Santa.lv
  • Februāra spožā saule var nokost tavu tūju dzīvžogu – kā pasargāt dārzu?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    06.02.2026
  • Ievas Māja
    Foto: Shutterstock
    Lai gan laukā vēl sniegs un sals, ziemas saulītei jau ir itin asi zobi, kas var nokost jutīgākos augus ar mūžzaļām lapām un smalkām skujām. Laiks parūpēties, lai tos pasargātu.

    Rudenī un ziemā, augsnei sasalstot, augi pārstāj vai gandrīz pārstāj uzņemt ūdeni no zemes caur saknēm uz koka vai krūma vainagu. Arī visi fizioloģiskie procesi augā, tajā skaitā ūdens iztvaikošana, lai gan turpinās, tomēr notiek ļoti lēni – kā palēninātā filmā. Taču uz pavasara pusi un pat saulainākajās ziemas dienās lietas mainās. Saule, īpaši dienvidu pusē, koku un krūmu vainagu var sasildīt visai spēcīgi, jo sevišķi, ja apkārt vēl ir sniegs, kas papildus atstaro saules gaismu.

    Saule uzsilda lapas un skujas, caur atvārsnītēm sāk iztvaikot ūdens, bet jaunu ūdeni saknēm no zemes uzņemt nav iespējams, jo zeme vēl arvien ir sasalusi. Tātad ūdens tiek zaudēts, bet jaunu dabūt vietā nav iespējams. Lapas un skujas izžūst, vēlāk sakalst un nobrūnē, – tā rodas bojājumi, ko mēdz dēvēt par saules apdegumiem.

    Viena ir ūdens problēma, otra – pavasara vai vēlās ziemas saulē lapa uzsilst, bet naktī bieži vien ir spēcīgs sals. Daudziem augiem nepatīk, ka tie ir uzsildīti līdz plus grādiem un pēc tam atdzesēti līdz pamatīgiem mīnusiem, un tā dienu no dienas un dažkārt nedēļu no nedēļas. Protams, arī augi paši mēģina par sevi cīnīties. Piemēram, mūžzaļie rododendri aukstumā saritina lapas ritulītī, bet tik un tā tur, kur saule tikusi klāt, pēc tam uz lapām paralēli centrālajai dzīslai var redzēt brūnas joslas, kas liecina par saules apdegumu.

    Kad segt? Ja nav izdarīts rudenī, tad tas jādara tūdaļ, februāra sākumā – pirms spilgtās pavasara saules atnākšanas.

    Ar ko segt?

    Ja augu pilnīgi apsedz ar ēnojamo materiālu, tam jābūt gaisa caurlaidīgam un arī daļēji gaismas caurlaidīgam, jo pilnīgā tumsā augus turēt nevar. 

    • Ar speciālo ēnošanas tīklu. Parasti tas ir zaļā krāsā, atkarībā no blīvuma aiztur no 40 līdz pat 95 procentiem gaismas. 
    • Ar agrotīklu. Var izmantot gan balto, gan melno, tikai jāraugās, lai tas nav blīvs un ir pietiekami viegls. Vieglie materiāli labi jānostiprina ar auklām vai klipšiem, lai vējš tos neaiznes pa gaisu.
    • Ar egļu zariem. Tas ir visvienkāršākais, lētākais un pieejamākais ēnojamais materiāls. 
    • Ar džutas vai cita gaisa caurlaidīga materiāla maisiem. Var izmantot arī baltos mākslīgā auduma cukura vai miltu maisus, jo tiem attālums starp pinuma šķiedrām ir pietiekami liels, lai laistu cauri gaisu, un tie atstaro gaismu. Tikai no maisa iekšpuses jāizplēš vienlaidu plastmasas plēves odere, kas nelaiž cauri gaisu un neļauj augiem elpot. 
    • Ar pirktām vai pašu gatavotām niedru, bambusa vai klūgu segām un žogiem. Ja niedru segas lieto tikai pieēnošanai, nevis siltumam, nav obligāti augus tajās ietīt. 

    Kad ēnojamais materiāls jānoņem?

    Tas jādara tad, kad zeme jau taisās uz atkušanu vai ir atkususi, un noteikti dienā, kas ir ēnaina un apmākusies. Ja sargājošo segumu noņems saulainā, siltā pavasara dienā, koks jutīsies tāpat kā cilvēks, kuram tumsā iespīdina acīs pamatīga prožektora gaismu, – satraukts, apžilbis un stresains. Augs saņems arī siltuma triecienu, un arī tam var būt sekas. Tad var gadīties, ka visu ziemu būsim augu noglabājuši, bet beigās apdegumu radīs pārāk strauja seguma noņemšana. Tāpēc atēnošana jāveic, kad diena ir apmākusies. 

    Ņem vērā! Noēnošanai nedrīkst izmantot kastes, spaiņus, mucas, kas pilnīgi nosedz augus un nelaiž cauri ne gaismu, ne gaisu.

    No saules apdegumiem visbiežāk cieš

    • Kanādas egle (Picea glauca) ‘Conica’ – visbiežāk pieminētā cietēja no pavasara apdegumiem, bet mēdz apdegt arī citas Kanādas egles šķirnes.
    • Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ‘Teddy’ ar sīkām adatveida skujām – apdeg pamatīgi, vainagā paliek brūni plankumi.
    • Zirņu paciprese (Chamaecyparis pisifera) ‘Filifera Aurea’ ar zelta dzeltenām skujām.
    • Parastais kadiķis (Juniperus communis), šķirne ar spilvenveida vainagu un dzeltenzaļām skujām ‘Depressa Aurea’.
    • Parastais kadiķis (Juniperus communis), šķirne ar stabveida vainagu un dzeltenzaļām skujām ‘Gold Cone’.
    • Vidējais (Ficera) kadiķis (Juniperus x pfitzeriana).
    • Klinškalnu kadiķis (Juniperus scopulorum) ‘Blue Arrow’ ar ļoti šauru stabveida vainagu un zilganzaļām skujām.
    • Klinškalnu kadiķis (Juniperus scopulorum) ‘Skyrocket’ ar stabveida vainagu un zilganpelēkām skujām.
    • Mahonijas (Mahonia).
    • Mūžzaļie rododendri (Rhododendron).
    • Bukši (Buxus).

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Ievas Receptes

    Vairāk