Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
13
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kur tas zibens uzrodas?!
Tā ir milzīga elektriska dzirkstele starp pretēji lādētiem poliem. Tātad, lai būtu zibens, jābūt atšķirīgām polaritātēm. Kur tādas rodas? Vasarā zeme sasilst, ūdens nedaudz iztvaiko, siltais gaiss kopā ar ūdens pilieniem ceļas uz augšu, tad dažu kilometru augstumā ūdens sasalst un salšanas procesā sāk atdalīties lādiņi.
Proti, veidojas ledus kristāliņš, tam iekšpusē paliek mīnusiņš, ārpusē – plusiņš.
Tad tas pārlūst, plusiņus vējš uzpūš augšā, bet mīnusiņi sakoncentrējas mākonim apakšpusē. Tā tas notiek 90 procentos gadījumu. Izveidojas spēcīgs elektriskais lauks, un zibens ir elektriskā lauka pēkšņa izlādēšanās. Tā notiek trijos veidos. Ir iekšmākoņa izlādes – zibeņo pašā mākonī. Ir starpmākoņu izlādes, lādiņš lec pāri no viena mākoņa uz otru. Un trešais variants – lādiņš no mākoņa lec uz zemi.
Kad radies zināms potenciāls starp mākoni un zemi, sāk veidoties pirmais izlādes kanāliņš – pirmlīderis.
Tas rāvienu veidā, kuri ilgst dažas tūkstošdaļas sekundes, pakāpeniski virzās uz zemi. Kanāls kļūst par ceļu, pa kuru no mākoņa sāk noplūst elektriskais lādiņš, zibens priekštecis, tā vadonis. Tūdaļ zibenim jāizvēlas arī izlādes vieta, tā teikt, nāk virsū precību laiks! Zeme pretim no mākoņa nākošajam pirmlīderim koncentrē pozitīvos lādiņus.
Parasti tas notiek augstākajos punktos: ēku jumtos, torņos, koku galotnēs, cilvēkam uz galvas, kur izveidojas tā sauktais pretlīderis – pozitīvo lādiņu kanāls.
Šie plusiņi ir kā skaistas meitenes, kuras no daudzām vietām tiecas pretī preciniekam (pirmlīderim), un tas nespēj vien izšķirties, vai steigties pie šīs vai pie tās, vai tās… Izvēli nosaka divi kritēriji. Pirmais – kura meitene, kurš pretlīderis atrodas tuvāk. Otrais kritērijs – kuram ir lielāks pozitīvais lādiņš. Tātad galvenais secinājums: zibens darbība ir selektīva – tas izvēlas. Nebūs tā, ka zibens vienmēr iespers augtākajā punktā!
Kad pirmlīderis svarīgo jautājumu, kurp doties, ir izlēmis, seko galvenā zibens izlāde.
Populārākie padomi. Vai tie ir pamatoti?
1. Negaisa laikā centies neiziet ārpus telpām.
Vari censties – ja ēka aprīkota ar normālu zibensaizsardzību, tad, protams, telpās tu esi drošībā un drīksti turpināt strādāt ar datoru. Bet, ja nekā tāda nav un iespers tavas mājas niedru jumtā, tad nezinu, kur būtu drošāk patverties – ārpusē vai mājā.
2. Aizver logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus.
Ugunsdzēsēji, dodot šādu padomu, balstās uz to, ka telpās nedrīkst būt caurvēja, jo tas mēdz pa logu ievilkt līdzi lodveida zibeni – plazmas lodīti 10–20 cm diametrā… Bieži vien lodveida zibens ienāk arī caur dūmeni, iekļūst istabā pa atvērtām plīts durtiņām vai pa ventilācijas kanālu. Turklāt lodveida zibens cilpo samērā lēni, un, ja caurvējš lodveida zibeni ievelk istabā, tad caurvējš sekmē to arī izvilkt ārā.
Kā lodveida zibens beidzas? Kā kuru reizi. Biežāk ar pakšķi, mazu eksploziju. Bija un nav! Kā jāuzvedas? Iesaku stāvēt mierā. Vēro, kā lodīte kustas, un – gan tā aizies. Ja lodveida zibens saskarsies ar aizkaru, tas var aizdegties, jo temperatūra ir ļoti augsta.
3. Nekurini plīti vai krāsni, citādi pieaug risks, ka ēkā iespers zibens.
Loģika ir! Dūmi savā veidā ir elektrību vadoša vide, un, ja tie paceļas debesīs, veidojas pretlīdera efekts – zibens vairs neies uz zibens novedēju, bet pa dūmiem mājā.
4. Nedrīkst atrasties pie mājas iekšējā elektrotīkla rozetēm un instalācijām.
Kad mācījos 7. klasē, zibens nosita manu klasesbiedru. Viņš negaisa laikā stāvēja lauku mājas priekšnamā un skatījās, kā ārā līst, bet aizmugurē pie galvas atradās elektrības slēdzis. Protams, tajā laikā nekādas pārspriegumaizsardzības nebija.
Pārsprieguma vilnis, nākot pa elektrolīnijas vadiem iekšā mājā, paaugstināja visas instalācijas potenciālu un spraudziņa starp viņa galvu un slēdzi bija ļoti maza. Tāpēc lādiņš pārlēca pāri un izlādējās caur viņu. Arī pagājušajā gadā Latvijā kādai sievietei caur elektrības rozeti iespēra zibens. No šā viedokļa, jā, jāuzmanās. Bet atkal – ja mājai ir zibensaizsardzība, ja ir pārspriegumaizsardzība, nekas slikts nenotiks.
