Rīga +8°C 
3 iemesli, lai teiktu jā!
Iesaka tiešsaistes lasītāju kluba PLAUKTs vadītāja Marta Pujāte:
«Piesakies grāmatu klubiņā, ja…
- Esi gatava sevi izaicināt, jo reizēm būs tēmas, kas tevi it kā neinteresē, bet pēc tam nākas atzīt: pati šo nebūtu izvēlējusies, bet tik labi, ka tomēr bija šī iespēja!
- Vēlies komunicēt par un ap grāmatām ar sev līdzīgi domājošiem. Sākumā vienmēr ir bailīgi, bet ir iespēja piedalīties arī kā klausītājam un saprast, vai tas der tam, ko meklē. Arī es sāku ar meklējumiem, līdz šis klubiņš sameklēja mani.
- Vēlies vairāk lasīt. Vismaz es esmu pamanījusi, ka mani lasīšanas paradumi ir stipri uzlabojušies, lasu gan savam priekam (grāmatas, ko nevirzām klubiņam), gan arī sava redzesloka paplašināšanai (klubiņa grāmatas) – reizēm tie abi apvienojas vienā. Klubiņš noteikti dod motivāciju lasīt vairāk un dažādi.»
Kafejnīcās, bibliotēkās, darbavietās
«Daudziem, kuri lasa grāmatas, patīk ne tikai lasīt, bet arī parunāt par to, ko viņi lasa,» grāmatu klubiņu maģiju skaidro rakstniece, kustības #laikslasīt idejas autore Inga Grencberga. Viņa ir novērojusi, ka grāmatu klubi Latvijā kļūst aizvien populārāki, un īpaši priecājas par lasītkāriem jauniešiem, kuri satiekas pašu izveidotos grāmatu klubiņos – tajos pieaugušie nemaz nepiedalās. «Manuprāt, tā ir brīnišķīga iespēja – veidot jauniešu kopienu un jēgpilni kopā pavadīt laiku. Esmu dzirdējusi par lasītāju klubiņiem ne tikai skolās, bet arī lasīšanas brīžiem pirmskolās. Šobrīd ļoti populāri ir arī grāmatu klubi darbavietās, kas kļūst par vēl vienu komandas saliedēšanas veidu, ļaujot apvienoties darbiniekiem ar kopējām interesēm. Brīnišķīgs piemērs ir Ziedoņa klases grāmatu klubs Skolotājs ir Personība, kas vairāk orientēts uz skolotājiem, bet tajā var pievienoties arī citi grāmatu mīļotāji un lasītāji,» stāsta Inga Grencberga.
Grāmatu klubs ir ļoti laba vieta, kur satikt līdzīgi domājošos un, iespējams, atrast draugus.
Nav informācijas, cik lasītāju klubu Latvijā varētu būt, – neviens pagaidām šādu statistiku nav veicis, un skaitīšanu varētu sarežģīt fakts, ka, iespējams, vēl pirms mēneša klubiņa organizēšanas uguns ir degusi, bet kāda iemesla dēļ kādā brīdī ir izplēnējusi, toties citur jau piedzimusi jauna domubiedru grupa. Lasītāju klubiņi ir izveidoti daudzās Latvijas bibliotēkās, tostarp augstskolās, arī draudzes namos. Tikšanās mēdz notikt gan kafejnīcās, gan grāmatnīcās, piemēram, grāmatu kluba Totāls vāks ilggadējā vadītāja un grāmatu blogere Kristīne Pīkenena aicina uz tikšanos Barona ielas grāmatnīcā Jānis Roze. Turklāt ir ne tikai klātienes grupas, bet arī attālinātās iespējas, piemēram, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā darbojas divi lasītāju klubiņi – klātienes un tiešsaistes lasītāju klubs PLAUKTs. Latvijā pamazām attīstās arvien vairāk jauno lasītāju klubu, piemēram, Siguldas novada bibliotēkā tiek aicināti lasīšanas entuziasti 8–10 gadus vecumā. Tā ir iespēja ne tikai satikt draugus, bet arī piedalīties citās radošajās aktivitātēs, piemēram, zīmējot un spēlējot spēles. Līdz ar to ikvienam, kuram ne tikai patīk lasīt, bet ir vēlme parunāt par izlasīto un atrast domubiedrus, – iespējas ir patiešām plašas.
Publiskie, slēgtie un draudzeņu klubiņi
Publiskie lasītāju klubi ir atvērti ikvienam, kamēr privātajos parasti tiekas tuvi domubiedri vai draugi, un tajos, ja vien kādu nepazīsti, iekļūt ir grūti vai neiespējami. «Arī mums ir publiskais grāmatu klubs, kas pastāv jau vairākus gadus, vēl pirms kustības #laikslasīt nodibināšanas, un, pateicoties klubiņam, ir izveidojušās arī sirsnīgas draudzības. Tajā, ja vien izdodas laikus rezervēt vietu, var nākt jebkurš,» uzsver Inga Grencberga. «Mums ir arī pāris slēgtie un tematiskie grāmatu klubi, kas ir veltīti, piemēram, klasikas darbiem, detektīviem, latviešu literatūrai. Tajos var pievienoties caur draugiem vai ar uzaicinājumu, jo tas ir vairāk par kopienas un draudzības veidošanu.»
