Iemesls operācijai?
Iemeslu plakstiņu operācijām ir ļoti daudz. Sākot ar iekaisušiem krusas graudiem, kuriem jau veikta lokāla terapija, bet saglabājas taustāms veidojums plakstiņa apvidū, un beidzot ar onkoloģiskām patoloģijām plakstiņu apvidū. Vēl var būt operācijas ar ādas pārstādīšanu pacientiem pēc apdegumiem vai pēc senām operācijām plakstiņu apvidū. Un tagad ir lieli sarētojumi, kas velk, piemēram, apakšējo plakstiņu uz leju, cilvēkam acis asaro, jo asaru punkts nepiegulst acābolam, ir bieži iekaisumi un plakstiņu konjunktīva jeb gļotāda ir pakļauta ārējiem vides faktoriem… Dažkārt pēc operācijām vai traumām sejas nerva apvidū, kad tas bojāts, izveidojas lagoftalms – nespēja aizvērt augšējo plakstiņu un apakšējā plakstiņa noslīdējums. Svarīgi izvērtēt, kāds varētu būt iespējamais acs bojājums. Ja risks ir liels, jāveic ķirurģiskas manipulācijas – stiprinot apakšējo plakstiņu vai augšējā plakstiņā ievietojot zelta plāksnīti, kas mehāniski palīdz plakstiņu aizvērt.
Noslīdējuši plakstiņi nav lieka plakstiņu āda! Biežākais plakstiņu noslīdēšanas iemesls ir vecums, bet tas var būt arī tādēļ, ka bieži veiktas acu operācijas, kurās lietots plakstiņpletējs, – tādā veidā ir izstaipīta plakstiņa muskuļa aponeiroze jeb platā, plakanā cīpsla, un plakstiņš mehāniski noslīd. Plakstiņa mala (tieši mala, nevis noslīdējusi plakstiņa āda) nosedz acs zīlīti, un ir samazināts augšējais redzeslauks. Šādos gadījumos nepieciešams veikt aponeirozes saīsināšanas operāciju.
Iemesls plakstiņu noslīdēšanai var būt arī bieža acu berzēšana! Ir cilvēki, kuriem patīk bieži un ļoti izteiksmīgi berzēt acis, plakstiņus. Taču – nedari to!
Saites un audi ap plakstiņiem ir ļoti smalki, ar šādu berzēšanu mēs saites izstaipām, un tās vairs nespēj noturēt ne augšējo, ne apakšējo plakstiņu pareizā pozīcijā.
Savukārt korpulentiem vīriešiem (visbiežāk šīs patoloģijas ir viņiem) ar izteikti apsārtušu konjunktīvu jeb acs gļotādu, kuri sūdzas par kairinājumu, svešķermeņa sajūtu – īpaši no rīta –, mēdz būt nokārušos plakstiņu sindroms. Tad kungam, kuram ir elastīgs augšējais plakstiņš, ir jādodas arī uz miega apnojas kabinetu. Parasti šāds pacients ir bijis jau pie daudziem ārstiem, pilinājis pilienus, bet nekas nepalīdz. Jo patiesais iemesls ir ļoti vaļīgi audi, un, pavelkot plakstiņus uz augšu vai leju, tie paveras kā lielas buras. Loģiski, ka guļot naktī uz sāna, plakstiņi tiek saberzti, pat atvērti, un veidojas konjunktīvas kairinājums.
Plakstiņš uz iekšu vai āru?
Plakstiņš var sākt iegriezties uz iekšu pret acs ābolu – medicīnā to sauc par entropiju. Rezultātā skropstas pastāvīgi beržas pret acs virsmu, kairinot to un radot iekaisumu, kas diemžēl nepadodas ārstēšanai ar pretiekaisuma pilieniem. Bieži vien šie cilvēki sūdzas par acu graušanu, acu iekaisumiem un izdalījumiem. Dažkārt tā tiešām var būt skropsta, kas aug acābola virzienā, un, to izraujot, diskomforta vairs nav. Bet dažkārt tā ir plakstiņa iegriešanās uz iekšu. Šo problēmu visbiežāk atklāj kataraktas ķirurgi, jo vispirms ir jālabo šī patoloģija un tikai pēc tam drīkst veikt acu operācijas.
Otra apakšējā plakstiņa patoloģija ir ektropijs – plakstiņš ir izvērsies uz āru. Šādos gadījumos ir sūdzības gan par asarošanu, jo asaru punkts nepiegulst acābolam, gan par acs apsārtumu, iekaisumu, jo plakstiņa gļotāda ir pakļauta vides ārējiem faktoriem.
