Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ar cieņu pret dabas vērtībām
Piedzīvojumu un aktīvās atpūtas uzņēmuma Finalmente pārgājienu vadītāja Baiba Ābelniece dodas dabā visu gadu, izvēloties maršrutus, kuri neved pa iemītām taciņām, – īstais ceļš jāatrod pašiem gājējiem, citreiz cauri brikšņiem, citreiz pāri upītēm, taču interesanti ir vienmēr. Tā kā Latvija nav liela, ļoti bieži maršruti ved arī pa īpaši aizsargājamām teritorijām. Tieši tur mēdz būt arī skaistākās ainavas un neparastākie atklājumi. Tomēr jāievēro arī vairāk piesardzības, lai cilvēki ar savu klātbūtni netraucētu savvaļas iemītniekiem, nekaitētu retajām sugām.
«Cilvēki nogurst no pilsētas dzīves un meklē mieru un atpūtu dabā. Tas ir arī brīdis, kad apzināmies, ka daba ir mūsu lielākā bagātība. Man aizraušanās ar pārgājieniem dabā ir kā vērtīgs veids, lai rūpētos par savu fizisko un mentālo veselību, lai novērtētu vienkāršību, ko tajos piedzīvojam, un baudītu dzīvi. Šajos piedzīvojumos ikdienas rūpes vairs nav aktuālas un dienas prieks ir redzēt dabas skaistumu un piedzīvot izaicinājumus, ko nes līdzi ceļojums. Esot pie dabas klusumā un mierā, tā ir iespēja izprast dzīvi daudz dziļāk un saredzēt vienkāršību pat grūtībās,» pārliecināta Baiba un piebilst: »Saskaroties ar grūtībām pārgājienos, tu iemācies piekāpties neparedzamajām situācijām un novērtēt savas spējas, kas veicina personīgo izaugsmi. Pārgājienos es patiešām novērtēju, cik bagāta un apbrīnojama var būt dzīve, kad atrodamies tuvāk dabai un atļaujamies izbaudīt vienkāršību.»
Pirmā un galvenā lieta ir no meža un takām iznest visu, ko ienesi!
Apmeklējot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ir svarīgi rīkoties ar lielu atbildību, lai saglabātu dabas līdzsvaru un aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Pirms došanās ceļā noteikti jāiepazīstas ar visu pieejamo informāciju par konkrēto dabas rezervātu vai aizsargājamo teritoriju, lai uzzinātu par noteikumiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz šo vietu. Piemēram, var būt laiks, kad noteikti teritoriju apmeklēt nedrīkst putnu ligzdošanas dēļ. Tāpat var būt citi ierobežojumi, lai samazinātu ietekmi uz vidi, un tos ir svarīgi ievērot!
«Taču jebkurā savvaļas teritorijā pirmā un galvenā lieta ir no meža un takām iznest visu, ko ienesi! Atkritumu izmešana dabā var būt postoša vides iznīcināšana. Apmeklējot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ir svarīgi cienīt un aizsargāt dabu – iziet taku tā, lai tā paliktu tāda, it kā tu tur nebūtu gājis, kā to mācīja mūsu senči. Tikpat būtiski ir netrokšņot – mežs nav domāts, lai izkliegtos, tas ir domāts, lai rastu mieru klusumā. Netraucētu dzīvniekiem. Šie noteiktumi nav tik sarežģīti, lai tos neievērotu katru reizi, kad dodamies dabā, neatkarīgi no tā, vai tā ir aizsargājamā teritorija vai nav,» uzsver pārgājienu organizatore. Dabā mēs esam ciemiņi un jāizturas ar cieņu pret namamāti.
Sava ceļa gājēji
Baiba savus domubiedrus ved tā saucamajos bezceļu maršrutos Latvijas mežos, jo šeit var diezgan brīvi iziet dažādas vietas, kur neved takas, sevišķi ziemā. Vasarā krūmi ir tik aizauguši, ka tādiem brist cauri nebūs nekāds prieks. Taču ziemā un pavasarī Latvijā var iziet gandrīz visu. »Agrāk aktīvi startēju piedzīvojumu sacensībās, kas bija pat vairākas diennaktis garas, nonstop sacensības ar iešanu, velobraukšanu un laivošanu. Tur ieguvu šo azartisko vēlmi noiet no taciņas, iziet pa taisno, pāriet pāri purvam. Bet mans lūzuma punkts bija pirms pieciem gadiem, kad sapratu – tā vairs dzīvot nevar! Darbā un ikdienas dzīvē, jo man ir četri bērni, bija tik daudz pienākumu, ka reizi ceturksnī slimoju ar strutojošo angīnu. Sāku domāt, kā es varētu dzīvot, darot to, kas man patiesi patīk. Tā ir ceļošana un pārgājieni. Nodibināju uzņēmumu un sāku darboties. Arī citiem iesaku nemarinēt savus sapņus, bet uzdrīkstēties un tos piepildīt,» aicina Baiba.
Visspilgtāk atmiņā viņai palikusi pirmā pieredze – dodoties pie dabas uz vairākām dienām tūrisma braucienā. Tas bija vidusskolā, kad kāds no Kuldīgas aktīvā tūrisma entuziastiem vāca jauniešu grupiņu velobraucienam gar Vidzemes jūrmalu: »Man tas iedeva ļoti daudz. Man pat nebija sava velosipēda. Es aizņēmos velosipēdu no klasesbiedra kaimiņa, tas bija galīgs hlams ar astoņnieku aizmugurējam ritenim. No Ainažiem uz Mazsalacu ar dažām meitenēm no grupas nostopējām tukšu baļķinieku, tik ļoti bija apnicis ar to lūzni mīties pa granteni ar riktīgu trepi.
