Rīga +11°C 
Darba maiņa visbiežāk ir saistīta ar vēlmi pēc profesionālās izaugsmes, lielāka atalgojuma vai jaunu zināšanu apguves. Lai uzlabotu nodarbināto noturību darba tirgū, VIAA piedāvā mācības pieaugušajiem, atrodamas vienuviet platformā STARS.
Cik bieži cilvēki Latvijā maina darbu?
Aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk dzīves laikā ir mainījuši 2–3 darbavietas (šāda tendence dominē visās vecuma grupās). Īpaši augsta mobilitāte raksturīga jauniešiem līdz 29 gadu vecumam – vairāk nekā puse (54 %) aptaujāto šajā grupā jau ir strādājuši 2–3 darba vietās. 40–49 gadu vecuma posmā visbiežāk uzkrāta 4–5 darba vietu pieredze. Interesanti, ka vīrieši biežāk nekā sievietes ir mainījuši darbu četras un vairāk reizes, un arī pārliecība, ka atrast jaunu darbu būtu viegli vai pat ļoti viegli, vīriešiem ir augstāka. Pieaugot vecumam, cilvēki arvien piesardzīgāk raugās uz darba maiņu un biežāk atzīmē, ka atrast jaunu darbu būtu grūti.
Domājot par karjeras attīstību, cilvēki Latvijā visvairāk uzticas tieši darba devēju sniegtajai informācijai par darba tirgus iespējām (teju 36 %). Tālāk seko draugu un paziņu ieteikumi (28,4 %), pēc tam – ģimenes un radinieku teiktais (21,5 %). Karjeras konsultantiem uzticas katrs piektais aptaujātais, bet viszemākā ietekme ir sarunām ar mākslīgo intelektu (6,8 %) vai influenceriem (3,6 %), kas liecina par zemu uzticēšanos digitālajiem ietekmes avotiem.
Kas visbiežāk mudina, un kas – attur mainīt darbavietu?
Darba maiņu Latvijā visbiežāk nosaka ekonomiskie un attīstības faktori. Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki pieņem lēmumu par darba maiņu, ir atalgojums (50 %), labākas profesionālās izaugsmes iespējas citā darba vietā (31%) un vēlme pēc pārmaiņām dzīvē (22 %). Galvenie šķēršļi, kas iedzīvotājiem liedz mainīt darbu, ir interesējošu vakanču trūkums (31 %), finansiāli riski jeb nestabilitātes sajūta pārejas laikā (27 %), loģistikas izaicinājumi (23 %), zināšanu un prasmju trūkums (22 %), kā arī psiholoģiskās barjeras, piemēram, pašvērtējuma un pārliecības trūkums (22 %).
«Šķēršļi mainīt darbu ir pamatoti, ja balstās cilvēka iepriekšējā pieredzē, taču bieži vien vairāk nostrādā aizspriedumi, kaut kur dzirdētais vai lasītais par citu cilvēku pieredzi, un bailes, ka varētu notikt tāpat.
Tas īpaši novērojams pirms pensijas vecumā, kad valda milzīgi aizspriedumi pret darba maiņu un mīts «ja es aiziešu no darba, es nevienam citam šajā vecumā vairs nebūšu vajadzīgs».
Savukārt jauniešiem, it īpaši ar ģimenēm, bieži rodas bažas par ģimenes labklājību, ja jaunu darbu neizdotos atrast uzreiz,» stāsta Rīgas Tehniskās universitātes karjeras konsultante Santa Latkovska.
Vērtējot darba maiņu dažādos vecumos, karjeras konsultante stāsta, ka interesantu darba maiņas tendenci ir novērojusi vecumposmā ap 40 gadiem, kad cilvēki jau kādu laiku savu profesionālo kapacitāti ir attīstījuši un pārbaudījuši, bet jūtas izsmelti. Atceroties par jaunības sapņiem vai vēlmēm, kuras dažādu iemeslu dēļ tika atliktas, cilvēki ir gatavi pārkvalificēties un atgriezties pie agrākiem mērķiem.
Lai veicinātu sabiedrības noturību darba tirgū un atbalstītu apgūt jaunas prasmes jebkurā vecumā, VIAA īsteno projektu Mācības nodarbinātajiem, aicinot pieteikties mācībām platformā STARS (www.stars.gov.lv).
