaimiņiem
Anna Doškina, Zero Waste Latvia valdes priekšsēdētāja:
«Arī man bija doma: gribu kompostēt, bet nav, kur. Uzņēmos iniciatīvu un sev un saviem daudzdzīvokļu mājas kaimiņiem pašā Rīgas centrā ierīkoju vietu kompostēšanai. Sākotnēji gribēju iet oficiālu ceļu, bet izpētīju, ka pilsētā komposta kasti var izveidot tikai privātmājas, bet veidot tā saucamo kopienas kompostu daudzdzīvokļu mājām nav legālu iespēju. Mūsu slēgtajā pagalmā jau bija viena nelegāla būve – kaķu māja, kas nevienam netraucēja, tāpēc tomēr izlēmu par labu arī komposta kastei. Būtu ļoti labi, ja šāda iespēja būtu legāla, – par to vajadzētu padomāt likumdevējiem.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
