Santa.lv
  • «Vecums ir privilēģija, kas ne visiem dots.» Andra Vītiņa stāsts par savu raibo mūžu

  • SAGLABĀ RAKSTU
    05.04.2026
  • Dace Rudzīte
    Ar dēlu stikla mākslinieku Ernestu Vītiņu.
    Foto: No Andra Vītiņa personiskā arhīva
    Ar dēlu stikla mākslinieku Ernestu Vītiņu.
    Kādreizējais baletdejotājs un fotogrāfs Andris Vītiņš bija viens no atraktīvākajiem izskanējušā televīzijas senioru iepazīšanās šova Sirdslietas dalībniekiem. Andra dzīve joprojām ir interesanta, tāpēc par vientulību un garlaicību viņš nesūdzas, bet šovā nokļuva… aiz tīras neziņas.

    «Uz šovu gāju ar domu, ka tā būs rotaļa, bet jau pēc pirmajām tikšanās reizēm sapratu, ka nekādas rotaļas šeit nav – viss ir pa īstam! Kundzītes šai lietai piegāja ļoti nopietni, bet es, godīgi sakot, draudzeni nemeklēju. Piekritu piedalīties, jo domāju, ka būs jautrs šovs, bet man nebija pārāk jautri, biju saspringts kā pedere, drudžaini domāju, kā man tagad runāt, kā uzvesties. Tāpēc man jāatvainojas režisoriem, jo šķiet, ka esmu sagādājis lielu vilšanos, bet aiz tīras neziņas. Redziet, man bijušas divas laulības un šis plāns ir izpildīts. Jau 20 gadus dzīvoju viens un par kopdzīvi ar kādu pat neiedomājos. Man joprojām ir daudz iešanu un darīšanu, tā ka garlaicīgi un vientuļi nav ne mirkli, bet mans lielais prieks un acuraugs ir mazmeitiņa Gabriela.»

    Slavenais vectēvs

    «Kā saprotu, esmu papardes zieds – piedzimu 1948. gada martā Miera ielas Dzemdību namā, kur dzimuši arī abi mani bērni. Mani vecāki bija daudz piedzīvojuši, bet mammas Ērikas dzīve bija īpaši sarežģīta – viņas tēvs bija Roberts Dukurs, kreisais sociāldemokrāts. Pats viņu nepieredzēju, bet zinu, ka viņš sēdēja pie visām varām. Kad par 1905. gadā darīto viņu aizsūtīja uz Altaju, tur piedzima mammas vecākais brālis. Tad nāca revolūcija un 1918. gadā Petrogradā piedzima mana mamma Ērika Dukure. Latvijā viņi atgriezās tikai 1922. gadā. Šeit Robertu uzreiz sagaidīja savējie, un viņš bija gan Saeimas deputāts, gan ministrs, gan kopā ar Raini un Juriju Jurovski dibināja Strādnieku teātri. Man mājās ir bilde, kur viņi redzami teātra dibināšanas dienā. Robertam klājās labi, līdz pie varas nāca Kārlis Ulmanis. Tad visus kreisos demokrātus iesēdināja Liepājā, kur viņi slaucīja ielas – tā viņi tur māžojās kādu pusgadu.

    1940. gadā Latvijā ienāca krievi. Roberts iestājās par to, ka strādniekiem vajag kultūru, un nu viņa vara bija atnākusi. Viņš atgriezās Rīgā, skraidīja pa pilsētu, lai gan draugi un paziņas viņam pa kluso kabatā bāza zīmītes, lai viņš nezīmējas un brauc kaut kur uz laukiem. Vēlāk vectēvu izsūtīja, un viņš izsūtījumā nomira.

    Bērnībā man nekad nestāstīja par to, kas notika ar mammu, kad viņa atgriezās Latvijā.

    Kļūsti par SANTA+ lasītāju!

    Iegūsti piekļuvi labākajam saturam, jaunumiem par Tev interesējošām tēmām, podkāstiem un citiem jaunumiem mūsu portālā

    Esmu abonents. Autorizēties!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti

    Ievas Receptes

    Vairāk