Kāpēc organismam nepieciešams cinks un selēns?

Tas vien, ka mikroelementi ir mazāk pazīstami par vitamīniem, nenozīmē, ka tie mums ir mazāk nepieciešami, atzīst farmaceits Vadims Brižaņs un kopā ar ārsti internisti, ortomolekulārās medicīnas speciālisti Antru Briedi atklāj būtiskāko šo mikroelementu funkcijas.  

Ja minerālvielas pārdozēt nav iespējams un liekais labi izvadās, tad ar mikroelementiem ir citādi. Tos var viegli pārdozēt.

Tāpēc ne cinku, ne selēnu nevajadzētu lietot tāpat vien.

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Ziņu aģentūra LETA

Sports

Kāds ir patiesais iemesls, kāpēc LTV atlaida Anatoliju Kreipānu?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Pirms tam neieciešams konsultēties ar ārstu, kurš noteiks, ka varētu būt kāda mikroelementa nepietiekamība. Līdzīgi kā omega 3 un omega 6 taukskābēm organismā būtu jābūt līdzsvarā, arī cinkam jābūt līdzsvarā ar vara daudzumu organismā. Tāpēc, cinku nevajadzētu lietot lielākās devās kā ieteicams un ne ilgāk par 2 nedēļām. Tas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz vara vielmaiņu.

Cinks kā mazais cīnītājs  

Cinks ir atrodams gandrīz katrā mūsu ķermeņa šūnā, un tā ir neaizvietojama sastāvdaļa aptuveni 200 dažādos enzīmos – vairāk kā jebkurš cits mikroelements. Cinkam ir svarīga loma imūnsistēmā, jo tas regulē limfocītu jeb balto asinsķermenīšu ražošanu un darbību.

1. Brūču dzīšanai
   Cinks veicina brūču dzīšanu. Slikta brūču dzīšana varētu būt viens no vienkāršākajiem simptomiem, kad vari aizdomāties par cinka deficītu. Šim mikroelementam ir milzīga nozīme vēl topoša cilvēka attīstībā – gan grūtniecības laikā, gan jaundzimušajiem.
   
   Krievijas zinātnieki cinku iesaka arī bērniem ar aizkavētu augšanu līdz pusaudžu vecumam. Visbeidzot var cinkam teikt paldies par garšīgām pusdienām, jo tieši tas nodrošina mūsu garšas un smaržas maņu darbību.
2. Veiksmīgai olšūnas apaugļošanai
   Jaunākie pētījumi liecina par cinka saistību ar veiksmīgu olšūnas apaugļošanu. Čikāga Ziemeļrietumu universitātes zinātnieki saistošā video parādīja, kā olšūna pēc spermas uzņemšanas izmet ap sevi lielu daudzumu cinka. Kādēļ tas tā notiek ir vairākas teorijas, piemēram, olšūna sevi pasargā no citiem spermatozoīdiem, jo vairāk kā viens olšūnai ir letāls.
   
   Cita iespēja – cinka izdalīšanās signalizē, ka olšūna ir apaugļota un var sākt dalīties. Jebkurā gadījumā šis atklājums, iespējams, nākotnē palīdzēs mākslīgās apaugļošanas jomā, jo, sekojot cinkam, varēs atrast veselīgas olšūnas.
   
   Cinkam ir nozīme arī vīriešu reproduktīvajā veselībā, jo “vīrišķības hormona” – testosterona sintēze atkarīga no cinka pietiekamības organismā.
3. Pret saaukstēšanos
   No 10 ievērojamiem pētījumiem 5 parādīja, ka cinka lietošana (piemēram, sūkājamo tablešu veidā) saīsināja slimošanas laiku. Tomēr viens ir skaidrs – cinks piedalās imūnās sistēmas reakcijās. Ir pierādīta cinka labvēlīgā ietekme aknes un herpesvīrusu infekciju gadījumos. Cinku dažkārt iesaka arī psoriāzes un acu slimību – mākulas deģenerācijas – gadījumā.

Kur rast cinku?

Uzņemot cinku ar pārtiku, vislielākā koncentrācija ir austerēs – tajās ir desmit reizes vairāk cinka nekā sarkanajā gaļā un vistā, ar ko cilvēki parasti uzņem lielāko daļu no tā dienas devas. Veģetāriešiem, tiecoties pēc cinka, jātēmē uz pupām, bet arī rieksti un pilngraudu produkti palīdz to uzņemt pietiekamā daudzumā.

Ko piedāvā selēns?

Selēns sastopams augsnē. Mūsdienās, kad augsne tiek noplicināta, tā saturs augsnē kļūst arvien mazāks, tāpēc cilvēki ar uzturu selēnu uzņem relatīvi mazāk.

Ar selēnu sadzīvē sanāk reti sastapties – vairāk nekā puse no industriāli izmantotā selēna tiek lietota stikla rūpniecībā, lai piešķirtu stiklam sarkanu krāsu. Kā mikroelements tas mūsu ķermenim nepieciešams nelielā koncentrācijā, tomēr par to nedrīkst aizmirst.

1. Vairogdziederim un reproduktīvajai sistēmai
   Viena no tā galvenajām lomām mūsu organismā ir veidot enzīmus ar antioksidantu īpašībām. Līdz ar vitamīnu C un vitamīnu E, selēns veido antioksidantu lielo trijnieku, palīdz nodrošināt vairogdziedzera un reproduktīvās sistēmas hormonu darbību.
2. Vēža riska mazināšanai
   Selēns ir viens no pārliecinošākajiem vēža aizkavētājiem. Ir veikti vairāk nekā 100 apjomīgi pētījumi uz 20 dažādiem dzīvniekiem, kuros tika pierādīts, ka selēns ievērojami samazina vēža gadījumu skaitu. Pareizāk sakot – diētas, kurās nebija selēna vai tas bija nepietiekamā daudzumā, radīja augstu vēža risku.
3. Izvada jonus
   Selēns aktīvi piedalās organisma bioķīmiskajās reakcijās, kas saistītas ar galaproduktu un dažādu metālu izvadīšanu. Olbaltumviela glutations šūnu līmenī darbojas kā atkritumu savācējs – tas sasita izvadāmos jonus. Glutationa spēja piesaistīt šos jonus atkarīga no pietiekama selēna daudzuma organismā.

Kur rast selēnu?

Selēns galvenokārt ir atrodams zivīs un citos jūras produktos. Arī cita veida gaļā ir pietiekami daudz selēna, lai pilnīgi bez problēmām nodrošinātu sevi ar dienas devu. Veģetāriešiem un vegāniem tas nav tik vienkārši, it īpaši ja nelieto arī piena produktus, jo tad selēnu atliek meklēt graudaugos, kurus ir jāēd diezgan daudz.

Ir gan izņēmums – Brazīlijas rieksti! Tajos selēna ir neiedomājami daudz – pietiek apēst vienu riekstu, lai uzņemtu visu dienas devu! Jāzina, ka selēns pārāk lielos apjomos ir indīgs!

Pretēji populārajam mītam par “organiskas dabas vitamīniem”, jāmin, ka pārdozēšanas risks ir lielāks, lietojot organiskos selēna savienojumus.

Tāpēc ieteicamāki ir tādi uzturvielu kompleksi, kuros ir neorganiskais selēns (piemēram, nātrija selēnāts), nevis organiskais, piemēram, selēna raugs.

Cinks un selēns – deficīts un pārdozēšana

Cinka dienas deva

Aptuveni gadu veciem bērniem tā ir 3 mg, augot palielinās līdz 11 mg pieaugušiem vīriešiem un 9 mg sievietēm.

Cinkam trūkstot, sākas pastiprināta slimošana novājinātas imūnsistēmas dēļ. Zūd apetīte un garšas sajūta. Cilvēks krītas svarā, kļūst apātisks un iespējams nakts aklums. Bērniem tiek traucēta pilnvērtīga attīstība. Lielākā daļa no šiem simptomiem ir ļoti vispārīgi, tādēļ cinka trūkumu ir grūti pamanīt bez ārsta palīdzības.

Alkohols apgrūtina cinka uzņemšanu tādēļ alkoholiķiem ir paaugstināts deficīta risks.

Savukārt toksisks cinka daudzums rada nelabumu, vemšanu, vēdera krampjus, caureju un galvassāpes. Ilgstoši lietojot pārmērīgi daudz cinka, ir novēroti urīnizvadkanālu bojājumi. Cinks apgrūtina vara uzņemšanu ķermenī, savukārt vara trūkums nozīmē novājināto sarkano asinsķermenīšu ražošanu.

Selēna dienas deva

Aptuveni gadu veciem bērniem tā ir 20 µg, augot palielinās līdz 55µg pieaugušajiem.

Selēna trūkums cilvēka ķermenī rada bioķīmiskas izmaiņas un atstāj to neaizsargātu īpašām, ar selēna trūkumu saistītām slimībām. Šīs slimības var radīt sirds problēmas, neauglību un osteoartrītu. Ķīnā 90. gadu vidū slimība laupīja dzīvības tūkstošiem cilvēku līdz zinātnieki atklāja, ka iedzīvotājiem trūkst selēna – šis deficīts bija atvēris durvis vīrusinfekcijai.

Selēna pārdozēšana rada raksturīgu pēc ķiplokiem smirdošu elpu un metālisku garšu mutē. Cilvēkam sāk kļūt trausli vai pat krist ārā mati un nagi. Var rasties neiroloģiskas problēmas, piemēram, dusmu lēkmes vai trīce.