Aptaujājot vairākas grāmatu lasītājas, atklājas ļoti dažādi ceļi, kā cilvēki no lasīšanas vienatnē un pārdomām par grāmatām nokļūst līdz savai kopienai. IT sistēmu administratore Ivonna Mackus, kura jau pāris gadu ir Valmieras grāmatu klubiņā, atsaukusies sludinājumam sociālajos tīklos. «Klubiņu izveidoja lasīšanas entuziastes Ieva un Sanita – vispirms sazinājušās internetā, viena gribējusi no otras nopirkt grāmatu, bet atklājušas, ka abas dzīvo Valmierā, un drīz vien nonākušas līdz idejai izveidot pilsētā grāmatu klubiņu. Tā kā man ļoti patīk lasīt grāmatas, nolēmu aiziet uz viņu organizēto lasītāju klubiņu Valmieras Integrētās bibliotēkas telpās, un man ļoti iepatikās,» stāsta Ivonna Mackus.
Savukārt molekulārā ģenētiķe Nele Bērziņa pamanījusi, ka vidusskolas draudzene ik pa laikam Instagramā dalās ar informāciju no savu draudzeņu grāmatu klubiņa un kādu dienu pajautājusi, vai varētu pievienoties. Tagad atzīst –
tikšanās klubiņā ir iespēja arī regulāri satikt draudzeni, jo ikdienā abu ceļi nemaz tik bieži nekrustojas.
Biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā vadītāja Anna Lūse kādu brīdi apmeklējusi pat trīs grāmatu klubiņus, bet palikusi pie draudzeņu projektiņa. Abas pārējās domubiedru grupas laika gaitā atbirušas pašas – viens klubs, kas notika kafejnīcā, diezgan ātri beidzis savus darbību, otrajā, lai gan tas joprojām eksistē, pasākumi bieži vien nav notikuši cilvēku aizņemtības dēļ. Ideja par savu grāmatu klubiņu Annai radusies, jo viena no draudzenēm dzīvo ārpus Latvijas, – meitenes atradušas iemeslu ne tikai vairāk lasīt, bet arī regulāri sazvanīties un spriest par izlasītajām grāmatām, un, tā kā katrai ir mazliet cita gaume, sanāk izlasīt arī to, kam citos apstākļos būtu pagājušas garām. Vairāku gadu laikā izdevies aptvert ļoti plašu spektru – no Dostojevska līdz Tūves Jānsones muminiem, no Bulgakova līdz Karīnas Račko grāmatām.
Arī Inga Grencberga iespēju iziet ārpus sava lasīšanas komforta burbuļa min kā plusu. «Ja es, piemēram, izvēlos lasīt tikai detektīvus, tad grāmatu klubā varu atklāt biogrāfiju lasīšanas prieku vai vēl ko citu. Turklāt grāmatu klubs ir ļoti laba vieta, kur satikt līdzīgi domājošos un, iespējams, atrast draugus. Tā ir skaista dalīšanās un kopā būšana, īsts cilvēcisks kontakts! Man pašai ir brīnišķīga pieredze ar grāmatu klubiem, uz kuriem regulāri tiek aicināti ciemos ne tikai grāmatu autori, bet arī tulkotāji, izdevēji un citi ar grāmatu pasauli saistīti cilvēki, – jo lasītāji vēlas uzzināt grāmatas tapšanas aizkulises.»
Domubiedri jau desmit gadu garumā
«Lasītāju klubiņš, pirmkārt, ir domubiedru tikšanās, otrkārt, informācijas apmaiņa, treškārt, moderni sakot, socializēšanās, taču galvenais ir iespēja atrast sev līdzīgos,» norāda Mārīte Milzere, kas ilgus gadus bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja un beidzamos desmit gadus vada Kuldīgas Galvenās bibliotēkas lasītāju klubu.
«Kad mani uzrunāja tā laika bibliotēkas vadītāja Laima Ostele, tieši biju aizgājusi pensijā, tātad – pilnīgi brīvs cilvēks, kam vairs nav jāskatās pulkstenī. Lai gan esmu no Dienvidkurzemes novada un līdz Kuldīgai jābrauc piecdesmit kilometru, mana priekšrocība ir tā, ka jau četrdesmit gadu braucu ar auto. Ne Laima, ne es nevarējām iedomāties, ka tas būs tik ilgi… Dažkārt man, protams, ienāk prātā, ka jābeidz vadīt lasītāju klubs, jo man jau ir 70 gadu, bet redzu, ka cilvēkiem tas ir vajadzīgs, un, kamēr vien kādu tas interesēs, tikmēr to darīšu! Šobrīd mūsu lasītāju klubā esam aptuveni 30 cilvēku, precīzi nevaru pateikt, jo tā ir brīvprātīga padarīšana – kad grib, tad nāk uz nodarbību, vienīgi man jābūt vienmēr! Desmit gadu cilvēka dzīvē ir daudz – mēs novecojam, daža laba vairs nav šaisaulē. Tomēr pamatkodols ir saglabājies…
Jau pašā sākumā vienojāmies, ka lasītāju klubā nerunāsim par vienu konkrētu grāmatu, negribam justies kā skolā ar obligāto literatūru.
