Raudene
Smaržīgs, līdz 70 cm augsts lakstaugs ar stāvu, iesārtu stublāju, klāts ar dziedzermatiņiem. Lapas līdz 4 cm garas. Sīki, sārti violeti ziedi blīvās, plašās vairogveida ziedkopās stublāja un zaru galos. Kauss zvanveidīgs, ar matiņiem. Vainags 2–3x garāks par kausu, augšlūpa stāva, apakšlūpa ar vienādām daivām. Putekšņlapas garas – pārsniedz vainagu. Riekstiņi ap 1 mm gari. Zied no jūnija līdz septembrim.
Līdzīgās sugas: zieda uzbūve lūpziežiem līdzīga – gan mārsiliem, gan kalnmētrai, gan raudenei, bet atšķirīgas ir ziedkopas, kā arī augu izmēri. Visi ir smaržīgi, ēteriskās eļļas saturoši.
Kur aug? Mežu un ceļu malas, sausos zālājos, upju krastu nogāzēs.
Ko ievāc? Virszemes daļas.
Izmantos? Lai veicinātu gremošanu; piemīt pretkrampju, urīndzenoša, nomierinoša iedarbība.
Interesanti
Parastā raudene ir tuva radiniece majorānam Origanum majorana, kas ir pasaulē izplatīta garšviela – saukta par oregano. Arī parastajai raudenei ir majorānam līdzīga garša un smarža, nedaudz vājāka, bet arī izmantojama kā garšviela, tās lapās ir ēteriskās eļļas, kā arī daudz C vitamīna.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨


















































































