Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc vispār tev ienāca prātā ideja, ka kaut kas jādara ar saviem plakstiņiem, jāļauj kādam tos griezt?!… Jo tu gribi izskatīties jaunāka, ne tik nogurusi, ne tik noskumusi. Kādreiz pacientes tā arī godīgi saka: «Eh, tās manas bēdīgās suņa acis… Lai gan patiesībā esmu priecīgs cilvēks!»
Tu stāvi pie spoguļa un saproti, ka plakstiņus uzkrāsot kļuvis problemātiski. Acu ēnas gandrīz nav redzamas, tās salīp. Skropstas skaras pie plakstiņiem, un izsmērējas acu tuša. Tu arī jūti, ka plakstiņi kļuvuši smagi, it kā nevari pilnībā atvērt acis… Un vēl! Kādreiz maisiņi zem acīm bija līdz rīta gaismai ieilgušas ballītes sekas, taču tagad tie nepazūd vispār. Nomaskēt maisiņus kļūst arvien grūtāk.
Tātad pamatā plakstiņu korekcijas operācijai – blefaroplastikai – ir estētiski iemesli. Kādreiz arī medicīniski. Tad parasti vaina ir anatomiska, muskuļos. Piemēram, ja tie sākuši slinkot. Visbiežāk tieši pieres un paša plakstiņa muskuļi ar gadiem zaudē celtspēju un vairs nespēj noturēt plakstiņus savā vietā, taču iespējams, ka tie ir bijuši kūtri jau kopš dzimšanas. Tad mēs koriģējam smagos plakstiņus, jo tie cilvēkam noslīdējuši tik tālu, ka jau daļēji aizklāj zīlīti, traucējot simtprocentīgi redzēt apkārt notiekošo.
Mēdz arī gadīties, ka cilvēks nespēj atvērt plakstiņu līdz galam kādas traumas dēļ – cēlējmuskulim, kas atrodas plakstiņā, nepietiek spēka to atvērt. Plakstiņš paliek pusceļā, un, lai saskatītu apkārt esošo, cilvēks rauc uzacis uz augšu, tā radot pierē izteiktu krunku…
Reizēm plakstiņus nākas piekoriģēt pēc kataraktas operācijas, tas vairāk attiecas uz cilvēkiem stingri gados.
Tehniski šīs plakstiņu operācijas atšķiras no tīri kosmētiskajām, jo ķirurgs vairāk strādā ar pacienta muskuļiem.
Gadās arī, ka plakstiņš sāk iegriezties pret acs ābolu un skropstas pastāvīgi beržas pret aci, radot iekaisumu un kairinājumu. Vai tieši pretēji – plaksts sāk izvērsties uz āru, un rezultātā acs pastāvīgi asaro un iekaist, jo acs gļotāda nav pasargāta no apkārtējās vides ietekmes. Un vēl – skropstas var augt nepareizi, un tas rada pastāvīgu acs kairinājumu. Medicīniska rakstura problēma ir arī dažādi ļaundabīgi audzēji. Tādēļ reizēm pacienta ieskatā nelielam veidojumam ir nepieciešama nopietna operācija ar plakstiņa rekonstrukciju.
Bet, ja runājam par estētisko blefaroplastiku…
Visbiežāk plakstiņi noslīd un pārkaras pār acīm kā aizkars tieši vecuma dēļ.
Jā, ar laiku tvirtumu zaudē ne tikai āda uz kakla, rokām, sejas, bet arī plakstiņi. Tomēr nav arī tā, ka plakstiņi noslīd vienīgi pēc piecdesmit. Nē, vienai otrai tas notiek pat jaunībā, 25–30 gados. Proti, zināma loma te ir arī gēniem. Āzijā plakstiņu korekcijas bieži vien veic pavisam jaunā vecumā – astoņpadsmit, divdesmit gados. Tomēr tur galvenais blefaroplastikas mērķis ir mainīt acs atvērumu, acis padarīt vizuāli lielākas un apaļākas. Vienu brīdi pasaulē ļoti populāri bija sievietēm veidot šķelmīgi koķetīgas kaķu acis. Proti, ir tāda operācijas metode kā kantopeksija, kad mēs varam pacelt acs ārējo kaktiņu uz augšu, lai izveidotu šādas aci.