5. Negaisa laikā no elektriskā tīkla jāatvieno elektroiekārtas, kontaktdakša jāizņem no rozetes. Apdrošinātāji secinājuši, ka zibens spēriena rezultātā visbiežāk tiek sabojāti televizori, dekoderi, datori, elektriskās plītis un ledusskapji.
Ja mājās uzlikta laba pārsprieguma aizsardzība, negaisa laikā vari mierīgi turpināt skatieties televīziju, strādāt ar datoru, un nekas slikts nenotiks. Ja pārspriegumaizsardzības nav, tad pa elektrības barotājvadu var ienākt pārsprieguma vilnis. Jā, tad drošāk būtu izvilkt kontaktdakšu no rozetes.
Vai arī ledusskapim? Normālam ledusskapim nekādas dižās elektronikas nav, tātad to vari atstāt pieslēgtu pie strāvas, tam pārspriegums nav tik bīstams. Arī elektriskajai plītij ne. No pārsprieguma galvenokārt cieš mikroprocesori – jo smalkāka elektronika, jo vājāka to izolācija.
6. Zibens laikā nerunā pa mobilo, neklausies radio austiņās, tam visam jābūt atslēgtam.
Piekrītu. Radioaparāts ar antenu un ieslēgts mobilais rada jonizācijas efektu, kas piesaista zibeni. Ja mobilais telefons nedarbojas, tad tas nerada elektromagnētisko starojumu un – nerada zibenim kārdinājumu.
7. Negaisa laikā nedrīkst turēt sev klāt metāla priekšmetus.
Patiesība. Metāla priekšmetos augšpusē labās elektriskās vadāmības dēļ koncentrēsies pozitīvie lādiņi. Tātad, ja zibens meklēs izlādes ceļu un ja tu būsi kontaktā ar šo metāla priekšmetu, dabūsi kārtīgi pa nagiem un vēl vairāk.
8. Nekādā gadījumā neatver lietussargu!
Piekrītu. Ja zibens lietussargā iespers, līķis uz vietas, te nav pat divu variantu! Ar lietussargu pērkona laikā staigāt ir bīstami!
9. Ja klajā laukā nav, kur patverties, strauji nekusties, bet vislabāk – nogulies uz zemes.
Gulēt nē! Ja zibens iespers blakus, tev starp galvu un kājām būs ievērojama sprieguma atšķirība, un strāva, kas izplatās pa zemi, var iziet cauri ķermenim.
Labāk pietupies, sakoncentrējies vienā punktā, kājas kopā. Šādā pozā tu nepievilksi zibeni klāt arī no augšas, bet pārējais ir tā Kunga rokās…
10. Ja redzi stārķa ligzdu un nav kur citur patverties, visprātīgākais ir doties sēdēt zem tās, jo stārķis apzināti neceļ ligzdu uz āderēm.
Neņemos stārķu lēmumus apšaubīt, sava domāšana viņiem droši vien ir… Bet atkal jāatceras, kā zibens izvēlas vietu, kur izlādēties un āderu krustpunkti ir tie, kas visvairāk uzkrāj pozitīvos lādiņus. Tāpēc arī ir ticējums, ka nedrīkst stāvēt tieši zem ozoliem – tiem patīk augt uz āderu krustpunktiem. Pīlādži, liepas parasti neaug uz āderu krustpunktiem.
11. Automašīna ir drošākā vieta, kur paslēpties negaisa laikā.
Protams! Jo tu taču atrodies izolēti no zemes. Gumijas riepas izolē automašīnas dzelzs korpusu no zemes, tādējādi samazinot zibens spēriena iespējamību. Turklāt, pat ja zibens iesper automašīnā, pasažieriem ir lielas iespējas palikt dzīviem, jo elektriskā izlāde notiks tikai pa auto metālisko korpusu un no turienes uz zemi. Auto elektronika gan var iziet no ierindas zibensstrāvas radīta elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
12. Vientuļš kustīgs velobraucējs ar ieslēgtu Endomondo kabatā ir gards mērķis zibenim. Tāpat motociklists. Labāk apstājies un nogaidi negaisu atstatus no sava braucamrīka.
Taisnība. Motocikls un velosipēds arī atrodas uz gumijas riepām, tie ir pavisam citi apstākļi. Velosipēdistam nav apkārt šī metāla apvalka, kāds ir slēgtai automašīnai, un sanāk, ka cilvēks top par zibensizlādes objektu, jo līdzenā vietā nav nekā cita augstāka par viņu. Motociklists – tas pats.
13. Ja negaiss uznāk pēkšņi, ātri jānāk laukā no ūdens, jo tas labi vada elektrību.
Labi vada elektrību jūras ūdens, sliktāk ezera un upes ūdens. Bet jebkurā gadījumā, atrodoties ūdenī vai uz ūdens laivā, tu šajā klajumā esi augstākais punkts. Savukārt, ja zibens iespers tuvumā, ūdenī, varētu būt strāvas izplūde arī caur cilvēka organismu.
Kad tuvojas negaiss, makšķeres jāsatin un ātri uz mājām! Jo makšķere ir rīks, kas pacelts uz augšu un kur var iespert zibens.
14. Zibens nekad netrāpa vienā un tajā pašā vietā!
Nē, tas atkarīgs no konkrētās vietas. Piemēram, ja klaja lauka vidū aug viens ozols vai atrodas tornis, ir diezgan ticami, ka zibens tur spers ne reizi vien. Jo starp šiem objektiem un elektriski uzlādēto mākoni dabiski izveidojas vislielākais spriegums. Tas pats attiecas uz vietu, kurā ir vairāk dzelzi saturošu iežu.
