• Sarkanā plakanā mezgliņēde — kā ārstēt šo ādas slimību?

    Slimības
    Santa.lv
    Santa.lv
    9. janvāris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Vai ir iespējams izārstēt sarkano plakano mezgliņēdi, ja līdzšinējās ziedes un kursi nav līdzējuši? Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, ādas ārste Ilona Hartmane.

    Sarkanā plakanā mezgliņēde jeb latīniski lichen ruber planus ir ādas slimība, kuras iemesli līdz galam tā arī nav zināmi, taču ir vairākas teorijas, kas varētu būt tās palaidējmehānisms. Dažas no tām apgalvo, ka ierosinātājs varētu būt vīruss, citas – ka tā ir autoimūna kaite, vēl kāda – ka sarkanā plakanā mezgliņēde un tai raksturīgie lihenoīda tipa izsitumi (stipri niezoši zilgansārti ādas sacietējumi, mezgliņi) ir blakus simptoms kādai citai, iekšķīgai kaitei.

    Visbiežāk sarkanā mezgliņēde skar ķermeņa ādu, bet tā var izpausties arī uz mutes un dzimumorgānu gļotādas, arī galvas matainajā daļā, un tad ir raksturīgi ādas laukumi, no kuriem izkrīt mati. Biežākās vietas, kur attīstās mezgliņi, ir plaukstas, mugura, potītes.

    Šai slimībai ir arī forma, kad izsitumi lokalizējas uz kāju apakšstilbiem un tiem raksturīga cieta, kreveļaina āda. Var būt arī bojājumi uz nagiem.

    Kā šo kaiti īsti ārstēt? Diemžēl jāteic, ka vienas universālas, vienotas ārstēšanas taktikas nav.

    Parasti šī slimība norit ilgstoši un pārsvarā ir hroniski recidivējoša. Tātad – tās izpausmes ik pa laikam uzliesmo. Pie atkārtota uzliesmojuma bieži vien var būt vainīgs psihoemocionālais stress. Brīžos, kad slimība regresē, proti, akūtās izpausmes mazinās, izsitumi uz ādas maina savu izskatu – tie kļūst brūngani, pigmentēti, mazinās arī slimībai raksturīgā nieze. Ja, slimībai uzliesmojot, mezgliņi parādās vienā un tajā pašā vietā, tie var kļūt biezi, raupji, zvīņaini.

    Ārstēšana atkarīga gan no cēloņa, gan no slimības formas – tās ir vairākas. Turklāt pārsvarā ārstēšana ir simptomātiska – lai mazinātu vizuālās izpausmes uz ādas un niezi.

    Vismērķtiecīgāk šajā gadījumā būtu lietot kortikosteroīdus saturošus līdzekļus vai kalcineirīna inhibitorus, ko nereti lieto arī atopiskā dermatīta ārstēšanai. Tāpat iekšķīgi lietojamie kortikosteroīdi un metotreksāts, var dot uzlabojumu, īpaši, ja ārstam radušās aizdomas, ka konkrētajā gadījumā šī kaite varētu būt autoimūna slimība. Visi nosauktie preparāti ir recepšu medikamenti, un vislabāk, ja tos pirmoreiz izrakstītu dermatologs, kas ir redzējis pacientu, viņa ādu, novērtējis situāciju, iepazinies ar izmeklējumu rezultātiem.

    Labi pie sarkanās plakanās mezgliņēdes palīdz arī fototerapija – metode, kurā tiek pielietots šaura spektra ultravioletais starojums, konkrēti UVB stari.

    Bet – pirms to uzsākt – atkal kopā ar dermatologu sīki un smalki jāizvērtē situācija, jo svarīgi, lai no terapijas būtu ieguvums, nevis kaitējums. Var derēt arī adatu terapija, kas nav pirmās nozīmes metode šajā gadījumā, un ar to sarkano mezgliņēdi noteikti neizārstēs uz visiem laikiem, bet – tā labi noder kā papildterapija, jo var mazināt niezi.

    Lai iegūtu papildu informāciju par slimības norisi, neskaidrākos gadījumos svarīgs izmeklējums ir ādas biopsija – maza gabaliņa paņemšana no bojātā ādas laukuma un laboratoriskatā izpēte.

    Skaidrības gūšanai nozīme ir arī vispārējiem rādītājiem, piemēram, asins analīzēm, un informācijai par dzīves laikā pārslimotām kaitēm. Vislabāk, ja izmeklēšanu un slimības ārstēšanu tu uzticētu dermatologam, kuram ir pieredze ar sarkano mezgliņēdi.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē