Rīga +14°C 
Skaidro Dr. geogr. Iveta Šteinberga, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītāja un profesore.
Katrā dzīvoklī, katrā mājā gaiss ir atšķirīgs, un tas mainās atkarībā no sezonas un diennakts stundas. Lielā mērā gaiss ataino arī mūsu dzīvesveidu (aktivitātes, mājdzīvnieki, remontā izmantotie materiāli, tehnoloģiskie risinājumi) un – vai vēdinām telpas.
Iekšā sliktāks nekā ārā?
Pētījumi rāda, ka Eiropā nu jau 80 procentus no diennakts laika cilvēki uzturas telpās. Tas nozīmē, ka gaiss tavā mājā, dzīvoklī, birojā un citur ir ārkārtīgi svarīgs – it īpaši tiem, kas iekšā pavada praktiski visu diennakti, piemēram, slimnieki, mazi bērni un veci cilvēki. Telpās gaisa kvalitāte atkarīga no ventilācijas, kā arī daudziem citiem faktoriem. Tas var būt pat desmit reizes piesārņotāks nekā ārā, ja, piemēram, gatavojam maltīti uz gāzes plīts, jo degšanas procesa rezultātā gaisā nonāk oglekļa monoksīds (CO) un slāpekļa dioksīds (NO2 ). Tāpat gaisa kvalitātei par labu nenāk tehniski sliktā stāvoklī esošas malkas plītis un kamīni, kur uguns deg ar atklātu liesmu.
Birojā veselīgāk nekā mājās?
Tas ir ļoti iespējams, jo mūsdienās birojos pārsvarā ir laba ventilācija un gudri tehnoloģiskie risinājumi. Turklāt darba videi ir noteikti normatīvi, dzīvokļiem to īsti nav. Birojos seko līdzi vides veselībai, jo darba devējam ir svarīgi, lai darbinieki neslimotu. Gaiss biroju telpās tiek arī kontrolēts – ja kāds darbinieks par to sūdzas, darba aizsardzības speciālists veic mērījumus.
Biroji parasti nav pārblīvēti ar mēbelēm un dažādiem mīkstiem materiāliem – atšķirībā no mājām, kur bieži vien grēkojam ar pūkainiem paklājiem, kas ir īsti putekļu perēkļi. Turklāt mājās bieži vien mēbeles piestumj pārāk tuvu sienām, tas arī pasliktina ventilāciju.
Labāks gaiss jaunajās ēkās?
Kopumā gaiss jaunajās mājās ir veselīgāks nekā vecajās, jo mūsdienās ir stingras būvniecības prasības. Ja par to ir šaubas, pirms mājokļa iegādes var veikt mērījumus. Daudziem šķiet, ka vecajās mājās ar koka logiem ir labāka ventilācija, bet – viss atkarīgs no tehniskā risinājuma. Arī plastmasas logi ir ļoti kvalitatīvi, ar dažādiem ventilācijas režīmiem. Savukārt vecās mājās mēdz būt pelējums un mikrobioloģiskais piesārņojums.
Ziemā, kad telpas vēdinām mazāk, gaiss ir piesārņotāks, tomēr, ja ēkā ir rekuperācijas sistēma, kas iekštelpu gaisu savāc un attīra, situācija nav tik slikta. Šīs sistēmas parasti ir jaunajās biroju ēkās un dzīvojamās mājās.
Temperatūra un mitrums
Noteikts, ka darba vidē gaisa relatīvajam mitrumam jābūt no 30 līdz 70 procentiem, lai gan uzskata, ka tad, ja tas ir augstāks par 60 procentiem, var attīstīties mikrobioloģiskais piesārņojums. Ja gaisa mitrums ir zem 30 procentiem, gaiss ir sauss, izžūst gļotāda, ir aizlikts deguns, tiek apgrūtināta elpošana, un ieteicams lietot gaisa mitrinātājus.
Svarīgi arī, kādu ūdeni tajos izmantojam, jo ūdens ar paaugstinātu cietību iekārtas kalpošanas laiku samazinās.
Tikpat svarīgi, lai reizi mēnesī tiktu mainīti filtri. Regulāri jātīra arī gaisa kondicionieri, lai tie neradītu mikrobioloģisko piesārņojumu.
Ir tāds termins termālais komforts, kas nozīmē, ka cilvēkam telpā nav ne par aukstu, ne par karstu, taču – tas katram var atšķirties. Salīgāki ir vecāki cilvēki un sievietes. Salīgums atkarīgs arī no apģērba materiāla un no tā, vai cilvēks labi atpūties, taču vidējā komforta temperatūra skaitās 24 grādi. Svarīga arī temperatūras un gaisa relatīvā mitruma kombinācija.
Par pozitīvām termālā komforta radīšanai uzskata siltās grīdas, taču tās izmaina mikrocirkulāciju telpā un padara gaisu sausāku. Siltā grīda putekļus izžāvē, tāpēc tie kļūst vieglāki, labāk ceļas uz augšu un taisa virpuļus. Bet to var lieliski atrisināt – ar pietiekami biežu mitro uzkopšanu.
