Acis sarkanas kā trusim – klāt konjunktivīts

Acu veselība
Indra Ozoliņa
5. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
No rīta pamodies ar apsarkušām, asarainām acīm? Varbūt plaksti aizlipuši, ka ne atvērt? Tā, visdrīzāk vainīgs sasodītais konjunktivīts. Skaidro Dr. EVA ELKSNE, acu ārste Acu veselības centrā, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante.

Tu taču nojaut, kas ir konjunktivīts. Skaidrs – viena riebīga padarīšana. Bet tikai retā zina, kas īsti ir konjunk­tīva… Izrādās, tā sauc plāno gļotādiņu, kas pārklāj acs ābola un plakstiņu iekšējo virsmu. Savukārt konjunktivīts ir šīs gļotādas iekaisums. Par akūtu konjunktivītu dakteris runā, ja viena vai abas acis ir apsārtušas, ja no tām tek izdalījumi, ir jūtama acu graušana, nieze vai svešķermeņa sajūta, arī dedzināšana. Tāpat var būt plakstiņu apsārtums un tūska.  

Kurš ir tavējais?

Biežākie konjunktivīta izraisītāji:

  • Vīrusi (lielākoties adenovīrusi) konjunktivītu ierosina visbiežāk.

​Šajā gadījumā tas ir ļoti lipīgs! Adenovīruss uz virsmām spēj saglabāties līdz pat 28 dienām. Savukārt inficējies cilvēks var aplipināt citus apmēram divas nedēļas – kopš brīža, kad parādījušies pirmie simptomi. 

Parasti vīrusa infekcijas izraisīts konjunktivīts sākas vienā acī un vēlāk izplatās arī otrā. Bieži vien tad var būt arī skarti augšējie elpceļi – ir aizlikts deguns, klepus, balss aizsmakums, sāp kakls. Elpceļu infekcijas pazīmes parasti sākas jau kādu dienu pirms acu iekaisuma. Smagākos gadījumos var palielināties arī pieauss limfmezgli. Nereti vīrusu konjunktivīts pievienojas gripai un citām saaukstēšanās slimībām.

Konjunktivīta izpausmes var parādīties arī tad, ja esi saslimusi ar Covid-19

Šādu konjunktivītu visbiežāk saķer, ar netīrām rokām pieskaroties acij. Tāpat infekciju ierosinātāju var salasīt, peldoties nepietiekami hlorētos baseinos vai apmeklējot pirti, kur iepriekš pabijis ar konjunktivītu saslimušais. Mazinoties acs virsmas aizsargspējām, vīrusiem var pievienoties arī baktērijas, visbiežāk streptokoki un stafilokoki. Vīrusu konjunktivīta izdalījumi parasti ir ūdeņaini, bet bakteriālais iekaisums izpaužas ar biezākiem strutainiem izdalījumiem, un to ir daudz vairāk. Tad plakstiņi no rīta ir tā salipuši, ka ne atvērt. 

  • Herpesvīruss arī var izraisīt konjunktivītu.

Tad vienlaikus ar izdalījumiem iespējami arī izsitumi uz plakstiņu ādas, uz pieres un galvas matainajā daļā. Herpesa konjunktivīts mēdz attīstīties bērniem, saslimstot ar vējbakām, kā arī pēc šīs slimības pārslimošanas vēlāk, ja ir novājināta imunitāte. Herpesa izraisītu konjunktivītu ārstē ar aciklovīra ziedi vai tabletēm, ko izraksta acu ārsts.

 Alerģiskais konjunktivīts izpaužas uzreiz abās acīs, tās asaro, ir ūdeņaini izdalījumi, šķaudīšana, aizlikts deguns un, atšķirībā no abiem pārējiem tipiem, arī izteikta plakstiņu nieze. Alerģisku konjunktivītu izraisa organisma pastiprināta reakcija uz kādu apkārtējā vidē esošo alergēnu, tas citiem nepielīp.

  • Pēc traumām.

Piemēram, pēc acs saskrāpēšanas ar zaru vai svešķermeņa iekļūšanas acī iespējams iedzīvoties bakteriālajā konjunktivītā. Biežāk tas piemeklē tos, kam jau ir izmainīta acs virsma – sausās acs sindroms, hronisks plakstiņu iekaisums jeb blefarīts. Augstāks risks ir arī kontaktlēcu nēsātājiem, īpaši, tās nepareizi lietojot un kopjot. 

  • Hlamīdijas, gonokoki un citi seksuāli transmisīvo slimību ierosinātāji, nokļūstot uz acu virsmas.

Hlamīdiju gadījumā raksturīgs hroniskas norises konjunktivīts ar gļotainiem izdalījumiem. Ja iekaisumu ierosinājis gonokoks, iespējama agresīvāka slimības gaita ar liela apjoma strutainiem izdalījumiem un radzenes iekaisumu, kas var progresēt līdz pat tās plīšanai.