Entropija un ektropija iemesli arī var būt dažādi, bet visbiežākais ir laterālās jeb uz sāniem vērstās saites vājums, kas rodas gan ar gadiem, gan cītīgiem acu berzētājiem. Abu šo patoloģiju gadījumā nekādi pilieni un smēres nepalīdzēs – tikai ķirurģiska terapija. Ir arī dzirdēts, ka entropija vai ektropija gadījumā ārsti cenšas izārstēt iekaisumu un tikai tad sūtīt pie ķirurga… Bet patiesībā tas ir velti, jo, kamēr plakstiņš būs nepareizā stāvoklī un kairinās aci, iekaisums nezudīs.
Ko darīt profilaksei?
Svarīgs priekšnoteikums ir plakstiņu higiēna. Piemēram, diezin vai sievietes, kurām ir pieaudzētas skropstas, katru vakaru kārtīgi nomazgā acis.
Cik daudz netīrumu, mikrobu un ādas palieku sakrājas starp skropstām!
Tāpēc gandrīz visiem, kuri sūdzas par ilgstošiem plakstiņu iekaisumiem un apsārtumiem, ir jāzina – divas reizes vai vismaz reizi dienā jāmazgā plakstiņi un skropstu apvidus ar tam speciāli paredzētām putām vai geliem, kas nopērkami aptiekās. Ja negribas mazgāt, ir pieejamas arī plakstiņu tīrāmās salvetes.
Ja atsakies no operācijas
- Ja tas ir plakstiņa noslīdējums vai labdabīgs veidojums, liels risks nedraud. Var būt diskomforts, traucēts augšējais redzeslauks.
- Ja ir aizdomas, ka veidojums plakstiņa apvidū varētu būt ļaundabīgs, tas, kā visi onkoloģiskie veidojumi, aug lielāks. Un, ja process ielaists, tad draud ļoti liela operācija, kuras laikā jāizņem kauls vai pat visa acs un orbītas audi kopā ar kaulu.
- Ja ir entropijs – plakstiņa iegriešanās uz iekšu, kas ar skropstām ilgstoši kairina radzeni, to skrāpējot –, pastāv risks, ka var attīstīties radzenes čūla.
- Ja neārstē lagoftalmu, kad nespēj aizvērt augšējo plakstiņu un ir apakšējā plakstiņa noslīdējums, var rasties radzenes čūla un pat radzenes plīsums.
Svarīgi jautājumi un atbildes par operāciju
Ko jautās ārsts?
Ir vairākas metodes, kā operēt plakstiņus. Tāpēc konsultācijā tiek mērīti dažādi parametri, ievākta slimības vēsture; ja ir onkoloģisks veidojums, tiek izvērtēts ādas daudzums, veidojuma lielums. Nav jābaidās, ja ārsts vēlas veikt fotodokumentāciju – proti, nofotografēt acis –, jo bieži vien mediķi veidojumus un plakstiņa patoloģijas pirms operācijas pārskata un plāno, ar kādu metodi labāk veikt operāciju. Plakstiņu ķirurgiem svarīgi arī zināt, vai cilvēks ikdienā lieto asinis šķidrinošus medikamentus, jo plakstiņi ir ļoti labi apasiņoti, līdz ar to pastāv lieli asiņošanas riski operācijas laikā, kas krietni apgrūtina tās veikšanu un arī pagarina operācijas laiku. Tāpat plakstiņu ķirurgam jāzina, ja pacientam ir kāda hroniska kaite, piemēram, cukura diabēts. Arī šādos gadījumos ārstam jārēķinās, ka brūce un rēta var dzīt ilgāk.
Kā sagatavoties operācijai?
Svarīgi ir pirms operācijas konkrētu laiku, ko konsultācijā noteicis ārsts (parasti tā ir nedēļa vai 10 dienas), atcelt regulāri lietotos asinis šķidrinošos medikamentus. Visas citas zāles, kas ikdienā lietojamas, piemēram, asinsspiedienu pazeminošie medikamenti vai glaukomas pilieni, pirms operācijas jāturpina lietot. Arī operācijas dienā tās obligāti jālieto! Mājās vajadzētu laikus sagatavot kādu vēsumu, kas nav ledus. Ja negribas pirkt gela paciņas, tad droši pēc plakstiņu operācijas var izmantot tīras mīkstās majonēzes paciņas, ko pirms tam ievieto ledusskapī. Vai arī, ja saldētavā ir zirņi vai citi dārzeņi, tos ievieto tīrā dvielītī un liek pēc operācijas virs brūces.
Nākot uz plakstiņu operāciju, nedrīkst lietot nekādu sejas kosmētiku.
