Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Velosipēds man ir bijis vienmēr – kopš agras bērnības. Atceros, mans paps bija atjaunojis ērenpreisu, kam bija mīksts sēdeklis ar atsperēm. Tas bija ļoti ērts braucamais, un kopā ar draudzeni mērojām garus gabalus. Savu beidzamo riteni atdevu klasesbiedram, kuram patīk restaurācijas darbi,» stāsta Eiroparlamenta deputāte, kas pandēmijas laiku lielākoties pavadījusi Latvijā.
«Laikā, kad nemitīgi kaut kur lidoju, man nebija nepieciešamības pēc riteņa. Tagad atkal ļoti gribējās pašai savu riteni, un jaunākā meita Līga kādā sporta veikalā noskatīja man piemērotu braucamo ar ļoti labu atlaidi. Samaksāju nedaudz virs 200 eiro,» atklāj Inese Vaidere un atzīst: meitai tiešām izdevies atrast viņas prasībām atbilstošu velosipēdu – ar ērtu sēdekli un platām riepām. Ar tādu labi var izbraukt mazos lauku celiņus.
«Pirms pirkšanas to iemēģināju, pabraucot pa veikalu, un uzreiz sapratu – der! Man patika arī velosipēda zilā krāsa un baltās riepas. Pa Rīgu gan ar to nebraucu, bet pa saviem laukiem varu nobraukt piecpadsmit, divdesmit kilometrus gar jūru, vizinos arī pa jūrmalciemu ceļiem, vērojot, kā apkārt strauji mainās ainava.»
Vēl viens labums – ar šādu braucamo iespējams pārvietoties, nepiesārņojot vidi.
Deputāte stāsta: braukšana ar riteni ir labs fiziskais treniņš, kas noslogo tos kāju muskuļus, ko nevar nodarbināt ar citām aktivitātēm, piemēram, skriešanu vai soļošanu. Viņa allaž centusies dzīvot kustīgi un veselīgi, un tas Vaiderei palīdz saglabāt gan možu garu, gan slaidumu.
«Šogad man tik bieži nav jālido prom no mājām, un es cenšos katru rītu vingrot. Vismaz trīs četras reizes nedēļā – paskriet. Visu gadu nedēļas nogalēs esmu peldējusies, jo auksts ūdens mani nebaida. Tāpat arī izvēlos produktus, ko ēst, jo patlaban neesmu piesaistīta lidostu un viesnīcu ēdienreizēm,» viņa priecājas.