  • Sejas ādas problēmas.

Piemēram, rozācija un atopiskais dermatīts mēdz pārnesties uz acs gļotādu un radīt iekaisumu. 

  • Sadzīves ķīmijas līdzekļi.

Tāpēc, tīrīšanai izmantojot sārmus vai citas kodīgas vielas, obligāti jālieto aizsargbrilles. Pirmā palīdzība šādos gadījumos būs acs skalošana ar tekošu ūdeni vismaz 15 minūtes.

Bērniem – gan lielākiem, gan mazākiem 

Visbiežāk bērnudārza un skolas vecuma bērni konjunktivītu saķer, ar nemazgātām rokām pieskaroties acīm, kā arī pieskaroties priekšmetiem un rotaļlietām, ar kurām spēlējušies citi inficētie bērniņi. Konjunktivīta ierosinātāju var pārnest arī ar segu un spilvendrānu, kā arī gaisa pilienu ceļā, klepojot un šķaudot. 

Ko darīt? Saslimušo bērnu nelaid uz dārziņu vai skolu, lai viņš neaplipinātu pārējos! Taču vieglas slimības gadījumā mazais pie ārsta nav jāved. Pietiks, ja pilināsi aptiekā nopērkamās mākslīgās asaras un liksi vēsas kompreses uz aizvērtiem plakstiņiem.

Uzmani, lai bērns nenoslogotu acis, skatoties datorā vai telefonā.

Pie daktera mazais jāved, ja izdalījumi sabiezē un kļūst dzeltenīgi, jo tad, iespējams, vajadzēs lietot antibiotikas, kā arī, ja viņš sūdzas par redzes pasliktināšanos un sāpēm acī.

Ar konjunktivītu var saslimt arī jaundzimušie. Ja mazulim līdz viena mēneša vecumam ir sarkanas actiņas un strutaini izdalījumi no tām, viņš iespējami drīzāk jāparāda acu ārstam, lai noteiktu iekaisuma iemeslu. Izdalījumi no actiņām zīdaiņiem līdz gada vecumam var būt saistīti arī ar nepilnīgi attīstītiem asaru ceļiem. 

Pie ārsta! 

Akūts, viegli noritošs, infekciozs konjunktivīts, ja pilināsi mākslīgās asaras un liksi vēsas kompreses, visticamāk, pāries vienas, divu nedēļu laikā. Tātad, ja ir pārliecība, ka esi noķērusi vīrusu konjunktivītu, vari pie ārsta nesteigties. Taču, ja tas ir ieildzis, pasliktinās redze un parādās sāpes acī, tad gan jāmeklē daktera palīdzība.

Ja nedēļas vai divu nedēļu laikā uzlabojuma nav, būtu vērts paņemt konjunktīvas iztriepi, lai noskaidrotu slimības izraisītāju.

Ja tava imunitāte nav spoža, piemēram, tu slimo ar cukura diabētu, saņem ķīmijterapiju, un konjunktivīts nepāriet, vēl jo vairāk neatliec acu ārsta apmeklējumu.

Ārsts pārbaudīs plakstiņus, konjunktīvu un acs virsmu, lai pārliecinātos, vai tajā nav izmaiņas, kas varētu liecināt par smagāku infekcijas norisi, un arī izvērtēs iespējamo cēloni.   

Konjunktivīts var ieilgt, ja to izraisījuši visagresīvākie adenovīrusa serotipi. Tad slimības sākumā parasti ir arī augšējo elpceļu simptomi un izteikti paaugstināta ķermeņa temperatūra. Uz radzenes var veidoties neliela izmēra apduļķojumi, kas izraisa redzes pasliktināšanos un acu diskomfortu. Šiem serotipiem raksturīgi, ka uz konjunk­tīvas virsmas rodas plēvītes un pēc tam sarētojumi. Savukārt, ja agresīvi norit bakteriāls iekaisums, mēdz attīstīties radzenes iekaisums jeb keratīts, kas var nopietni pasliktināt redzi. 

Kādreiz pēc infekcioza konjunktivīta mēdz attīstīties acu sausums, jo asaru sastāvs pēc iekaisuma ir nedaudz izmainīts. Parasti šīs sūdzības izzūd apmēram mēneša laikā. Ja lietotas antibiotikas, arī tas var pastiprināt sausuma sajūtu, tāpēc paralēli un arī vismaz vienu mēnesi pēc atveseļošanās iesaka lietot mākslīgās asaras bez konservantiem. Savā praksē visbiežāk hronisku konjunktivītu esmu novērojusi pacientiem ar hronisku blefarītu jeb plakstiņu iekaisumu, kas arī var būt sausās acs cēlonis. Tad ir svarīga pareiza plakstiņu higiēna, par ko pastāstīs acu ārsts, un svarīgi mitrināt acs virsmu ar atbilstošām mākslīgajām asarām. 

