Rīga +7°C 
Redzot šādu situāciju, pārņem vēlme sākt zāliena glābšanu jau tagad, tomēr labāk to nesasteigt – pārāk agri uzsākti darbi var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Šobrīd ir svarīgi ļaut zālienam dabiski atjaunoties – tad rezultāti būs ne tikai skaistāki, bet arī saglabāsies ilgtermiņā, uzsver Dotnuva Seeds agronome Undīne Paipala
Zālieniem nepieciešams gaiss un barības vielas
Ja pagalmā zālienu skārusi sniega pelējuma sēne, speciālisti iesaka to ķemmēt jeb izgrābt pagājušā gada lapas, zariņus, sūnas un sakrājušās velēnas (sausās zāles atliekas).
Aerācija uzlabos gaisa iekļūšanu augsnē un ļaus zālei ātrāk atjaunoties. Ja sūnu slānis ir biezāks, ir vērts apsvērt skarifikāciju jeb mehānisku sūnu, atmirušās zāles un citu gružu noņemšanu no zāliena virsmas. Tomēr to ir vērts darīt tikai tad, kad zāliens sāk veģetēt.
Pārāk agra un intensīva rīcība var saspiest neizžuvušo augsni un sabojāt vēl vājo sakņu sistēmu. Gan aerācijas, gan skarifikācijas darbi jāsāk, kad vidējā gaisa temperatūra sasniedz aptuveni 8–10 grādus pēc Celsija. Šādā temperatūrā var veikt arī mēslošanu un zāliena sēšanu.
Mēslojumu nevar lietot pārāk agri
Ja mēslojums tiks lietots pārāk agri, tas var vai nu aizskaloties, vai arī zāliens to neuzsūks. Kad laikapstākļi būs piemēroti, vispirms būs nepieciešami kompleksie slāpekļa, fosfora un kālija (NPK) mēslošanas līdzekļi. Tie palīdzēs zālienam ātrāk atgūties, kļūt zaļākam un stiprākam.
Vērts pievērst uzmanību tam, cik liels slāpekļa daudzums ir izmantotajos mēslošanas materiālos – tas ir būtisks augšanas un zaļuma veicināšanai. Savukārt fosfors stimulē sakņu attīstību, bet kālijs – palielina auga izturību un palīdz efektīvāk izmantot slāpekli.
Speciālisti iesaka izvēlēties arī mēslošanas līdzekļus, kas bagātināti ar mikro un makro elementiem. Jau pieminētais fosfors, kālijs, kā arī magnijs, varš, dzelzs un citi mikroelementi pavasarī pienācīgi baro zālienu, garantējot tam «sātīgas brokastis», kas zālei sniedz enerģiju, kas nepieciešama augšanai un stiprināšanai. To darot, zāliens būs stiprs, to varēs bieži pļaut un pa to staigāt visu sezonu.
Būs nepieciešams vairāk nekā tikai mēslojums
Pēc tik sniegotas un aukstas ziemas zālieni un citi augi ir novājināti un piedzīvojuši lielu stresu. Tāpēc papildus jau minētajiem kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem noderēs arī citi līdzekļi: aminoskābju kompleksi, antistresori, biostimulanti.
Šie produkti palīdzēs ātrāk atjaunot augu fizioloģiskos procesus, stimulēs sakņu augšanu un uzlabos barības vielu uzsūkšanos. Šāda tipa produkti darbojas gan kā atdzīvinātāji, gan kā aizsardzība – tie stiprina augus, palielina to izturību pret temperatūras svārstībām, mitruma trūkumu vai slimībām, kas, savukārt, palīdzēs augiem ātrāk atgūties un vienmērīgāk uzsākt veģetācijas procesus.
Nesteigties ar laistīšanu
Pēc sniega nokušanas rodas vēlme laistīt zālienu, tomēr speciālisti iesaka būt pacietīgiem un laistīt zālienu tikai pavasara beigās (izņēmums – ārkārtīgi sauss pavasaris). Pavasara pirmajā pusē zeme vēl ir diezgan mitra, tāpēc nav vērts to papildus laistīt. Tomēr ieteicams sekot līdzi mitruma līmenim – īpaši gatavojoties zāliena kopšanai un pārsēšanai.
Zāliena vietas, kurām ir bijis grūtāk pārziemot, jau drīz varēs piesēt, bet ne ar pirmajām sēklām, kas pagadās. Vislabāk būtu izmantot to pašu zāliena maisījumu, ko pagājušajā gadā/iepriekš. Ja vairs nav to pašu sēklu, ieteicams izvēlēties maisījumus, kas paredzēti pārsēšanai – to sēklas aug daudz ātrāk un attiecīgi – zāliens ātrāk atkal kļūst zaļš.