Pirmās pazīmes – slikta pašsajūta
Īpaši jutīgi pret sliktu gaisa kvalitāti ir bērni, seniori un cilvēki ar hroniskām kaitēm. Gaisa piesārņojums var ietekmēt veselību gan uzreiz, gan pat pēc 30 gadiem. Ietekmes ir atšķirīgas, jo kaitīgo vielu iedarbība arī ir dažāda. Īslaicīga saskarsme var izraisīt acu, deguna un kakla kairinājumu, klepu, galvassāpes, nogurumu un koncentrēšanās grūtības.
Ilgstoša dzīvošana piesārņotā vidē palielina astmas, hronisku plaušu slimību, sirds un asinsvadu slimību, insulta un plaušu vēža risku, kā arī var pasliktināt kognitīvās spējas un miega kvalitāti.
Pasaules Veselības organizācija gaisa piesārņojumu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem vides riska faktoriem, kas saistīti ar pāragru mirstību. Latvijā gaisa piesārņojums šajā ziņā ierindots sestajā vietā.
Šie tev var noderēt
- Bezvadu CO2, mitruma un temperatūras sensors Airvalent. Šveices tehnoloģijas CO2 sensors. Var izvēlēties līdz pat 10 dažādiem ekrāna dizainiem. Cena: 166,50 eiro, shop.fnserviss.lv.
- Aranet4 HOME iekštelpu gaisa kvalitātes mērītājs – Māja elpo. Ierīcei ir NDIR sensors, kas nodrošina precīzus oglekļa dioksīda jeb CO2 mērījumus. Var noteikt arī gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu un atmosfēras spiedienu. Cena: 197,00 eiro, majaelpo.lv.
- Atmotube PRO 2 – portable air quality tracker – ATMO® Store. Ar ierīci Atmotube PRO2 iespējams izmērīt ne tikai gaisa mitrumu, bet arī dažādu veidu piesārņojumu telpās. Cena: 239 eiro, eu.store.atmotube.com.
Telpas piesārņotāji
Putekļi
Tos uzskata par vienu no bīstamākajiem piesārņotājiem gan ārā, gan telpās (neskaitot radiāciju). Putekļu avots telpās ir dažādas tekstilijas – tepiķi, segas, spilveni, aizkari –, kā arī mājdzīvnieki, kam tie savācas spalvās. Putekļi uzkrājas plaušās un kacina elpošanas sistēmu, tāpēc agrāk vai vēlāk var samazināties imunitāte un palielināties uzņēmība pret dažādām slimībām. Savulaik notika diskusijas par nepieciešamību noteikt putekļu piesārņojuma normatīvus, bet Pasaules Veselības organizācija secināja, ka putekļiem nevar būt drošs piesārņojuma līmenis.
Oglekļa dioksīds
Paaugstināts oglekļa dioksīda (CO2 ) līmenis telpās izraisa miegainību, samazina darba spējas un pasliktina pašsajūtu, jo smadzenēm trūkst skābekļa. Latvijā oglekļa dioksīda mērījumus veic skolās. To ar speciālu ierīci iespējams noteikt arī mājās, turklāt iekārtu var noregulēt pat ar vienas sekundes precizitāti un saslēgt ar telefonu, kā arī ieprogrammēt, lai tālrunis sāk pīkstēt, kad ir nepieļaujami slikti apstākļi.
Gaistošie organiskie savienojumi
Pie tiem pieder jebkādas vielas, kas telpā rada smaku vai smaržu. Jā, arī smaržas, ko pērkam parfimērijas veikalos, tiek uzskatītas par piesārņojumu, tāpat kā dabīgie aromāti, kas izdalās, piemēram, gatavojot kafiju. Par vienu no negantākajiem gaisa piesārņotājiem atzīti vīraka kociņi. Dažās publikācijās to kvēpināšanu pat pielīdzina smēķēšanai telpās. Tomēr atzīts: ja šis rituāls uzlabo labsajūtu, tad reizi nedēļā vienu kociņu drīkst pakvēpināt… Sveču cienītājiem priekšroka būtu jādod dabīgajām vaska vai sojas svecēm, bet, ja telpā ļoti gribas kādu aromātu, labākais risinājums ir difuzori – lampas, kurās ielej ūdeni un piepilina aromātisko eļļu. Taču arī tās nevajadzētu izmantot ilgāk par divām stundām dienā.
Gaistošos organiskos savienojumus veido arī izgarojumi no mēbelēm, šķīdinātāji, kas izmantoti lakās. Sienu krāsošanai nav ieteicams izmantot alkīda krāsas, kas satur šķīdinātājus, kuri iztvaiko vēl vismaz pāris mēnešus. Vēlams izmantot krāsas uz ūdens bāzes ar videi draudzīga produkta sertifikātu, bet jāņem vērā, ka arī tās iztvaiko nedēļu, tādēļ pēc remonta telpas ieteicams intensīvi vēdināt. Tādi gaistoši organiskie savienojumi kā formaldehīds no mēbelēm un apdares materiāliem izraisa gļotādu kairinājumu, galvassāpes un, iedarbojoties ilgstoši, palielina vēža risku. Ja atklāj šādu piesārņojumu, gaisu var uzlabot, telpas intensīvāk vēdinot.