Ja tev ir konjunktivīts, TĀ NEDARI!

  • Neberzē acis!
  • Neaizklāj iekaisušo aci, jo noslēgta vide patiks baktērijām.
  • Bakteriālā konjunktivīta gadījumā nelieto acu pilienus, kas sašaurina konjunktīvas asinsvadus. Iepilināšanas brīdī tie var radīt izteiktu diskomfortu, un to ilgstoša lietošana var veicināt pastāvīgu acu apsārtumu.
  • Nepilini acīs pārtikas produktus un pašgatavotus šķīdumus! Tie var radīt baktērijām tīkamu vidi, turklāt arī kairināt aci.
  • Zīdainim acīs nepilini mātes pienu! Tas nav sterils, turklāt piens satur laktozi, kas rada baktērijām labvēlīgu vidi. To saka arī Amerikas Oftalmologu akadēmija: nav pietiekamu pierādījumu par mātes piena efektivitāti bakteriāla konjunktivīta ārstēšanā un tas nevar aizvietot antibiotikas. 

Ja tavās mājās ir konjunktivīts, IEVĒRO!

  1. Katram ģimenes loceklim – savs dvielis. 
  2. Maini spilvendrānu katru dienu, mazgā gultasveļu vismaz 60 grādos.
  3. Bieži dezinficē gaismas slēdžus, rokturus, galdus, krēslus un citas virsmas, kurām slimais pieskaras.
  4. Notīri un dezinficē brilles!    
  5. Vēdini telpas! 
  6. Lēcas (jaunas!) vari atsākt lietot tikai pēc iekaisuma izārstēšanas.
  7. Izmet kosmētikas otas, skropstu tušu un sejas un acu zonas krēmus, kas ir burciņās bez dozatoriem. Visdrīzāk, tur jau peldas iekaisuma izraisītāji un gaida, kad varēs tevi atkārtoti inficēt.

 Rīcības plāns konjunktivīta gadījumā:

  • Pilini acīs mākslīgās asaras bez konservantiem. Pat 4–6 reizes dienā. Tās mitrinās acs virsmu, atšķaidīs iekaisuma vielas un arī mazinās diskomfortu. Nelieto to pašu pilienu pudelīti arī veselajā acī, ja kaite skārusi tikai vienu!
  • Uz aizvērtiem plakstiņiem vari uzlikt vēsas kompreses: vates plāksnītes vai marlītes, kas samērcētas tējā un tad ieliktas ledusskapī, vai saldētavā paturētus mitrus melnās vai kumelīšu tējas maisiņus. Katru reizi sagatavo jaunu kompresi, iepriekšējo izmet!
  • Pēc kompreses noņemšanas seju noslauki ar vienreizlietojamu salveti, ko pēc tam uzreiz izmet ārā, vai arī katru reizi lieto tīru dvielīti.
  • Ja plakstiņi no rītiem ir aizlipuši, uzliec tiem kompreses, lai izdalījumi labāk atdalītos un acis varētu vieglāk atvērt. Ja tie pastiprināti veidojas dienas laikā, noslauki izdalījumus ar vates plāksnīti vai vienreizlietojamo salveti, kuru pēc tam izmet.
  • Sākoties strutainiem izdalījumiem, kas raksturīgi baktēriju izraisītam konjunktivītam, ārsts izrakstīs antibiotiku pilienus vai ziedi. Ziede paliek acī ilgāk un iedarbojas ilgstošāk. Ja jālieto antibiotikas, bet izdalījumu kļūst aizvien vairāk, acis – sarkanākas, parādās izteikta nepatika pret gaismu, sāpes acī un sāk pasliktināties redze, noteikti atgriezies pie acu ārsta, jo tas var liecināt par radzenes iekaisumu. Īpaši jāuzmanās kontaktlēcu nēsātājiem, jo to lietošana palielina bakteriālu infekciju risku.
  • Alerģiska konjunktivīta akūtā fāzē derēs acu pilieni ar antihistamīniem, kurus var izrakstīt arī ģimenes ārsts, taču, sūdzībām parādoties pirmoreiz, noteikti vajag pārbaudīties arī pie acu ārsta, ausu, kakla un deguna daktera, kā arī alergologa. Ja pēkšņi sākusies alerģija un jādodas uz kādu svarīgu pasākumu, dakteris var izrakstīt stiprākas zāles, piemēram, kortikosteroīdu pilienus un iekšķīgi lietojamas pretalerģijas tabletes. Šajā gadījumā var lietot arī konjunktīvas asinsvadus sašaurinošus pilienus, lai mazinātu tūsku.
  • Vienmēr pēc katras darbības, ko veic, apkopjot slimo aci, rūpīgi nomazgā rokas ar ziepēm!

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+