Rīga +14°C 
Skaidro Dr. med. Kristaps Atstupens
- Ķirurgs eksperts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, dežurē arī Neatliekamās medicīnas klīnikā.
- Īpaši specializējies žultsceļu patoloģiju, komplicētu žultsakmeņu slimības formu, aizkuņģa dziedzera slimību un trūču ārstēšanā.
- Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docents.
- Vienreiz nedēļā konsultē pacientus stacionāra Gaiļezers ambulatorajā daļā un Veselības centru apvienības poliklīnikā Pļavnieki.
- Tā kā dzimtā vieta ir Ludza, divas dienas mēnesī strādā Ludzas medicīnas centrā.
Dakter, tā ir tiesa, ka žultsakmeņu slimību šodien var jau uzskatīt par 21. gadsimta ligu?
Var gan. Epidemioloģisko pētījumu dati rāda, ka Eiropas valstīs žultsakmeņu slimība ir 6–21 procentam cilvēku pusmūžā. Žultsakmeņu slimības jeb hоlelitiāzes biežums pieaug līdz ar vecumu, un tiem, kam ir virs 80 gadiem, jau 60 procentiem varētu atrast akmeņus žultspūslī.
Jocīgi, es savu paziņu un kolēģu lokā zinu tieši jaunas sievietes, kuras skārusi šī problēma.
Jā, jo arī žultsakmeņu slimība kā daudzas citas kļūst, tā teikt, arvien jaunāka. Tas skaidrojams ar Rietumu pasaulē plaši sastopamiem riska faktoriem. Pārtika ar augstu tauku, ogļhidrātu un holesterīna saturu, maz lietojam šķiedrvielas un šķidrumu uzturā, mazkustīgs dzīvesveids. Tāpēc arī gados jauniem šī kaite sastopama. Sieviešu dzimums pats par sevi ir riska faktors: auglīgais vecums, grūtniecība, arī hormonālie pretapaugļošanās preparāti, jo estrogēna pieaugums veicina žults sabiezināšanos, holesterīna sekrēciju žultī, un līdz ar to var pastiprināti veidoties holesterola kristālu agregāti un žultsakmeņi.
Arī no hormontabletēm?!
