Plecam eņģes pušu!

Ārstēšana
Anija Pelūde
Anija Pelūde
8. janvāris, 2016
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Nav citas locītavas, kura spētu veikt tik plašas kustības kā plecs. Tāpēc, kad tā sabuntojas, tu jūties kā no laivas izmesta – ne vairs muguru pakasīt, ne padancot, ne malku ienest. Konsultē Dr. AIGARS VUGULIS, traumatologs ortopēds, virsārsts Traumu centrā, ir privātprakse klīnikā Ortomed.

No lasītājas vēstules

Esmu IEVAS Veselības ilggadēja lasītāja. Žurnālā atrodu daudzas atbildes uz mani interesējošiem jautājumiem. Paldies, ka esat! Tagad radies šāds jautājums… Pirms pusgada neveiksmīgi kritu un sasitu plecu. Sākumā domāju, ka tas tikai sasitums. Lietoju pretsāpju zāles, bet nepalīdzēja. Pēc laika sākās grūtības pacelt roku. Apmeklējot ārstu un veicot izmeklējumus, uzzināju, ka man ir gandrīz pilnīgs rotatoru manšetes cīpslu plīsums un nepieciešama operācija. Varot veikt vaļējo vai artroskopisko operāciju. Kura būtu medicīniski labāka man kā pacientei? Valija

– Teikšu godīgi, man šķita, ka šādas problēmas gadās tikai jauniem sportiskiem cilvēkiem. Vīriešiem, kas vicinās!
– Pilnīgi nepareizs spriedums. Jauniem cilvēkiem aptuveni līdz četrdesmit gadu vecumam rotatoru manšete nevar saplīst bez traumas. Turklāt tai noteikti jābūt diezgan spēcīgai – rāvienam, metienam, autoavārijai, kritienam.

Savukārt vecākiem kungiem un dāmām – pēc piecdesmit –, lai pārplīstu rotatoru manšetes cīpslas, var arī nebūt traumas.

Tad šī problēma notiek divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, iepriekš, varbūt jaunībā, bijusi mikrotrauma, kura palikusi nenovērtēta, cilvēks nav pievērsis tai uzmanību. Bišķi sāp plecs, bet roku pakustināt var. Pēc tam sāpes pāriet, un tā arī dzīvo tālāk ar nelielu cīpslas plīsumu. Taču pamazām dzīves laikā plīsums no šaura kļūst arvien platāks, līdz roku tik tiešām vairs nevar pacelt. Tad gan cilvēks gatavs doties pie ārsta.

– Kas tās par mikrotraumām?
– Galvenokārt no pārslodzes. Daudzi mani pacienti strādājuši kolhozā un celtniecībā, un viņiem tagad jāliek plecu locītavu protēzes, jo kādreiz ieplīsušas cīpslas. Viņi stāsta, ka jaunībā demonstrējuši, kā var, piemēram, cementa maisus uznest uz trešo stāvu. Vecumdienās par visām šīm maksimālajām lietām jāmaksā, jo dzīves laikā tās summējas. Tagad viņi saviem radiniekiem vai skolēniem māca: «Ņemiet maisu divatā. Iekraujiet ķerrā, nevajag nest!

Otrs iemesls – laikam ritot, pleca cīpslās izgulsnējas kalcija sāļi, līdz ar to izmainās cīpslu struktūra. Ja šādas deģeneratīvas izmaiņas radušās, pleca manšete pārplīst pati, neiztur slodzi. Vakar konsultēju pacientu, kādu vīru pie septiņdesmit… Atvesta malkas krava, viņš to centīgi skaldījis, otrā dienā nav varējis pacelt roku. Domājis, ka vienkārši pārslogojis, kamēr lēnām, pēc mēneša sapratis, ka tomēr kaut kas nav kārtībā. Jā, rentgenā redzams – cīpslas pušu, un viņš brīnās, kā varējis tās pārraut? Pavisam vienkārši! Sāļi izgulsnējas locītavā, kur atslēgas kauls savienojas ar pleca kaulu, tur izveidojas tā saucamie radziņi, pret kuriem, roku kustinot, cīpsla pārrīvējas. Mediķi saka: hronisks atdures sindroms, viens no biežākajiem pleca cīpslu bojājumu iemesliem.