«Pēc tam jau, kad biju pilngadīga, mani aizrāva ceļošana ar stopiem pa Eiropu. Tie bija pat vairāku nedēļu braucieni, kuros iemācījos nakšņot jebkādos apstākļos, nesatraukties par sīkumiem un sapratu, ka aiziet var gandrīz jebkur, tikai jāiet. Stopēšanā iešanas komponents ir diez gan svarīgs, jo bieži vien nākas noiet lielus gabalus, lai tiktu uz īstā ceļa, kas vajadzīgs, lai stopētu uz galamērķi.
Tikai pēc tam pievērsos pārgājieniem, kas tagad jau man kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Dažkārt šķiet, ka jau visu esmu piedzīvojusi, ko Latvijas dabā var piedzīvot, bet katru reizi, kad Jūrkalnē pieeju pie stāvkrasta, esmu sajūsmā kā bērns. Katru reizi, kad laivojot redzu tauriņu baru, jūtos laimīga. Latvijas dabas neskartība ir milzīga vērtība!»
Dodies kopā vai plāno pats
Ja esi iesācējs, visvienkāršāk ir pievienoties kādai organizētai pārgājienu grupai un izvēlēties jau sagatavotu maršrutu. Tur arī iegūsi vērtīgus ieteikumus gan par ekipējumu, gan maršrutu un slodzes plānošanu.
Taču interesanti ir arī pārgājienu izplānot pašam, doties tajā kopā ar ģimeni vai draugiem. Mūsdienās, kad ir tehnoloģijas, maršrutu plānošana un orientēšanās dabā ir tik ērta, ka to var darīt katrs, kas vēlas.
Latvijā, lai plānotu maršrutu un orientētos bezsaistē, ļoti ērti ir izmantot LVM Geo lietotni. Tur ir gan atrodami apskates objekti, reljefs, gan iespēja saplānot tieši tik garu maršrutu, kā vēlies, un arī rast idejas vietām, ko būtu vērts apmeklēt.
Pirms gulētiešanas ir kārtīgi jāpaēd, jo tas palīdzēs ķermenī noturēt siltumu.
«Decembrī organizēju pārgājienu Embūtē tās krāšņā reljefa dēļ, lai baudītu apsnigušās Embūtes senlejas ainavas. Embūtes dabas parks ir ne tikai skaists, bet arī maz apdzīvots apvidus, kur var izbaudīt un novērtēt mežu daudzveidību, kas mijas ar lauku teritorijām. Savukārt septembrī izstaigājām takas pie Cēsīm, apskatījām Kvēpenes ozolu un palikām plašā atpūtas vietā pie Gaujas, kur bijām pilnīgi vieni, kas ir nesezonas priekšrocība,» iesaka Baiba.
Ziemas īpašā burvība – arī nakšņošanai
Ziemā pārgājienos vislabāk varam izbaudīt ziemas pasakas ainavas, izjust kā sniegs kūst aiz apkakles, šļūkt no kalna uz dibena, redzēt, cik mežs īstenībā ir apdzīvots, jo dzīvnieku pēdas ir visur. Ziemā arī labāk baudāms bezceļu prieks, sevišķi, kad var brist pa kupenām, kur varbūt ir ceļš vai taciņa, bet nekas par to neliecina. Jāņem gan vērā, ka sniegs iešanu padara grūtāku un lēnāku, tāpēc maršruts jāplāno, paredzot papildu laiku. Ieteicams sākt agrāk no rīta, lai mazāk būtu jāsoļo pa tumsu, kaut arī gājienam lukturīšu gaismā ir savs šarms.
Arī nakšņošana ziemā var būt pievilcīgs un aizraujošs piedzīvojums, taču tā prasa īpašu sagatavošanos. Ja esi bez pieredzes, ir vērts sākt pakāpeniski. Mūsu meži ir ļoti ērti, jo varam iekurināt ugunskuru un mums nav jāuztraucas par lavīnām vai bīstamiem dzīvniekiem.
Galvenais komforts nakšņošanai ziemā ir liels ugunskurs – pie tā ir sarunas un mājīga sajūta, ko dod siltums. Pirms gulētiešanas ir kārtīgi jāpaēd, jo tas palīdzēs ķermenī noturēt siltumu.
Telts vietu vislabāk sagatavot, sniegu nomīdot, lai tas kļūst ciets. Tad uz tā var celt telti. Ziemā telts mērķis ir nevis uzturēt siltumu, bet gan neļaut iekļūt tajā mitrumam, kas šajā gadījumā ir sniegs. Guļot teltī, ieteicams pēc iespējas vairāk turēt to vaļā un atvērt ventilācijas atveres. Jo labāk cirkulēs gaiss, jo vairāk teltī mazināsies mitrums, kas rodas, cilvēkam elpojot. Mitrums rada lielāku aukstuma sajūtu. Ja nesola nokrišņus, var nakšņot arī pilnīgi bez telts vai izmantot tentu.
Tāpat kā pārgājienā ir svarīgi labi un ērti apavi, tā nakšņošanai ziemā ārā svarīgs ir četru sezonu guļammaiss; diemžēl pārsvarā tas ir ļoti dārgs un uzreiz negribas investēt tik daudz līdzekļu. Iesākumā to var aizstāt ar diviem plānākiem guļammaisiem.
Noderēs arī kvalitatīva termoveļa un viegla cepure, ar kuru galvā ir ērti gulēt.
Protams, ziemas pārgājienos neiztikt bez karstas tējas termosā un lukturīša, jo satumst ātri. Visērtāk būs lietot pieres lukturi. Līdzi jābūt arī rezerves lādētājam telefonam un jāraugās, lai lukturi u. c. elektroierīces jau mājās ir labi uzlādētas un darba kārtībā.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība «Žurnāls Santa».