Kad operācija jāatliek?
Nevajadzētu operēt brīdī, kad ir akūta slimība – tātad imunitāte ir samazināta, palielinās infekciju risks un brūces sliktāk dzīs. Ja kaut kādu iemeslu dēļ ir samazināts trombocītu daudzums, arī tad nepieciešams izvērtēt operācijas svarīgumu, jo, kā jau minēts, plakstiņi ir ļoti labi apasiņoti, un ir grūti un pat bīstami veikt operāciju, ja asiņošana neapstājas. Tas viss tiek izrunāts ar pacientu konsultācijas laikā.
Kā parasti norit operācija?
Visbiežāk okuloplastiskās operācijas norit vietējā anestēzijā. Līdzīgi kā pie zobārsta, jāiztur šprice ādā, un tas arī viss.
Protams, pacients jūt, ka ap viņa plakstiņiem darbojas, pieskaras, bet sāpju nav. Vairākums pēc operācijas iziet no operācijas zāles smaidīdami.
Gadās, ka operācijas laikā pat iemieg. Citi, lai operācijas laikā mazinātu satraukumu, stāsta par saviem hobijiem, mazbērniem un mazdārziņu. Okuloplastiskās operācijas ilgums atkarīgs no iemesla, kāpēc tā tiek veikta. Krusas graudu, cistu, mazu veidojumu likvidēšana aizņem vien 10–20 minūtes, savukārt lielas rekonstruktīvas operācijas mēdz būt pat vairākas stundas garas. Ilgums atkarīgs arī no tā, vai operē vienas vai abu acu plakstiņus.
Vai acis būs zilas un aizpampušas?
Jārēķinās, ka pēc jebkuras operācijas, pat pēc maza veidojuma likvidācijas, uz plakstiņa var būt zilums. To, cik zilums vai tūska būs lieli, iepriekš neviens nevar ne paredzēt, ne zināt. Daži, ierodoties uz pēcoperācijas vizīti, izskatās tā, it kā plakstiņam nekas nebūtu darīts, savukārt citiem zilumi ir gan uz augšējiem, gan uz apakšējiem plakstiņiem un var saglabāties pat līdz 3–4 nedēļām. Tāpēc labāk trīs nedēļas pēc operācijas lielas svinības neieplānot. Protams, neliels diskomforts iespējams, kamēr rēta sadzīst, – ir nieze, vilkšanas sajūta, nelieli izdalījumi no brūces. Ja pēc operācijas ir nelielas sāpes operētajā apvidū, var lietot nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Visiem pacientiem pēc operācijas tiek izrakstīta ziede, kas jāsmērē 2–3 reizes dienā – tik ilgi, cik ārsts ir ieteicis.
Ko nozīmē – ievērot saudzīgu režīmu?
Drīkst lasīt, skatīties datorā, televizorā, gatavot ēst, kā arī tīrīt zobus un iziet ārā pastaigāties. Nedrīkst plānot ģenerāltīrīšanu, dobju ravēšanu vai mājokļa mēbeļu pārbīdīšanu. Svarīgi ir necilāt smagumus.
Cik kilogramu drīkst celt? Kādam liela piepūle būs pacelt divus kilogramus, citam pat desmit kilogrami nesagādās lielas grūtības.
Divas nedēļas pēc operācijas nav ieteicams iet uz vingrošanu vai masāžu, kad galva tiek noliekta uz leju. Mēnesi nedrīkst apmeklēt pirti, kā arī karsēties vannā. Dušā var ieiet, bet mati jāmazgā līdzīgi kā pie friziera – galva atliekta uz aizmuguri, lai brūcēs neietek netīrs ūdens.
Cik noturīgs būs rezultāts?
Kā jau pēc jebkuras operācijas, ir iespējami recidīvi. Svarīgi ievērot pēcoperācijas režīmu, bet ir gadījumi, kad pēc kāda laika dziļākās zemādas šuves, kuras, piemēram, tur plakstiņa skrimsli pie kaula, atnāk vaļā. Tad nepieciešams operāciju atkārtot un šīs šuves izveidot atkal. Iespējams, ka plakstiņa āda izstaipās atkārtoti, bet arī šādos gadījumos ir jāizvērtē, vai tā ir plakstiņa āda vai tomēr uzacs noslīdējums.




















































































































