Rīga +3°C 
Piemēram, 100 grami maizes satur apmēram 1 gramu sāls. Tā ir daudz arī sierā, kūpinājumos, pastētēs un citos gaļas pārstrādes produktos, konservētās zivīs un daudzos citos produktos. Liels sāls daudzums veicina asinsspiediena paaugstināšanos, kā arī citas sirds un asinsvadu kaites.
Nātriju kā minerālvielu organismam vajag apmēram pusotra grama dienā,
kas, pārrēķinot nātrija hlorīdā, nozīmē, ka sāls jāuzņem ap 4–5 gramiem. Ja ir paaugstināts asinsspiediens, sāls daudzums jāierobežo, īpaši tiem, kas ir sāls jutīgi un kam lielākas tā devas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos. Sevišķi samazināt uzņemtā sāls daudzumu dažkārt nepieciešams, ja ir nieru filtrācijas problēmas, jo nātrijs izdalās caur nierēm. Tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens un sirds slimības, nevajadzētu dzert arī minerālūdeni, kas satur daudz nātrija hlorīda. Savukārt, ja ir caureja, tad vajag tieši tādu minerālūdeni, lai kompensētu nātrija zudumu.
Ikdienā vēlams izvēlēties minerālūdeni, kurā kopīgais minerālvielu daudzums litrā ir ap 1 gramu vai mazāks.
Nātrija līmeņa pazemināšanās asinīs nav saistīta tikai ar uzturu, piemēram, to var veicināt nieru un aknu kaites. Elektrolītu līdzsvara zuduma cēloņi mēdz būt ļoti dažādi, arī tad, ja vasarā karstā laikā neuzņem pietiekami daudz šķidruma, it īpaši vecāki cilvēki. Bet, no otras puses, ja īsā laika periodā sadzeras pārāk daudz ūdens, nātrija līmenis asinīs var arī samazināties, jo tas strauji uzsūcas no gremošanas trakta asinīs un elektrolītu īpatsvars uz brīdi izmainās. Taču organisms cenšas sasniegt homeostāzi – pumpē šķidrumu no asinīm prom uz šūnām un starpšūnu telpu, tāpēc šūnas uzbriest, kas rezultējas ar galvassāpēm un apjukumu.
Šādu stāvokli sauc par ūdens intoksikāciju.
Nātriju zaudējam dažādās akūtās situācijās, piemēram, ja ir rotavīrusu vai citu cēloņu izraisīta caureja, vemšana, kā arī stipri svīstot. Tad ūdens un elektrolītu zudumu nepieciešams kompensēt, lietojot sāļu šķīdumu, ko var pagatavot, izmantojot, piemēram, aptiekā pieejamo rehidronu.
Organismā ir svarīgs gan nātrija, gan kālija daudzums, un tiem jābūt līdzsvarā. To savstarpējā sadarbība nodrošina šūnu uzbudināmību un ietekmē sirds muskulatūras darbību. Ja ir daudzveidīga ēdienkarte, kurā iekļauti gan dārzeņi un augļi, gan graudaugi, gan gaļa, gan piena produkti, nātrijs parasti ir līdzsvarā ar kāliju. Kālijs visvairāk ir augu valsts produktos, īpaši daudz žāvētos augļos, piemēram, aprikozēs, rozīnēs, arī pākšaugos.
To var zaudēt tāpat kā nātriju, piemēram, tas var notikt, lietojot urīndzenošos līdzekļus sirds mazspējas gadījumā.
Šīs zāles ietekmē ne tikai šķidruma izvadīšanu, bet pie reizes parauj līdzi gan kāliju, gan arī nātriju, tāpēc, ilgstoši lietojot diurētiķus, jāpārbauda šo elementu līmenis asinīs.
Radikāli sašaurināt ēdienkarti un atteikties no kādiem konkrētiem produktiem nevajag, jo daba ir paredzējusi, ka cilvēks ēd visu. Piemēram, nevajadzētu no uztura izslēgt dārzeņus un augļus tāpēc, ka tie satur cukuru. Šādi ierobežosim arī C vitamīna un antioksidantu uzņemšanu, kas sargā mūsu šūnas, to membrānas un asinsvadus no brīvo radikāļu postījumiem, veicinot asinsvadu un šūnu bojājumu.
Vienīgi būtu ieteicams ierobežot rūpnieciski pārstrādātu produktu ēšanu –
desas vietā izvēlēties gaļu, neēst kūpinātas, bet gan svaigi gatavotas zivis, mazināt konservējumu un marinējumu patēriņu, jo tiem ir bagātīgi pievienots sāls. Organisms parasti tiek galā ar elektrolītu līdzsvara regulēšanu asinīs. Mūsu uzdevums ir atturēties no pārmērībām un, padzirdot kādus ieteikumus, nesākt fanātiski eksperimentēt, bet vispirms konsultēties ar speciālistu.
