Santa.lv
  • 23.09.2025
  • Kas notika ar vīru, kuru pirms teju 60 gadiem sasaldēja atdzīvināšanai nākotnē?

    Estere Jansone
    Foto: Shutterstock
    Džeimss Hairems Bedfords bija amerikāņu psiholoģijas profesors un rakstnieks, kurš pirmais piekrita sasaldēt savu ķermeni un to noglabāt nākotnes zinātniekiem, kas spētu viņu atdzīvināt un izārstēt.

    Džeimss Hairems Bedfords bija amerikāņu psiholoģijas profesors un rakstnieks, kurš pirmais piekrita sasaldēt savu ķermeni un to noglabāt nākotnes zinātniekiem, kas spētu viņu atdzīvināt un izārstēt.

    Bija 1967. gads. Izcilais profesors Džeimss Hairems Bedfords bija uz nāvi slims – viņš sirga ar nieru vēzi, kura metastāzes jau bija izplatījušās plaušās. Bedfords zināja, ka jau pavisam drīz viņa dzīvei beigsies, taču ar to nevēlējās samierināties.  

    300 sasaluši cilvēki gaida atdzīvināšanu

    Vēl pirms Bedfords izteica vēlmi tikt sasaldēts ar kriokonservācijas metodi, kas ļautu viņa ķermeni varētu atkausēt un iespējams pat atdzīvināt, izmantojot tehnoloģijas, kas būtu pieejamas tālā nākotnē. Viņš krionikas uzņēmumam samaksāja 100 000 dolāru sava ķermeņa saglabāšanai un tā viņš dus vēl līdz šodienai. Bedfors ir pirmais no 300 cilvēkiem, mīļdzīvniekiem un cilvēku smadzenēm, kas šobrīd atrodas sasaldēti kriokonservācijas laboratorijās.

     

     

    Džeimss Bedfords nebija ne slavens, ne arī sevišķi turīgs. Viņš ir dzimis 1893. gadā, dienējis armijā Pirmā pasaules kara laikā un vēlāk izmācījies par psihologu. Kad 73 gadu vecumā pienāca Bedforda laiks doties mūžībā, viņš piekrita kļūt par pirmo izmēģinājuma trusīti un savu ķermeni ziedot nākotnes zinātniekiem, tādā veidā apmānot nāvi. Pagājušā gadsimta vidū tika atklāts, ka ar krionikas tehnoloģijām ir iespējams sasaldēt spermatozoīdus, olšūnas un pat embrijus pašā sākumposmā, atsaldēt un veiksmīgi izmantot mākslīgajai apaugļošanai. Tobrīd zinātnieki prātoja, vai arī veselu cilvēka ķermeni šādā veidā nav iespējams saglabāt un atdzīvināt. 

    Kā notika sasaldēšana?

    1967. gada 12. janvārī Bedfords mira un vien pāris stundas vēlāk viņa ķermenī tika injicēta viela, kas neļauj tajā veidoties ledus kristāliem, kas sabojā audus un šūnas. Vēlāk Bedfords tika ievietots sausajā ledū un tad guldīts metāla kapsulā, kas pildīta ar šķidro slāpekli. Viņam tiek nodrošināta nemainīga –196 grādu uzglabāšanas temperatūra.

     

     

    Nākamos 27 gadus kapsulu ar Bedforda ķermeni tika pārvietota no vienas laboratorijas uz otru, jo krionikas uzņēmumi nereti bankrotēja vai bija spiesti pārcelties apdrošināšanas vai juridisku iemeslu dēļ. Viņa samaksātie 100 000 ASV dolāri izkūpēja gaisā – kriokonservācija ir dārga, tādēļ viņa uzturēšanai bija nepieciešami papildus līdzekļi. Kad beidzās nauda, tālāku psiholoģijas profesora uzturēšanu finansēja viņa sieva un dēls, taču arī viņiem tā bija smaga nasta, citi ģimenes locekļi sūdzēja Bedfordus tiesā un pieprasīja beigt māžoties un pienācīgi apglabāt veco vīru.

    Vai ir iespējams Bedfordu atdzīvināt?

    Pēc Bedforda sievas nāves 1982. gadā viņa ķermenis ar visu metāla kapsulu tika uzticēti uzņēmumam, kas vēlāk pārtapa par Alcor – krionikas uzņēmumu, kurā patlaban ir iekapusulēti vairāk nekā 200 cilvēki. Toreizējais uzņēmuma direktors Džerijs Līfs pirms savas nāves iegādājās dzīvības apdrošināšanas polisi, kuras kompensāciju viņš novēlēja Bedforda uzglabāšanai. Pats Līfs mira 1991. gadā un arī viņš tika kriokonservēts.

    Pēdējo gandrīz 60 gadu laikā zinātnieki Bedfordu ir apskatījuši tikai vienu reizi. Kad 1991. gadā viņu kapsulas bojājuma dēļ pārvietoja uz citu kapsulu, zinātnieki manīja visai drūmu ainu.

    Bedforda āda bija manāmi bojāta, sabrucis deguns un krūtis bija saplaisājušas.

    Uzņēmuma Alcor piedāvājumā aizvien ir pieejami cilvēka ķermeņa sasaldēšanas pakalpojumi, kuri izmaksā 200 000 ASV dolāru vienai personai, taču pētnieki lēš, ka  sasaluša ķermeņa atdzīvināšanas iespēja ir šobrīd ir tikai zinātniskās fantastikas līmenī. Turklāt ārstu aprindās kriokonservācija tiek uzskatīta pat neētisku.

     Pat ja tiktu panākts šāds medicīnisks sasniegums, ir maz ticams, ka Bedfordu vispār varētu atdzīvināt. Laikā, kad viņš tika sasaldēts, tika izmantotas visai primitīvas saldēšanas metodes, kas noteikti ir bojājušas viņa audus. Turklāt sasaldēšanā tika izmantots antifrīzs, kuru kādreiz uzskatīja par nepieciešamu ilgtermiņa kriokonservācijai, taču tas noteikti neatgriezeniski bojāja Bedforda smadzenes. Neskatoties uz to, Bedfords joprojām atrodas krioglabātuvē «iekapsulētā stāvoklī, kas līdzinās dziļai komai», teikts Alcor Life Extension Foundation publikācijā. Ziņojumā teikts: «Bedfords juridiski nav dzīvs. Bet viņš arī nav miris.»

     

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk