Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pie manis uz Ķegumu bija atbraukusi neredzīga meitene, kas mācās Strazdumuižas internātvidusskolā un pēc vidusskolas beigšanas vēlas studēt augstskolā,» stāsta dziedniece Dzintra Žīgure. «Viņai patīk mūzika, viņu interesē psiholoģija, literatūra, valodas. Uzzinot, ka neredzīga meitene vēlas turpināt mācības augstskolā, piepildīt savu mērķi, mani pārņēma neizsakāms prieks. Šajā talantīgajā bērnā deg uguntiņa, ko nedrīkst apslāpēt, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu padomāt par iespēju algot asistentus gudriem, apdāvinātiem bērniem ar īpašām vajadzībām, lai viņi var studēt.
Asistenti varētu kalpot viņiem par sargiem, tulkiem, palīdzēt orientēties telpā. Kurlmēmi, vājdzirdīgi, neredzīgi un vājredzīgi bērni nav slimi. Viņi ir garīgi un fiziski veseli cilvēki. Tāpēc Strazdumuižas internātvidusskolas pedagogus un citu līdzīgu izglītības iestāžu pedagogus es gribu aicināt dot šiem bērniem vairāk gaismas, ticības, pārliecības par saviem spēkiem.
Kopā ar vecākiem viņiem ir jāpalīdz apgūt sociālās un sadzīviskās iemaņas – gatavot ēst, mazgāt drēbes, apgūt profesionālas iemaņas –, lai viņi pēc skolas kļūst patstāvīgi un jūtas par sevi droši. Tas ir daudz svarīgāk un noderīgāk, nekā paģērēt, iedzīt disciplīnu. Man iesāpējās dvēsele, kad meitene stāstīja par savu skolotāju. «Kad es skolotājai stāstu par saviem sapņiem, viņa paskatās uz mani – es to jūtu! – un nievājoši saka: tu jau vari fantazēt, bet tavi sapņi nepiepildīsies.» Tā vietā, lai kopā ar vecākiem, psihologiem palīdzētu atrast savu vietu dzīvē, meklētu pareizu pieeju, kā ar bērnu runāt, strādāt, iedvesmot, šī skolotāja, no kuras meitene gaida atbalstu, drauga plecu, sapratni, cilvēcisku attieksmi, jau saknē nocērt viņas sapņus un cerības. Es skolotājas vietā apņemtu meiteni ap pleciem, samīļotu un teiktu: «Tas ir jauki, ka tu sapņo un tev ir mērķi. Novēlu tev tos piepildīt.»
Kā skaļš dvēseles kliedziens izskanēja arī šīs meitenes teiktais: «Es skolotājai pastāstu, kā es domāju, bet viņa saka – nedomā, labāk ej un dari!» Skolotājai vajadzēja teikt – tu domā pareizi, ej un dari, es tev palīdzēšu.
Strādājot ar šiem bērniem, ir vajadzīga sirds gudrība, lielāka dvēseles un gara atdeve.
Tad viņi citādāk justos, dzīvotu, elpotu, sapņotu, un viņu baltais ceļa spieķis pēc vidusskolas beigšanas būtu nevis mājas un vecāki, bet viņi turpinātu izglītoties, pilnveidoties, strādātu un izveidotu ģimeni. Viņi spētu sevi apliecināt kā personības, nevis kļūtu par stādiņu, kas visu dzīvi nīkuļo, jo neviens to neaplaista.
Acis ir dvēseles spogulis. Vājredzīgam cilvēkam bieži vien ir ievainota dvēselīte, tā nīkuļo, jo neprot izrādīt prieku, līksmi, to, ka jūtas laimīga. Dvēselīte tāpat kā cilvēka acis spēj raudāt. Vājredzīgi bērni ir ļoti emocionāli, jutīgi pret pārinodarījumiem. Viņi daudz sāpīgāk nekā redzīgie uztver asāk izteiktus vārdus, piezīmes, frāzes. Problēmu, ar kuru saskāries vājredzīgs bērns, nedrīkst atstāt neatrisinātu. Neredzīgs bērns raud nevis ar asarām, bet asarās mirkst viņa dvēsele.
Daudziem neredzīgajiem satumsusī pasaule dzīvē nav traucēklis, jo viņi redz ar dvēseles un gara acīm, lieliski izjūt apkārtējo pasauli, cilvēkus, lietas sev apkārt, ar baltā spieķīša palīdzību orientējas apvidū un var nokļūt uz skolu, darbu un citām iestādēm.
Dažreiz maldīgi uzskata, ka cilvēks, kas zaudē acu gaismu, nevēlas saskatīt to, kas viņam apkārt, bet tas, kurš slikti dzird, nevēlas ieklausīties citos.
Garīgā pasaule vājredzīgiem vai vājdzirdīgiem cilvēkam ir ļoti izkopta, viņi ir daudz jutīgāki pret apkārtējo pasauli nekā redzīgie un dzirdīgie.
Neredzīgie un vājredzīgie bērni apveltīti ar iekšējo redzi, viņiem ir labi attīstīta intuīcija, viņi izprot pasauli, vērtības, ļoti dziļi uztver līdzcilvēkus, viņu attieksmi. Šīs sajūtas strādā caur iekšējās redzes bioenerģijas lauku. Ar impulsiem, kas atrodas pirkstu galos, viņi var lasīt Braila rakstā. Tāpēc ir nepareizi domāt, ka akls bērns neredz. Viņš ar bioenerģiju, kas tiek izstarota no saules pinuma, uztver cilvēkus, sajūt, vai viņi ir labestīgi vai izstaro ļaunumu.
Neredzīgajai klientei lūdzu pastāstīt par sievieti, kas sēž viņai pretī. Tā bija meitenes radiniece, taču viņa nezināja, kas tur sēž. Meitene redz tikai bālu izgaismojumu. Viņa teica: «Es sajūtu siltumu, mīļumu un gādību pret mani.» Pēc mirkļa mājas pagalmā ienāca kaimiņš un sarunājās ar manu vīru. Meitenei jautāju: «Ko tu vari pateikt par to vīrieti?» – «Viņš ir dzērājs,» viņa nesaminstinoties atbildēja. «No viņa nāk smaga, tumša iekšējā enerģija.» Viņai bija taisnība – tas vīrietis ir plencis…
Esmu saskārusies ar šo problēmu personīgi, jo manai meitiņai pēc meningīta strauji pasliktinājās redze. Viņa gadu mācījās Strazdumuižas vājredzīgo internātskolā. Biju pārsteigta, ar kādu mīlestību, atdevi skolotāji tajā laikā strādāja ar bērniem. Man tā bija liela traģēdija – bērnu atstāt piecas dienas internātskolā, taču, kad nedēļas nogalē ierados skolā, lai pa brīvdienām vestu meitu uz mājām, viņa man pārmeta: «Kāpēc tu tik agri atbrauci man pakaļ? Es vēl kādu laiciņu gribēju pabūt kopā ar savu audzinātāju. Skolotāja man tik interesanti stāstīja, mēs ar viņas roku zīmējām.»
Meita savu skolotāju bija iesaukusi par Audzīti. Tas bija pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem. Kas ir mainījies šo gadu laikā? Skola un izglītības sistēma tā pati, bet mainījusies cilvēku attieksme, pieeja, kā strādāt ar šiem bērniem. Mana meita un citi bērni ātri apguva Braila rakstu, jo skolotāji ar milzīgu pacietību, iejūtību strādāja ar viņiem. Pēc nodarbībām veda laukā, brauca ekskursijās. Priecājos, ka mans bērns mācās šajā skolā. Pēc gada – 5. klasē – viņa atgriezās parastā skolā, un viņas zināšanas bija augstākā līmenī nekā citiem bērniem.»
