Zemnieka dārzā iekrīt milzīgs, spalvains objekts. Zinātnieki skaidro, kas tas tāds bija

Pagājušās nedēļas ceturtdienā kāds argentīniešu lauksaimnieks piedzīvoja īstu šoka terapiju, kad viņa lauku sētā ietriecās cilindrisks metāla objekts. Tas bija 1,2 metrus plats un 1, metrus augsts, turklāt to klāja šķiedrains materiāls – tas izskatījies tā, it kā to klātu dzīvnieka kažoks. 

Zemnieks nekavējoties izsauca policiju un bumbu neitralizētāju, jo domājis, ka bumba varētu būt sprāgstviela vai saturēt ķīmiskas vielas. Tomēr izmeklēšanā secināts, ka objekts nācis no kosmosa – tā ir kosmosa kuģa atlūza.

Residents of Puerto Tirol, Argentina, spotted an object falling from the sky on September 25.

Experts identified it as a rocket component, likely a Composite Overwrapped Pressure Vessel (COPV), which probably came from the Chinese Jielong 3 (CZ-11A) rocket launched on September… pic.twitter.com/0v2eU5A0×2

— Volcaholic 🌋 (@volcaholic1) September 26, 2025

Argentīnas policija vietējiem medijiem atklājusi, ka objekts ir apstiprināts kā raķešu degvielas tvertnes kapsula. Aeronautikas eksperti, kas to pārbaudīja, sacīja, ka, visticamāk, tā ir tvertne, ko sauc par kompozītmateriālu pārklātu spiediena trauku (COPV).

Līdz šim nav skaidrs, no kāda kosmosa kuģa tvertne nākusi, taču kosmosa entuziasti spekulē, ka tā varētu būt ķīniešu raķete. Tā nu sagadījies, ka argentīniešu zemnieka lauks atrodas tieši zem Jielong 3 raķetes lidojuma trajektorijas, kas trešdien tika palaista no jūras kuģa pie Ķīnas krastiem.

Iedzīvotāji vairākās Argentīnas daļās zem lidojuma trajektorijas vietējiem medijiem ziņoja, ka tajā naktī redzējuši dīvainu spīdošu objektu pārvietojamies debesīs.

Jāteic, ka kosmosa atkritumu incidentu skaits ir pēdējā laikā ir pieaudzis, jo, likumsakarīgi, arī kosmosa kuģu palaišanas skaiti pieaug, ko veicina strauji augošais satelītu tirgus.

Saskaņā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) datiem, pagājušajā gadā Zemes atmosfērā nokrita aptuveni 1200 kosmosa objekti. Tiek gan uzskatīts, ka uz Zemes nokritušo kosmosa atkritumu fragmentu skaits ir daudz lielāks, taču to nav iespējams izmērīt vai uzskaitīt. ESA lēš, ka ap Zemi riņķo vairāk nekā 45 000 fragmentu, kuru diametrs pārsniedz 10 cm, taču vēl ap Zemi rotā miljoniem mazāku gabalu.

Līdz šim neviens nekad nav gājis bojā kosmosa atkritumu krišanas dēļ, tomēr daži cilvēki guvuši nelielus ievainojumus, kad kosmosa fragmenti piezemējušies uz Zemes. Traumu risks ir zems, jo ievērojams daudzums atkritumu krišanas laikā sadeg, un lielākā daļa, visticamāk, iekrīt kādā no okeāniem.