Deģeneratīvas izmaiņas cīpslā izraisa arī pleca locītavā neārstēti hroniski iekaisumi, kas rodas no pārslodzes. Piemēram, smagajos lauku darbos. Sāp plecs, cilvēks padzer zāles – «Ai, sadzīvos, ai, ziemā kļūs labāk!» Vēl daudzi domā: mani sapūta caurvējš. Bet tas ir vieglākais un muļķīgākais ceļš – norakstīt visu uz caurvēju, jo sapūst plecā nav īsti ko. Pamatā tomēr ir kaut kāds iekaisums, un tālāk nostrādā apstākļu sakritība: pazeminās imunitāte, caurvējš provocē.

– Vai cilvēks pats var kaut kā novērtēt, ka tieši cīpsla pušu?
– Laba metode – paskatīties, kā darbojas otra roka, salīdzināt. Ja būs rotatoru manšetes bojājums, pirmais, ko jebkurš pamanīs, – ierobežots kustību apjoms plecā. Lai gan… spēcīgiem lauku cilvēkiem un arī bijušajiem sportistiem ārējais muskulis spēj to kompensēt. Otra lieta: rokai samazinās muskuļu spēks. To var pārbaudīt: vajag paņemt rokā tenisa bumbiņu vai akmeni un pamēģināt aizmest. Ja to izdarīt grūti, jau jāsāk domāt par rotatoru manšetes cīpslas plīsumu. Tās ir pāris elementāras lietas, pēc kurām katrs pats sākumā var noteikt virzienu, kurā pētīt, kas noticis. Ja tomēr divu nedēļu laikā nekļūst labi, tad jāmeklē speciālista palīdzība.

– Nokavēt neko nevar pa tām divām nedēļām?
– Ir pacienti, kas ar rotatoru manšetes plīsumu ierodas arī pēc pusgada un domā, ka ir vienkārši visu izlabot, manšeti atjaunot. Kļūda! Atraujot muskuli no stiprinājuma vietas, tas pamazām saraujas, kļūst īsāks. Tātad, jo vēlāk šuj, jo lielāks spēks ķirurgam jāpieliek, lai muskuli atvilktu atpakaļ un nostiprinātu pie kaula.

Cilvēks ieradies ar domu: «Dakteris izoperēs, un viss būs labi.» Kā autoservisā – nomainīs detaļas!

Bet diemžēl, ņemot vērā pacienta dzīvesveidu un gadus, muskuļa šķiedras mēdz nomainīt taukšūnas, un tad mēs varam šūt ar visjaunākajām metodēm, visu labi izdarīt, taču taukšūnas nekad neuztrenēsies un nepārvērtīsies par muskuļu šķiedrām. Līdz ar to gan ārsts ir izdarījis savu darbu, gan pacients pielicis pūles, bet – locītava nestrādā. Jo ir lietas, kas notikušas neatgriezeniski. Tāpēc labs izmeklējums ir magnētiskā rezonanse, jo tajā – sevišķi vecākiem plīsumiem – redz, vai muskulis ir labas struktūras vai arī tajā ieaugušas taukšūnas. Tas mums, ortopēdiem, dod iespēju prognozēt ārstēšanas rezultātu.

– Tagad viens otrs izlasīs jūsu sacīto un varbūt secinās, ka nav vērts neko darīt, ja kopš pirmajām sāpēm plecā pagājis ilgs laiks.
– Nav tik vienkārši visu izstāstīt… Ir klasiskā simptomātika: pacientam roka neceļas uz augšu, un mēs saprotam, ka viņam rotatoru manšete pušu. Bet – medicīnā nekas nav simtprocentīgs! Cīpsla var noplīst un palikt arī blakus kaulam, var noplīst tikai daļēji. Man ir bijušas pacientes, kurām, pēc literatūras datiem un medicīnas vadlīnijām, cīpslu varētu nešūt, jo pēc septiņdesmit gadu vecuma tām parasti ir sliktāka struktūra, bet, kā mēs sakām, arī pēc astoņdesmit mēdz būt ļoti skaistas cīpslas, un tad kāpēc lai tās nešūtu?! Vēlreiz atkārtoju, tas nav rādītājs – ne laika posms, cik ilgi plecs nav kustējies, ne vecums. Ja kauls pēc cīpslas plīsuma novirzījies un tajā radušās izmaiņas – jā, tad nav vērts šūt, bet, ja pleca kaula galviņa stāv atslēgas kaula iedobes viducī un muskuļi kompensatori darbojas, tad to var darīt.  

Vienīgais, ko arī ģimenes ārstiem lekcijās esmu sacījis… Visbiežāk notiek tā: pacients gados, sāp plecs, pirmais viņa gājiens ir pie ģimenes ārsta. Cilvēks dakterējas apmēram mēnesi: zāles, fizioprocedūras. Labāk nekļūst, un tad ģimenes ārsts cilvēku sūta pie neirologa, kurš šīs pleca sāpes mēģina sasaistīt ar izmaiņām kakla skriemeļos. Turklāt šajā mugurkaula rajonā gandrīz jebkuram var atrast kādas problēmas, izaugumus – tātad atkal notiek ārstēšana, paiet vairāki mēneši. Un tikai pēc tam, kad izrādās, ka arī neirologs nespēj palīdzēt, pacients nokļūst plecu speciālista ortopēda redzeslokā, un atklājas, ka problēma ir tieši plecā. Bet pa to laiku, kamēr cilvēks staigājis pa ārstiem, savācies jau pusgads.

Pietiek ar parasto rentgenu. Lētāks, pieejamāks un ļoti, ļoti informatīvs izmeklējums speciālistam, kas šajā jomā darbojas.

Vēl viena būtiska lieta – daudzi nāk pie ortopēda ar magnētiskās rezonanses vai ultrasonogrāfijas izmeklējumu… Patiesībā pirmajā reizē nevajag taisīt magnētisko rezonansi. Turklāt pie ortopēda jānāk nevis ar rentgena aprakstu, ko izsniedzis rentgenologs, bet gan ar pašu rentgena attēlu. Vienalga, vai tas ir fotofilmas izskatā vai ierakstīts diskā, vai iedoti digitalizēta izmeklējuma piekļuves kodi, bet – speciālistam jāredz pati bilde.

Kāpēc neder tikai apraksts? Rentgenologs redz vienīgi pleca locītavas uzņēmumu, viņš nezina konkrētā pacienta stāstu, neredz viņu pašu. Bet viss jāvērtē kontekstā – mēs, ortopēdi, varam apskatīties bildi un ar elementāriem slodzes testiem cilvēku pārbaudīt. To visu saliekot kontekstā ar pacienta vecumu, anamnēzi – iepriekšējo dzīvesstāstu un nodarbošanos –, iespējams diezgan ātri noteikt diagnozi. Ja mēs konstatējam, ka cīpslas ir veselas, nu labi, lai cilvēks ārstējas ar zālēm, lai vingro. Ir arī pacienti, kas negrib kustināt roku, ilgstoši ņem slimības lapu, līdz ar to rokai samazinās kustību apjoms un izveidojas tā sauktā kontraktūra. Kaut gan patiesībā nebija nekāda pamata roku saudzēt, jo sāpes radījis vienkārši neliels iekaisums, kuru kaut kādu iemeslu dēļ nevarēja izārstēt ar parastām zālēm. 

Ja cīpsla tiešām pārrauta pušu, pati tā nesadzīs, jāoperē. Rotatoru manšete jāfiksē atpakaļ pie kaula un jāļauj tai pieaugt.

– Metodes?
– Ir divas. Klasiskā jeb vaļējā, kad veic 6–7 centimetrus garu griezienu ādā, ar ķirurģiskiem instrumentiem iet cauri muskuļa šķiedrām, piekļūst pleca kaula locītavai un tad, atkarībā no tā, cik gari ķirurgam pirksti, cik tālu viņš var tikt, veido kanālu, cauršuj norauto cīpslu ar diegu un pievelk to atpakaļ klāt pie kaula. Atkarībā no rotatoru manšetes plīsuma veida, var būt viena šuve, divas šuves, trīs šuves. Metodei nav ne vainas. Dzīšanas laiks tik un tā ir vienāds, jo cīpsla ātrāk nepieaug. Šo metodi valsts apmaksā.

– Noteikti ir rindas…
– Nelielas – kā pie kura speciālista un kā kurā slimnīcā.

Otrs operāciju veids – artroskopiski. Šai metodei ir zinātniski pamatotas priekšrocības. Plecā ķirurgs ieiet ar instrumentiem, kas ir pildspalvas diametrā, uzpilda plecu ar ūdeni, tad ievada mazu videokameru un izvērtē manšeti. Pluss – bez griezieniem iespējams iekļūt pleca dziļumā, izvērtēt arī bicepsa cīpslu, citas izmaiņas pleca locītavā. Lai sašūtu bojāto rotatoru manšeti, pleca kaulā tiek ieskrūvēts enkurs, kuram piestiprina stingru diegu. Un atkal – cik plašs cīpslu plīsums, izmanto vienu, divus vai trīs enkurus. Ir titāna enkuri, ir uzsūcošie – izvēlas atkarībā no pacienta vecuma un, protams, no maksātspējas. Vēl pluss – šī operācija ir nedaudz saudzīgāka pret ārējo muskuli, jo ir 5–6 nelieli griezieni 4 milimetru garumā. Pēcoperācijas laikā mazāk sāp.

Abas operācijas veic vietējā anestēzijā, kad plecs un roka uz dažām stundām tiek nomērdēti, lai nesāpētu, kombinācijā ar intubācijas narkozi jeb vispārējo anestēziju. Jo nav ētiski darboties ar instrumentiem tuvu pie sejas.

Jāņem vērā arī tas, ka pēc rotatoru manšetes operācijas rehabilitācija, atveseļošanās laiks ir ilgs. Nepārspīlēju, pusgads.

Pat jauniem cilvēkiem, lai atgrieztos sportā – atgūtu pleca kustību pilnu apjomu un justos komfortabli –, vajadzīgi vismaz seši mēneši. Parasti vidēji pirmās sešas vai astoņas nedēļas nedrīkst veikt aktīvas kustības, jo jāļauj norautajai cīpslai pieaugt. Pa šo laiku pleca locītava kļūst mazkustīga, un pēc tam to iestrādāt, iekustināt ir ļoti grūti, turklāt tas nenotiek ātri. Jo – ja darīs ātri, var no jauna noraut cīpslu, un ķirurgiem atkal būs darbs.

– Un, ja ir tikai daļējs cīpslas plīsums, ko tad?
– Tad cilvēks roku var visai labi kustināt, bet viņam sāp, un rokai ir samazināts spēks. Turklāt daļējs plīsums, atkarībā no tā, cik liels tas ir, var kļūt arī par pilnu – tas ir tikai laika jautājums, vai arī kādas sīkas traumas dēļ tas var pārplīst līdz galam.

Ar daļēju plīsumu, ja nav sūdzību, cilvēks pie ārsta nenāk, bet, ja parādījušās sūdzības, tāds pacients ir jāoperē, pirms daļējais plīsums kļūst par pilnu. Tad ar jaunajām tehnoloģijām, izmantojot enkurus, cīpslu var saudzējoši pievilkt klāt pie kaula, un pēcoperācijas rehabilitācija ir vieglāka. Skatoties pēc medicīniskās literatūras, gandrīz pusi daļējo plīsumu var neoperēt. Reāli to redz artroskopijas laikā.

 Artroskopija var būt arī tikai kā izmeklēšanas metode?
– Jā, diagnostiskā artroskopija. Jo magnētiskās rezonanses izmeklējums vēl nenozīmē simtprocentīgi pareizu diagnozi. Laba speciālista rokās magnēta precizitāte ir 98 procenti, bet divi procenti tik un tā paliek kļūdas, un citreiz, kad, ārstējot plecu ar zālēm, netiek galā, veic diagnosticējošo artroskopiju. Īstenībā artroskopija būtu pat labāka nekā magnēts, jo tad ortopēds ķirurgs redz visu ar aci.

Mazliet sāp, jo tā tomēr ir operācija. Bet jautājums ir par to, vai mēs caur mazajām atverēm pleca locītavā ievadām iekšā instrumentu, lai tikai novērtētu situāciju, – tas prasa varbūt piecas minūtes, tad instrumentus izvelkam ārā, un uz pacienta pleca atstājot tikai divus mazus brūces punktiņus. Vai arī – kā notiek parasti – ieraugām pleca locītavā sāļu izaugumus un tos pie reizes likvidējam. Tas, protams, operācijas laiku pagarina. Bet būtu taču muļķīgi tikai paskatīties – jābūt gatavam uzreiz arī risināt problēmu!  Es daudziem pacientiem saku: «Tur vēl nav cīpslas plīsuma, bet rentgenā redz radziņu izaugumus…», un mēs artroskopiski veicam locītavas tehnisko apkopi – noņemam izaugumus, lai cīpsla, roku kustinot, nepārrīvētos. Vai arī izgriežam laukā kalcija sāļus, lai tie nesaēd cīpslu.