Preparāti redzes uzlabošanai
«Manā praksē ir daudz veiksmes stāstu, kas apliecina, ka iespējams uzlabot redzi. Kad cilvēkam sāk pavājināties redze, pirmām kārtām jāmeklē slimības cēlonis. Vājredzība var būt iedzimta, slimības iemesls var būt arī šūnu mutācijas DNS līmenī vai nopietnas slimības – gripas, meningīta, angīnas, difterijas, dažādu infekcijas slimību – sekas. Redze var pasliktināties arī pēc galvas operācijas. Paralēli mediķu rekomendācijām saviem klientiem iesaku preparātus, kas var uzlabot redzi.
Vērtīgs līdzeklis ir DNS jeb placentas pilieni, kas, nonākot radzenē un acs ābola gļotās, palīdz no jauna atražot izgaismojumu. Šo preparātu ražo Sanktpēterburgas farmaceitiskajā institūtā no bērnu nabassaitēm. Līdzeklis veicina asaru dziedzeru reģenerāciju, pamazām atjauno redzes asumu. To lietojot kopā ar luteīnu, kas ir acs radzenes kristāliņa antioksidants un ietekmē DNS formulas atjaunošanos, uzlabojas redze un tās asums. Placentas pilienus lieto mēnesi, bet luteīnu dzer divus mēnešus. Pēc tam uz mēnesi pārtrauc lietot preparātus, bet tos aizstāj ar augu tējām. Pamīšus vienu dienu dzer melleņu, otru – žibulīšu uzlējumu.
Vēlams mēnesi katru dienu apēst arī no divsimt līdz trīssimt gramiem melleņu ogu. Ieraugot mellenes, bērniem parasti iemirdzas acis, jo organisms pasaka priekšā, ka tās ir vajadzīgas redzes uzlabošanai.
Redzi koriģē arī rudzupuķu pilieni, ko dēvē par dzīvības enerģijas līdzekli, un rudzupuķu tēja. Rudzupuķe atjauno redzes asumu, un to iesaku lietot gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Zaļā nātrija hlorofilīna dzērieni Ho-fi organisma mikroflorā un gļotās normalizē pH līmeni. Tas ir ļoti svarīgi acs apasiņošanas un skābekļa pievades procesā.
Lai bērna organisms būtu nodrošināts ar skābekli, viņš ir regulāri jāved laukā pastaigā, jāmāca pareizi elpot. Kādreiz sieviete saka – brīvdienās es tikvien pagūstu, kā apdarīt mājasdarbus.
Nekas nenotiks, ja daži darbi paliks neapdarīti, toties bērna redzei un veselībai kopumā pastaigas svaigā gaisā nāks tikai par labu.
Cilvēkiem ar redzes traucējumiem vēlams uzturā biežāk lietot dārzeņus, augļus un sulas. Sulu kūres veicina asinsvadu sistēmas darbību un vienlaikus uzlabo skābekļa apmaiņu acīs. Ikdienā vēlams lietot ķirbju un burkānu sulu, meloni kopā ar banānu un arbūzu, iesaku arī arbūza, banāna un melones dzērienu. Savai meitai es devu ananasa, vīnogu un burkānu sulu. Augļu dzērieni ne tikai stiprina organismu, uzlabo imūnsistēmu, bet arī atveseļo redzi, palīdz apasiņot radzeni un acs ābolu.
Asinsrites cirkulācija sākas no punktiem, kas atrodas kāju pēdās, tāpēc iesaku gatavot arī žibulīšu nolējuma vanniņas. Uzvāra trīs litrus žibulīšu novārījuma, ielej vanniņā un mērcē kājas dziļumā virs potītes apmēram 15–20 minūtes. Vannu vēlams pārsegt ar dvieli, lai garaiņi neiztvaiko un vērtīgais augu novārījums labāk uzsūcas organismā.
Neredzīgo un vājredzīgo bērnu vecākiem rekomendēju atvasēm no desmit gadu vecuma sākt dzert šķidro selēnu Bioenergostim un Biostim. Tā lietošana ir jānosaka individuāli. Biostim, kas ir spēcīgāks preparāts, var palīdzēt arī pret kaulu slimībām, bet Bioenergostim veicina visa organisma atveseļošanos, palīdz pret autoimūnām saslimšanām un veicina redzes atjaunošanos.
