Dāvana Latvijas sievietēm 🩷 
Rīga +8°C 
«Mani interesē infektologa viedoklis, kā šādos gadījumos ārstē Laimas slimību. Cik ļoti tā ir ielaista? Pie kāda speciālista būtu vislabāk vērsties pēc palīdzības? Piedodiet, bet negribētos kļūt par paciņu, kuru pārsūta no kabineta uz kabinetu, un jēgas nekādas, tikai maksā,» Maruta turpina.
Atbildi sniedz Sniedze Laivacuma, infektoloģe un hepatoloģe Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Veselības centru apvienībā, Profesora Skrides Sirds klīnikā un Medicīnas centrā ARS.
«Maruta, saprotu jūsu satraukumu, taču Laimas slimības jautājumi Latvijā ir ievirzījušies īpatnējā gultnē, kad par to vienlaicīgi domā pārāk daudzās neatbilstošās situācijās, bet tajā pašā laikā neaizdomājas šķietami nepārprotamos gadījumos. Jums Laimas slimība patiesībā NAV apstiprināta. Lai to ilustrētu, tālāk paskaidrošu par slimību pašu un to pierādošām analīzēm.
Laimas slimībai ir trīs stadijas.
- Agrīna lokalizēta laimborelioze, ko parasti visi zinām kā sarkanu pleķi (migrējošā eritēma jeb erythema migrans).
- Agrīna diseminēta laimborelioze, kas nozīmē, ka slimības izraisītājs izplatās pa organismu, un tad varētu parādīties nervu sistēmas iesaiste, piemēram, meningīts vai sejas nerva parēze jeb Bella sindroms. Tad parādās arī eritēmas jeb ādas apsārtumi pa ķermeni. Šajā stadijā teorētiski var būt iesaistītas arī locītavas, bet jāņem vērā, ka Laimas slimības artrīts parasti ir lielās locītavas monoartrīts, piemēram, visbiežāk iesaistīts viens celis, kas ir piepampis, apsārtis, ar ierobežotām kustībām (piebildīšu, ka Latvijā cirkulējošās borēlijas parasti locītavas neskar, līdz ar to šādas situācijas patiesībā ir retas), var būt arī citu orgānu, piemēram, sirds, iesaiste.
- Vēlīna diseminēta stadija, kad faktiski turpinās iepriekšējās stadijas simptomi.
Tālāk par slimības apstiprināšanu… Diagnozes noteikšanā tiek izmantotas specifiskas antivielas pret Borrelia burgdorferi. Sākotnēji parādās IgM klases antivielas, un tad, ja infekcijas izraisītājs turpina atrasties organismā, sāk veidoties IgG klases antivielas (tas parasti ir aptuveni 3–4 nedēļas kopš slimības sākuma). Līdz ar to, ja mēs nevaram novērot šīs abu veidu antivielas, tad infekcija nav apstiprināta. Antivielas var noteikt ar divām metodēm, un, ja situācija ir aizdomīga, tad parasti veicam otrā soļa analīzes jeb apstiprinošās. Jo – ar pirmo metodi noteiktās antivielas nav specifiskas un var uzrādīt viltus pozitīvu rezultātu.
Tātad, kopumā komentējot situāciju – abu potīšu iesaiste nav tipiska agrīnai diseminētai laimboreliozei ar artrītu. Analīzēs nav redzams, ka būtu izveidojušās IgG klases antivielas (un laika ziņā, ja būtu infekcija, tām vajadzētu būt, jo jums sūdzības ir jau ilgāku laiku). Līdz ar to laimboreliozes diagnoze nav ticams izskaidrojums jūsu sūdzībām un ārstēšana ar antibiotikām nav nepieciešama. Iesaku ģimenes ārsta uzraudzībā turpināt meklēt īsto vainīgo. Būtu jāveic locītavu izmeklējumi (rentgens un/vai ultrasonogrāfija). Iespējams, nepieciešami kāju asinsvadu izmeklējumi, jo ir tūska un ādas krāsas izmaiņas, kā arī būtu jāapsver vizīte pie reimatologa.»