Tomēr metodes galvenais mērķis ir – vismaz es tā strādāju –, lai cilvēkam saglabājas dabiskas acis.
Pie kura ķirurga – acu vai plastikas?
Godīgi sakot, esmu dzirdējusi pacientus savā starpā spriežam, ka acu ķirurgi acs anatomiju pārzina smalkāk, un tāpēc esot mazāks risks, ka plakstiņu korekcijas operācijā kaut kas noies šķērsām… Taču man negribas piekrist, ka mēs, oftalmoķirurgi, plakstiņu noslīdējumus koriģējam labāk nekā plastikas ķirurgi. Drīzāk katrs speciālists dara SAVU darbu. Mēs, acu ķirurgi un lielie plastikas ķirurgi, darbojamies komandā.
Lieta tāda, ka pie skumjā, nogurušā skatiena bieži vien vaina meklējama ne jau tikai augšējos plakstos, bet arī pierē, uzacīs, un tas jau ir plastikas ķirurgu darba lauciņš.
Tāpēc vispirms tev jānāk uz konsultāciju. Man jānovērtē, kas tieši traucē. Arī apakšējos plakstiņus uzreiz apskatos, kas cilvēkam tajos nepatīk. Pēc tam aprunājamies, ko viņš gaida no šīs operācijas un ko varu piedāvāt. Un – ko nevaru izdarīt, un labāk iesaku plastisko ķirurgu. Jo, piemēram, lai koriģētu apakšējos plakstiņus, kādreiz jāpieceļ uz augšu arī sejas apakšējā trešdaļa, un acu ķirurgi ar to nenodarbojas – to drīkst un prot darīt plastikas ķirurgi.
Savukārt, ja acu plakstiņu operācija ir ne tikai estētiska, bet arī medicīniska, tad darbs ir oftalmoķirurgam, jo mēs strādājam ar visām acs struktūrām. Tad plastikas ķirurgam jāpaiet malā.
Ātra, bet filigrāna operācija
Pati plakstiņu operācija parasti notiek lokālā anestēzijā, tātad atsāpinām tikai griezuma vietu. Proti, tieši zem ādas tiek injicēts atsāpinošs medikaments – līdzīgi kā pie zobārsta. Injekcija ir nedaudz sāpīga, taču tas ir ļoti īsu mirkli. Ja ir kāds iemesls, piemēram, tu baidies no vietējās anestēzijas un gribi vispārējo narkozi, arī to mēs varam piedāvāt. Ķirurga darbs tāpēc nemainās. Tomēr, kā rāda pieredze, 99,9 procenti pacientu izvēlas lokālo anestēziju.
Operācijas ilgums, ja jāoperē tikai augšējie vai tikai apakšējie plakstiņi, ir ap 30 minūšu, bet, ja abi komplekti, tad stunda.
Pacienti bieži vien saka: «Man, lūdzu, tikai noņemiet to lieko ādiņu…» Bet tā tas nenotiek – mēs rekonstruējam visu plakstiņu. Tātad, ja vajag, varam arī pacelt un nostiprināt acs kaktiņu. Galvenais mērķis – lai plakstiņš atkal nenoslīdētu.
Zem acīm – maisiņš
Acs apakšējo plakstiņu var salīdzināt ar šūpuļtīklu – viena tā mala ar saitēm ir piestiprināta pie deguna, otra – acs ārējās malas, bet vidus, ja tā drīkst izteikties, plandās. Ja plakstiņu pastiepj, āda izstaipās un nokarājas kā maiss. Kāpēc?
Pie vainas ir tauku spilventiņi, kas mums katrai mitinās aiz acs ābola, pildot bufera funkciju.
Citiem vārdiem sakot, tie pasargā acis no traumas, lai, viegli uzspiežot, acs ābols uzreiz netiktu savainots. Dzīves laikā šie tauciņi savairojas, un, kad to ir vairāk, nekā vajadzīgs, tie spiežas laukā, izstaipot ādu zem acīm un radot slimīgu izskatu.
