Kā tikt pie veselīgajiem mikrozaļumiem

Par mikrozaļumiem sauc pavisam jaunus augus, kam tik tikko atvērušās dīgļlapas (patiesībā tie ir sējeņi), dažkārt tiem ir attīstījušās arī pirmās lapiņas. Kaut gan mikrozaļumu audzēšanai ir nepieciešams vairāk gaismas nekā steidzinātiem zaļumiem, tos ir iespējams izaudzēt mājas apstākļos. Izaug pavisam ātri, ir ļoti veselīgi, turklāt lieliski noder, lai dažādotu ēdienu garšu.

Mikrozaļumi satur daudz vairāk vitamīnu, svarīgu minerālvielu un enzīmu nekā pieaugušie dārzeņi, jo daba visus šos krājumus ir rezervējusi jauno augu attīstībai. Tie ir lieliski piemēroti jebkuras diētas piekritējiem, turklāt mikrozaļumos ir daudz augu eļļas un sekundāro aktīvo vielu, piemēram, glukosinolātu, kuri labi palīdz vēža un sirds slimību profilaksē. Svarīgi arī, ka visas aktīvās vielas ir viegli uzņemamā formā.

Mikrozaļumu audzēšanai nav vajadzīga liela platība – pietiks ar dažiem plastmasas trauciņiem uz virtuves palodzes. Vislabāk ir audzēt vienlaikus vairākas sugas, jo tad garšas var kombinēt pēc sirds patikas.

Citi lasa

Elza Krūmiņa

Vēsture un leģendas

Princese, kuras dailes dēļ vīrieši atņēma sev dzīvību

Santa.lv

Rēzija Kalniņa

Rēzija Kalniņa: Grūti apzināties, ka tuvam un mīļam cilvēkam vairs nevarēšu pieskarties

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Iecienītākie augi mikrozaļumu audzēšanai:

• Rutki – tiem raksturīga asa garša. Rutku sējeņi palīdz tikt vaļā no liekā svara, tiem piemīt antibiotiskas un asinis attīrošas īpašības. Rutku sējeņos ir ļoti liels vitamīnu saturs: 100 g zaļumu ir divreiz vairāk C vitamīna nekā tikpat lielā daudzumā apelsīnu un simtreiz vairāk nekā rutku saknēs.
• Redīsi – līdzīgas īpašības kā rutkiem, bet redīsu sakņu kakliņi ir sarkanā krāsā, un šo sarkanīgo toni piešķir arī salātiem, kam pievienoti redīsu sējeņi.
• Lucerna – sējeņu maigā garša atgādina zaļos zirnīšus. Tie ir īpaši bagāti ar vitamīniem (sevišķi A, B, C un D), aminoskābēm un minerālvielām (kalcijs un magnijs). Lucernas sējeņi veicina vielmaiņas procesus, attīra asinis un mazina iekaisumu.
• Sinepes – sējeņiem piemīt asa (kā jau sinepēm!) garša, tās satur vitamīnus A, B1, B2 un C, kā arī minerālvielas, 30% sinepju eļļas un glukosinolātus. Šie sējeņi lieliski noder sinepju mērces gatavošanai.
• Linsēklas – zaļumu garša nav īpaši izteikta. Satur līdz 40% augu eļļas. Sastāvā ir daudz nepiesātināto taukskābju minerālvielu, vitamīnu (E, F un K), kā arī bioloģiski aktīva viela fitoestrogēns, kas tiek uzskatīta par vēža profilakses līdzekli.
• Rukola – sējeņiem garša nav tik izteikta kā pieaugušiem augiem, atgādina riekstu garšu.
• Brokoļi – to sējeņi satur 30 reižu vairāk glukosinolātu nekā brokoļu galviņas.
• Gurķi – sējeņu garša un it īpaši aromāts tūlīt atsauc atmiņā pirmo dārzā novākto gurķi.

Audzēšana – soli pa solim

1. Sameklē piemērotus traukus – dekoratīvi izskatīsies lēzeni māla vai fajansa trauki, bet praktiskāki ir plastmasas trauciņi, kuros fasē kulinārijas izstrādājumus. Pārdošanā mēdz būt arī speciālas mikrozaļumu audzēšanai paredzētas konstrukcijas, bieži vien tās tirgo komplektā ar sēklām.
2. Vajadzēs arī substrātu – bagātinātu kūdru vai perlītu. Derēs arī zeme, kas domāta telpaugu audzēšanai.
3. Jāiegādājas speciāli diedzēšanai paredzētas sēklas – tās tiek piedāvātas dārzkopības veikalos. Kuras katras sēklas mikrozaļumu audzēšanai nederēs – jābūt pārliecībai, ka tās nav kodinātas. Protams, var izmantot arī pašaudzētas sēklas. Lai apsētu nelielu sējeņu kastīti (15 × 30 cm) pietiek ar 25 g rutku vai 15 g lucernas sēklu.
4. Saber traukā substrātu – nav nepieciešama bieza substrāta kārta, pietiek ar 2–4 cm.
5. Sēklas sēj izkliedējot, biezi. Tad viegli piespiež un apber ar plānu substrāta kārtu, lai neiežūst.
6. Aplaista caur sietiņu ar siltu ūdeni, apsedz ar plēvi un novieto siltā vietā (18–20 grādos) diedzēšanai.
7. Kad sēklas uzdīgušas, plēvi noņem, bet kastīti novieto iespējami gaišākā vietā, lai sējeņos veidotos vairāk hlorofila. Līdz ražas novākšanai jāgaida 6–10 dienas – atkarībā no sugas un apstākļiem.
8. Zaļumus nogriež ar šķērēm nedaudz virs substrāta virsmas un nomazgā tekošā ūdenī. Atstātie celmiņi neturpinās augt, tādēļ nepārtrauktam patēriņam sējeņi jāaudzē atkal un atkal no jauna.

Kā izmantot

Zaļumi piešķir īpašu svaigu noti daudziem ēdieniem – ar tiem var papildināt zupas, mērces, gaļas, zivis un olu ēdienus, dārzeņu sautējumus. Tāpat zaļumi lieliski noder salātos. Sasmalcinātos sējeņus var pievienot sviestam, biezpienam, mērcēm, ar tiem var vienkārši pārkaisīt sviestmaizes.

Svarīgi! Karstiem ēdieniem mikrozaļumus pievieno tieši pirms pasniegšanas, ne agrāk.