Katrā ziņā remontēt dzīvokli un pirkt jaunas mēbeles tieši tajā brīdī, kad ģimenē gaidāms bērniņš, nebūtu prātīgi.
Priekšroka jebkurā gadījumā dodama masīvkoka mēbelēm, kuras beicētas ar lineļļu, nevis saplākšņa izstrādājumiem ar līmētu koka virsmu.
Aerosoli
Tās ir sīkas daļiņas, kuru izmērs ir līdz 10 mikroniem, 5–7 reizes mazāks par cilvēka mata diametru, un izdalās, piemēram, cepot gaļu. Ieelpojot tie iekļūst plaušās un var samazināt imunitāti, sevišķi cilvēkiem ar elpošanas ceļu slimībām, kā arī palielina sirds infarkta un insulta risku. Aerosols gaisā var rasties, arī lietojot gan izsmidzināmos gaisa atsvaidzinātājus, gan pūšamos tīrīšanas līdzekļus. Labāk būtu līdzekli vienkārši uzliet uz lupatiņas un tad tīrīt logu, nevis pūst aerosolu, kura sīkie pilieniņi gaisā saglabājas pat vairākas stundas. Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no nevēlamām vielām gaisā, ir telpu vēdināšana. Bet – kad vēdināt? Loga atvēršana laikā, kad gaisā ir ziedputekšņi, alerģiskiem cilvēkiem var beigties ar alerģiskām reakcijām. Ja dzīvojam pie pilsētas maģistrālās ielas vai šosejas, kur ir intensīva satiksme, tad pīķa stundās logu labāk vaļā nevērt, jo telpā ieplūdīs papildu piesārņojums no auto izplūdes gāzēm.
Cietās daļiņas no lakām
Tās pēc būtības arī ir aerosoli, kas rodas galvenokārt lakas uzklāšanas laikā, visvairāk – ar pulverizatoru smidzinot šķīdinātāju lakas. Daudz labākas ir ūdens bāzes lakas, jo tad emisija gaisā ir vairākas reizes mazāka. Lielākais piesārņojums rodas tieši izsmidzināšanas laikā, bet arī žūstot gaisā nonāk aerosoli. Te ļoti svarīga ir ventilācija – ja tā ir nepietiekama, aerosolu piesārņojuma pīķis ir tieši uzklājot, bet pēc tam 2– 6 stundu laikā vērojams samazinājums, neliels piesārņojums saglabājas vēl divas diennaktis. Sevis pakļaušana šādam piesārņojumam var izraisīt elpceļu kairinājumu, klepu un galvassāpes.
Paaugstināta radiācija
Tā iespējama, ja virtuvē ir dabiskā granīta virsmas, kas ir dabisks radiācijas avots. Radons var uzkrāties arī vecās mājās ar laukakmeņu pagrabiem.
Slāpekļa dioksīds (NO2)
Šis ķīmiskais savienojums telpās var nokļūt, ja mājas logs ir vērsts uz satiksmes maģistrāli, kā arī tas veidojas degšanas procesos (gāzes plītis, kamīni). Slāpekļa dioksīds kairina elpceļus un veicina astmas attīstību.
Kā mazināt putekļus telpā?
- Izmanto pēc iespējas mazāk paklāju un citu mīkstu, pūkainu tekstiliju, ko praktiski nav iespējams iztīrīt pietiekami labi.
- Izvēlies koka grīdas vai videi draudzīgu linoleju, bet auduma aizkaru vietā izmanto dabiskā koka žalūzijas, ko ir viegli kopt.
- Reizi dienā veic telpu mitro uzkopšanu.
- Vēdini telpas, cik vien iespējams, protams, ņemot vērā vietu, kur dzīvoklis vai māja atrodas.
- Iespējami biežāk mazgā gultas veļu.
- Pārdomā, vai tev vajag tik daudz mēbeļu, un nestum tās cieši pie sienas, lai būtu labāka gaisa apmaiņa.
Vai telpaugi mājās uzlabo gaisa kvalitāti?
Telpaugiem tiek dziedātas slavas dziesmas. Arī Latvijas Universitātē ir bijuši vairāki pētījumi par to, kā tie ietekmē gaisu telpās, un secinājums ir viens: telpaugi var mazliet uzlabot mikroklimatu un nedaudz attīrīt gaisu no gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, taču tie nespēj konkurēt ar ventilācijas sistēmu un telpu vēdināšanu.
Ir daži telpaugi, kurus īpaši iesaka mājās, piemēram, līdakastes, dažādas palmas, dīfenbahijas, taču, lai efekts būtu izteikti jūtams, tos vajadzētu ļoti daudz un mums būtu jādzīvo kā džungļos.
Taču pārspīlēt nav labi, jo – kur ir paaugstināts mitrums, tur tas palielināsies vēl vairāk. Ja puķpodā uz augsnes parādās pelējums, tas jutīgākiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