Agrāk bija viena metode, kā cīnīties ar šo problēmu – visu lieko nogrieza. Taču mūsdienās ir vairāki veidi, kā likvidēt šos maisiņus. Viens no tiem – pārbīdīšanas metode. No vietas, kur tauku par daudz, tos pārbīda tur, kur to trūkst, šādi izlīdzinot kontūru un padarot skatienu jaunāku un simetriskāku, dzirkstošāku. To dara ar lāzeru vai skalpeli. Ja pēc tauku pārbīdīšanas vēl arvien ir pārāk daudz liekas ādas, to var savilkt, lai nenokarājas.
Pēc operācijas
Kad šuves noņemtas, tu jau drīksti lietot kosmētiku vai doties pie kosmētiķes un veikt visu, kas bija plānots. Filleri, botoksi, citas lietas – lai notiek, man nav nekas pret, bet, protams, ar nosacījumu, ka esi nokļuvusi labās rokās.
Plakstiņu sadzīšana, rehabilitācija ir pakāpenisks process, tā ilgst līdz divām nedēļām.
Sākumā tūska ir visām – vairāk vai mazāk, bet ir.
Arī kāds zilumiņš var parādīties. Lai mazinātu nepatīkamās izpausmes, iesaku uz plakstiņiem likt atvēsinošus gela spilventiņus. Dažas dienas pēc operācijas profilaktiskā nolūkā jālieto antiseptiski acu pilieni.
Svarīgi arī ievērot mierīgu režīmu! Būtībā ir jāizvairās no jebkā, kas rada asinsvadu paplašināšanos un strauju asinsspiediena paaugstināšanos atveseļošanās laikā. Tāpēc nav ieteicams strauji kāpt pa kāpnēm, noliekt galvu uz leju, piemēram, sienot kurpes, karsēties pirtī, lietot alkoholu, smēķēt. Brūcei jābūt tīrai, lai nerastos infekcija. Pēc septiņām dienām noņem šuves, bet vēl nedēļu turas piepampums. Tomēr ar katru dienu tas kļūst mazāks un mazāks.
Noteikti rēķinies, ka arī pēc šīm divām nedēļām tev vēl nebūs ideālas acis – viss stabilizējas triju mēnešu laikā.
Blefaroplastikas rezultāts ir praktiski uz mūžu. Vajadzība pēc atkārtotas augšējo plakstiņu plastikas rodas ļoti reti. Ja cilvēks pāris gadu pēc operācijas nāk atpakaļ, jo nav apmierināts ar rezultātu, jāsaprot, kādēļ tas tā ir. Iespējams, ka kopējo tēlu vizuāli ietekmē, piemēram, noslīdējusi piere, nevis acu plakstiņi, un mēs varam ieteikt vērsties pie plastiskā ķirurga. No oftalmoloģijas viedokļa, operācijas efekts ir ilgstošs un nav nepieciešams to atkārtot.
Ja nav labi
Es vienmēr saviem pacientiem saku: «Ja jums kaut kas traucē, labāk nelasīt internetu, bet sazināties ar savu operējošo ārstu un konsultēties ar viņu.» Nebūšanas noteikti izpaudīsies pirmajos trijos mēnešos pēc operācijas. Dažreiz cilvēki sūdzas par acu asarošanu, par nelielu acu graušanu, kamēr uzlabojas limfātiskā attece. Vienkārši tev jāsaprot, ka operācija tomēr ir operācija, nevis vienkārši kosmētiska procedūra.
Ļoti uzmanīgi jāaprūpē rētiņas – jāklausa dakterim, ko viņš saka. Sākumā jāuzklāj viena ziede, pēc tam jānomaina ar citu smērīti pret rētām. Principā visu laiku jābūt kontaktam ar savu dakteri. Augšējo plakstiņu operācijā veiktā griezuma līnijas parasti nomaskē augšējā plakstiņa krokā, bet apakšējo plakstiņu operācijas griezuma līnija tiek paslēpta tieši zem skropstu līnijas. Ar laiku rētas kļūst gandrīz nemanāmas.