Pēc tam atveseļošanās process prasa līdz diviem mēnešiem. Tomēr tie nav seši mēneši, kad notiek operācija, lai sašūtu plīsušas cīpslas. Un cena arī atšķiras, jo nav jāmaksā par implantiem.

– Bet, ja vispār neoperē, neko nedara? Jo – man taču ir arī otra roka, kas kustas…
– Pārsvarā cilvēki gados tā arī uzskata. Un – kas notiek? Rotatoru manšetes – tie ir četri muskuļi, kas nodrošina rotācijas kustības –, viens no uzdevumiem ir centrēt pleca kaula galviņu atslēgas kaula iedobē. Ja augšā cīpslas noplīsušas, centrējuma vairs nav, un pleca kaula galviņa lēnām uzvirzās uz augšu. Daudziem sākumā pēc cīpslu plīsuma plecs nekustas, bet pēc tam pamēģina un – o, cik labi! Cīpsla pušu, bet plecs kustas! Tāpēc, ka pleca kaula galviņa izgājusi no savas vietas uz augšu. Tātad, ja vairs nav centrēšanas, pleca locītava iet brīvi savu gaitu – kā mašīnai nestabils šarnīrs, un tas ir tikai laika jautājums – pieci vai desmit gadi, kā nu kuram, kad pleca locītava izdils.

Sekas neārstētiem rotatoru manšetes bojājumiem ir – endoprotezēšana, jāliek mākslīgā locītava.

Kas ir ROTATORU MANŠETE?

Muskuļu un cīpslu komplekss, kas apņem pleca kaula galviņu un nodrošina rokas pacelšanu un rotācijas kustības. Ja kāds no muskuļiem, kas veido rotatoru manšeti, tiek traumēts vai pat atrauts, tu jūti sāpes, un kustības pleca locītavā ir ierobežotas.

Kā remdēt sāpes?

SITUĀCIJA:  Plecs sāp, bumbiņu ar to roku aizmest nevaru, bet pie ortopēda uzreiz netieku.

  • Nekad nevienai kaitei nav nācis par sliktu tas, ka samazina, ierobežo slodzi. Neveic smagus fiziskus darbus, tajā pašā laikā roku tomēr kustini, darot elementāras lietas. Kaut vai brauc ar mašīnu. Bet malku gan vairs neskaldi!!! Protams, ar raksturu var daudz ko izdarīt, bet – tas tikai paātrinās pleca locītavas nonēsāšanos. Jo tad cīpsla ātrāk dilst un vairāk sāp.
  • Tautā klīst dažādi stāsti – ka vajag speciāli vingrot, karāties stieņos… Nē! Ja ir plašs cīpslas bojājums, ar vingrošanu tā atkal tiek deldēta, un tev sāks sāpēt.
  • Noteikti drīksti lietot bezrecepšu nesteroīdos pretsāpju medikamentus, kas atrodami mājas aptieciņā vai ko ģimenes ārsts izrakstīs.
  • Daudzi lieto pretsāpju un pretiekaisuma ziedes – zirgu ziedi, Evijas ziedi, pārējās… Bet pie rotatoru manšetes bojājuma tās nespēj līdzēt, un arī aktīvās vielas tik dziļi līdz pleca locītavai neaizkļūs.
  • Svarīgākais ir saprast: ja ar katru dienu kļūst labāk, ar došanos pie ārsta vari nesteigties. Bet, ja divu nedēļu laikā uzlabošanās nav, vai arī, dzerot zāles, kļūst mazliet labāk un pēc tam plecs atkal sāp, to nevari pakustināt, tad jāvēršas pie speciālista.

Mazais tests

Kā nojaust, ka manšete pušu?

  1. Salīdzini kustību apjomu abām rokām. Vai vari tās pacelt virs galvas?
  2. Pacel abas rokas plecu augstumā ar lejup vērstiem īkšķiem, turi stingri un neļauj otram tās nospiest uz leju. Ja tev būs pušu rotatoru manšete, bojātajā plecā jutīsi sāpes un roka nespēs pretoties.
  3. Turi izstieptas rokas sev priekšā un neļauj otram tās saspiest kopā.

 

 

 

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+