Rīga +3°C 
Jaunā Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepcija laikam līdz 2035. gadam attiecas uz 22 pašvaldības kapsētām. Izpētīts, ka kļūst arvien mazāk vietu jauniem apbedījumiem, bet kapsētu robežas tikpat kā nav iespējams paplašināt, turklāt to uzturēšanai trūkst finanšu, kā arī darbinieku. Arvien grūtāk ir savākt atkritumus un veidot ierasto ainavu, turklāt problēmas rada arī datu un regulējuma nepilnības, kas apgrūtina kapavietu uzskaiti un pārvaldīšanu.
Ko darīt ar nekoptajiem apbedījumiem?
Joprojām nav skaidrs, ko darīt ar neaprūpēto kapavietu uzskaiti. Rīgas domes noteikumi nosaka pienākumu apzināt kapavietas, kas netiek aprūpētas; ja, apsekojot, konstatē, ka kapavieta nav aprūpēta trīs gadus pēc kārtas, jāsastāda akts. Neparūpētās kapavietas pieejamas virsapbedījumiem –
ja kopš apbedījuma pagājuši ne mazāk par 20 gadiem, tur var apglabāt citus mirušos.
Pašlaik tiek ierosināts noteikt vismaz piecu gadu termiņu kapavietas aktēšanai līdzšinējo trīs vietā, norādot, ka daudzi mīt ārvalstīs, tāpēc kapus apmeklē retāk. Šobrīd aktēšana ir uzsākta tikai ilgstoši nekoptām kopiņām, tālab uztraukumam nav pamata. Līdz pagājušā gada oktobrim aktētas 625 kapavietas (182 Pirmajos Meža kapos un 230 pa visām Daugavas kreisā krasta kapsētām kopā), taču šie dati nav pilnīgi. Vēl viens ierosinājums – lai nezaudētu vēsturiskās liecības, veicot virsapbedījumu, uzlikt par pienākumu saglabāt iepriekšējo apbedījumu piemiņas plāksnes, – pagaidām ir bez noteiktas atbildes.
Kāda kapsēta būs nākotnē?
Kā viens no galvaspilsētas pašvaldības kapsētu vietu trūkuma risinājumiem varētu būt mūsdienīgi pelnu izkaisīšanas laukumi. Šai misijai noskatītas Jaunciema, Bolderājas un Lāčupes kapsētas, Pirmie Meža kapi, kā arī Sarkandaugavas un Mārtiņa kapi, kur teritoriju plānojums un infrastruktūra to pieļauj.
Ir paredzēta arī kolumbāriju infrastruktūras attīstīšana; ir izsludināts kolumbārija iepirkums.
Lai atrastu vairāk naudas kapu uzturēšanai, tiek apsvērta kapavietu maksas gradācija prestižākajās kapsētās. Pašvaldība tuvākajos gados īpaši pievērsīsies arī kapu atkritumu apsaimniekošanai, tostarp kompostēšanas laukumu ieviešanai, lai bioloģiskie atkritumi, piemēram, lapas, zāle, ziedi ne tikai taptu nodalīti no plastmasas, bet ar laiku pārvērstos kompostā, kuru, izsijātu un apstrādātu, varētu izmantot kapu apstādījumiem.
Jāatgādina, ka patlaban izskatīšanai Saeimā iesniegts Kapsētu likums, kas paredz noteikt vienotu regulējumu par kapsētu ierīkošanu, uzturēšanu, paplašināšanu un kapavietas piešķiršanu. Ar likuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs pašvaldību saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu. Gan lēmēji, gan izpildītāji sola, ka galvenais princips, kas tiks ievērots, ir cieņa pret aizgājējiem un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