Vai un cik jāmaksā?
Ja vajadzīga estētiskā operācija, protams, jārēķinās, ka tā būs maksas pakalpojums. Ja iemesls ir medicīnisks – ja operācija nepieciešama, lai saglabātu redzi, – tad par valsts naudu. Piemēram, onkoloģiski veidojumi uz plakstiņa, izteikts plakstiņu noslīdējums, rekonstrukcija pēc traumas, asaru kanālu, asaru dziedzeru problēmas, ja izmaiņas plakstiņos radušās pēc kataraktas…
Protams, viss atkarīgs arī no mums piešķirto kvotu lieluma. Bet, ja kvotas ir, tad es vienmēr varu pacientam piedāvāt palīdzību arī par valsts naudu. Taču, ja uz plakstiņa ir dzimumzīme, kuru tu gribi noņemt izskata dēļ, tas jau notiks par maksu. Tāpat pie kosmētiskās sadaļas pieder papilomas, kas neskar acs ābolu, sīkas cistiņas bez iekaisuma, kā arī nelieli, dzeltenīgi veidojumi plakstu ādā, kas parasti ir holesterīna vai citu lipīdu izgulsnējumi.
Plakstiņi ir ĻOTI svarīgi!
Un ne tikai, lai uz tiem uzklātu kosmētiku… No plakstiņu uzbūves, to formas un funkcionēšanas zināmā mērā atkarīga acs kā redzes orgāna veselība.
Visas dezinficējošās un barības vielas atrodas asarās, un, tikai pateicoties plakstiņiem, tās optimāli sadalās pa acs ābolu un radzeni.
Pasliktināt acs plakstiņa funkciju var ne tikai plakstiņa noslīdējums, bet arī neveiksmīgi veikta plakstiņa korekcijas operācija. Piemēram, kad augšējam plakstiņam nogriezts par daudz it kā nošļukušās ādiņas, un tas vairs nespēj pilnībā nosegt aci.
Svarīgi!
Saulesbrilles + SPF
Uz operāciju paņem līdzi saulesbrilles, no tām nedrīkst šķirties vismaz turpmākos divus mēnešus. Saulesbrilles no UV starojuma pasargās gan acis un tikko operāciju pārcietušo plakstiņu ādu, gan arī no ziņkārīgiem skatieniem. Pirms iešanas laukā acu zonu vajadzētu arī ieziest ar krēmu, kura saules aizsargfiltrs (SPF) ir ne mazāks par 50, citādi var iedzīvoties nepatīkamā pigmentējumā – rētas var kļūt brūnganas un uzkrītošas.
Kur un par cik?
Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā:
- augšējo plakstiņu plastika – 650 eiro;
- apakšējo plakstiņu plastika – 680;
- augšējo un apakšējo plakstiņu korekcija – 1300 eiro.
Latvijas Amerikas acu centrā:
- plastiskā operācija diviem plakstiem – 755 eiro;
- plastiskā operācija visiem četriem plakstiņiem – 1500 eiro.
Mikroķirurģijas centrā:
- augšējo un apakšējo plakstiņu korekcija – 1500 eiro.
J. Ģīļa plastikas ķirurģijas klīnikā:
- augšējo vai apakšējo plakstiņu plastika – 900 eiro;
- augšējo un apakšējo plakstiņu plastika – 1600 eiro.
Dr. Feldmaņa privātklīnikā:
- augšējo vai apakšējo plakstiņu plastika – 800–900 eiro;
- augšējo un apakšējo plakstu plastika – 1600–1800 eiro.
Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikā:
- augšējo plakstiņu blefaroplastika – 534 – 499 eiro;
- apakšējo plakstiņu blefaroplastika – 690 – 793 eiro.
Aiwa Clinic:
- augšējo plakstiņu plastika – 656 eiro;
- apakšējo plakstiņu plastika – 768– 834 eiro;
- augšējo un apakšējo plakstiņu plastika – 1312 eiro.
Jūrmalas slimnīcā:
- augšējo plakstiņu korekcija – 680 – 900 eiro;
- abu plakstiņu korekcija – 1400 eiro.