Esmu izpētījusi, ka šie līdzekļi iekļūst šūnu iekšējos audos un atver DNS imūno atmiņu. Šūnas saslimstot datu bāzē atstāj atmiņu par veselo šūnu. Bioenergostim un Biostim kā šrubītis piedalās organisma šūnu attīrīšanas, sakārtošanas un atveseļošanas procesā un iedarbojas arī uz acs iekšējo radzeni, acs ābolu un acs nervu saknītēm.
Acs nervs ir galvenais noteicējs un stimulators redzes atveseļošanas procesā.
Ja bērniņš piedzimst vājredzīgs, mammai ieteicams lietot minētos preparātus, lai viņa caur mātes pienu var palīdzēt bērnam.
Vingrinājumi redzes uzlabošanai
Ļoti vērtīgi ir acu vingrinājumi, ko māca acu speciālisti. Tie ir neaizstājami redzes uzlabošanai. To es saku arī pēc savas pieredzes, jo, regulāri veicot īpašus acu vingrinājumus, dzerot sulas, mana meita atguva redzi un jau pēc gada turpināja mācības parastā skolā. Viņai gan bija jānēsā brilles ar bieziem stikliem, un bērns no tā cieta, taču es viņu uzmundrināju – tu redzēsi un tev nebūs ikdienā jānēsā brilles. Meita man noticēja, un tagad viņai ir nepieciešamas brilles tikai lasīšanai un rakstīšanai. Viņa tās uzliek, arī skatoties televizoru.»
Psiholoģijas zinātņu doktors, filozofijas doktors medicīnā Mirzakarīms Norbekovs grāmatā Muļķa pieredze jeb Kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm atklāj vienkāršus, bet efektīvus vingrinājumus redzes uzlabošanai. Interesanti, ka, pildot šos vingrinājumus, acu kustības jāveic arī domu līmenī, jo Austrumos kopš sirmas senatnes uzskata, ka acu kustības veicina citu orgānu darbību, piemēram, uzlabo aknu un žultspūšļa funkciju. Vingrinājumi jāizpilda mierīgi, bez spriedzes. Liels sasprindzinājums var novest pie redzes pasliktināšanās.
- Galvu tur taisni, skatiens vērsts uz augšu, bet iztēlē acis virza zem galvaskausa, uz galvvidu, it kā to skatītu no iekšpuses.
- Acis virza uz leju, bet iztēlē uzmanība pievērsta vairogdziedzerim, it kā cilvēks skatītos uz rīkli.
- Acis raugās pa kreisi, bet uzmanība aizklīst aiz kreisās auss.
- Skatiens vērsts pa labi, bet uzmanība tiek virzīta aiz labās auss.
- Skatienu virza uz apakšējo kreiso acs kaktiņu, tad uz augšējo labo acs kaktiņu, pēc tam uz apakšējo labo acs kaktiņu, tad uz augšējo kreiso acs kaktiņu, it kā zīmējot bantīti vai taurenīti. Pēc tam otrādi – skatienu virza uz apakšējo labo acs kaktiņu, tad uz augšējo kreiso acs kaktiņu, uz apakšējo kreiso acs kaktiņu, uz augšējo labo acs kaktiņu.
- Ar acīm vieglītēm zīmē horizontālu astoņnieku vai maksimāli lielu bezgalības zīmi. To izpilda vairākas reizes uz vienu pusi, pēc tam – uz otru.
- Ar acu āboliem veic riņķveida kustības. Iztēlojas lielu ciparnīcu zelta tonī – šī krāsa veicina redzes atjaunošanos. Lēnām virza skatienu uz iedomātā stundeņa katru ciparu. Vispirms uz vienu pusi, pēc tam – uz otru.
Bumeranga efekts
«Arvien vairāk bērnu nēsā brilles,» savā praksē novērojusi Dzintra Žīgure. «Kāpēc? Atbildot uz šo jautājumu, neliels akmentiņš jāiemet sievietes dārziņā. Gaidot bērniņu, māmiņai ir jābūt mierīgai, uz dzīvi jāraugās atvērtām, tīrām acīm. Tas nozīmē – viņai ir jābūt patiesai, godīgai, nevajadzētu palaist rokas – paņemt kaut ko neatļautu. Bērna actiņas to redz, viņš var mātes vietā vēlāk saņemt atmaksu – bērnam var pavājināties redze. Māte, esot gaidībās, nedrīkst melot, grēkot, aprunāt citus. Arī grūtniecei esot nemitīgā stresā, bērns var piedzimt ar vāju redzi.
Kādreiz cilvēks, kas dzīves laikā slimības vai citu apstākļu dēļ pēkšņi zaudē redzi, dzirdi vai pēc traumas spiests pārvietoties ratiņkrēslā, jautā – kāpēc tas notika ar mani? Tad es viņam atbildu – viss dzīvē ir likumsakarīgi un notiek tā, kā likteņa grāmatā ierakstīts. Ja cilvēka gars un dvēsele kādā no iepriekšējām dzīvēm ir nodarījuši pāri otram cilvēkam un viņš ir zaudējis spēju staigāt, redzēt vai dzirdēt, pāridarītājam šajā dzīvē ir jāiziet karmiskais ceļš, uz savas ādas jāizjūt ciešanas, ko viņš radījis otram.
Ievainojot otru, kādreiz nepadomājam, ka sāpes kā bumerangs vienā brīdī atgriežas pie pāridarītāja.
Viens no Dieva baušļiem skan – nedari otram to, ko nevēlies, lai dara tev. Tāpēc vajadzētu nevis sāpināt, bet otrā cilvēkā ieraudzīt un izcelt vairāk balto, tīro, gaišo.
Dažiem likteņa grāmatā ierakstītas brīdinājuma zīmes, kad var notikt avārija, nelaime uz ūdens, braucot ar motociklu vai veicot mājās remontu. Ja cilvēks ir informēts par šo ierakstu, viņš var izvairīties no traģēdijas. Pie manis atnāca meitene, kurai auras vainagā bija ieraksts – viņa togad nedrīkst sēsties zirgam mugurā. Meitene atzinās, ka bērnībā nokritusi no zirga un lauzusi astes kaulu, bet nu vēlējusies atsākt jāt…
Tāpat pie manis uz konsultāciju bija atnākusi sieviete ar 11 gadus vecu zēnu. Mammai teicu: «Jūsu dēlam sāk strauji pasliktināties redze, un jums steidzami viņš jāved pie speciālistiem pārbaudīt redzes asumu, leņķi.» Sieviete domājusi, ka dēls aizbildinās ar to, ka slikti redz, jo negrib strādāt. Vecāki bieži vien neiedziļinās bērna problēmās, saka – viņš ir slinks, nevēlas strādāt, bet es redzu, ka bērnam ir miklas rokas, viņam organismā katastrofāli trūkst D vitamīna. Bērnam nav enerģijas, spēka, tāpēc viņš kūtri izpilda uzdotos uzdevumus.
Esmu sastapusi daudzus cilvēkus ratiņkrēslā, kas atraduši savu vietu dzīvē. Paskatīsimies kaut uz mūsu paralimpiešiem, piemēram, Aigaru Apini, kurš startējis jau piecās paralimpiskajās spēlēs. Cepuri nost! Esmu pateicīga tiem, kas palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzņēmējiem, kuri dod viņiem darbu. Šos cilvēkus nevajag žēlot, viņiem ir vajadzīgs cilvēcisks atbalsts, sapratne. Viņiem ir jāpalīdz apgūt sociālas un profesionālas iemaņas, lai viņi jūtas līdzvērtīgi veselajiem un ir noderīgi valstij.»