Jo mēs esam ļoti dažādi. Kāpēc jālasa tas, ko negribas? Turklāt visi nevar izlasīt vienu grāmatu, ja bibliotēkā ir divi eksemplāri. Vienojāmies, ka brīviem cilvēkiem brīvā valstī ir brīva izvēle – nākam uz nodarbību ar saviem blociņiem un pastāstām, kas pēdējā mēneša laikā izlasīts, kas iepriecināja vai kas nomests malā. Ja nepatīk, protams, drīkst nelasīt līdz galam. Pēc katras nodarbības bibliotēkā atstājam lasītāju kluba ieteikto grāmatu sarakstu, lai palīdzētu cilvēkiem izvēlēties lasāmvielu. Tiekamies astoņas reizes gadā: no janvāra līdz maijam, no septembra līdz novembrim. Decembrī, kad ir Ziemassvētku laiks, omēm ir citas rūpes – mazbērni un pasākumi, savukārt vasarā vairāk gribas būt ārpus mājas. Papildus lasītāju klubiņam sezonas beigās dodamies ekskursijās, arī šogad mums plānoti divi braucieni.»
Tiešsaistes klubiņos satiekas no malu malām
Savu īsto grāmatu klubiņu reizēm var atrast arī pavisam nejauši. Marta Pujāte atklāj, ka vienu reizi bija aizgājusi uz Kuldīgas Galvenās bibliotēkas klātienes klubiņu, taču tas viņu īsti neesot uzrunājis. «Nebija manas tēmas un domubiedri, taču bibliotēkā man pajautāja, vai es būtu ar mieru vadīt pati savu lasītāju klubiņu. Teicu jā ar vienu nosacījumu – tā kā ikdienā vairs neesmu Kuldīgā, man der tikai tiešsaiste. Saņēmu atbildi, ka tāds arī esot plāns! Un es labprāt piekritu, jo jau sen biju domājusi par to, ka labprāt kaut ko tādu darītu,» stāsta Marta.
Tiešsaistes lasītāju klubu PLAUKTs viņa vada jau piecus gadus – kopš 2021. gada janvāra. «Tiešsaistes klubiņā ir savas priekšrocības: varam sanākt kopā no malu malām – Kuldīgas, Rīgas, Skrundas, Baldones un citām vietām – un radīt kopienu, sēžot mājās komfortablā krēslā ar savu tējas krūzi, lai parunātu par grāmatām.» Parasti tikšanās tiešsaistē notiek reizi mēnesī, un visas regulārās dalībnieces plāno savu laiku, taču, ja kādreiz kāda netiek, savstarpēji vienojas, visbiežāk balsojot, par citu laiku. Turklāt reizi gadā viņas satiekas arī klātienē. «Tās vienmēr ir sarunas, kas sniedz piepildījumu un prieku!» uzsver Marta, piebilstot, ka Facebook grupā, kur ir pāris simti biedru, tiek ievietota informācija par katra mēneša tēmu, kā arī ieteikumi un pasākumu saites, savukārt WhatsApp grupā ir trīspadsmit dalībnieces – regulārās apmeklētājas. «Aptaujāju, ko katrs lasījis, tad mēģinu saprast, ar kuru sākt un kur veidot pārejas no grāmatas uz grāmatu. Citreiz sagatavoju jautājumus jau iepriekš, bet pārsvarā dodu vārdu pēc sajūtām. Kad viens sāk runāt, citi iesaistās – un sākas diskusija. Reizē gan runāt nevar, tad zūmā ir haoss.
Mūsu tikšanās ilgst aptuveni divas stundas – kāds varbūt runā mazāk, bet vārds tiek dots visiem!
Es moderēju un izvēlos tēmas, protams, ieklausoties dalībniecēs. Ir mēneši, kad lasām noteiktas grāmatas, piemēram, vienu mēnesi LaLiGaBA grāmatas, citā – Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatas,» stāsta Marta Pujāte.
Kustības #laikslasīt idejas autore Inga Grencberga aicina ikvienu, kam jebkad ir bijusi doma pievienoties grāmatu klubam, darīt to. «Ja neizdodas atrast savā vidē vai pilsētā, tad dibināt pašiem, jo tas tiešām ir lielisks veids, kā pavadīt brīvo laiku. Zinu, ka daudzi gribētu organizēt grāmatu klubu, bet nezina, kā iesākt. Mēs ik pa laikam saņemam aicinājumus no dažādām organizācijām dalīties ar padomiem, kā izveidot grāmatu klubu, piemēram, tirdzniecības centrā, kolektīvā, un mēs noteikti arī turpmāk ikvienam interesantam palīdzēsim!»
Mana pieredze
Pasākumi ārpus grāmatu lappusēm
Ivonna Mackus (35 gadi), IT sistēmu administratore: «Valmieras Grāmatu klubā esmu aptuveni divus gadus. Mums nav noteikta žanra vai noteiktas vienas grāmatas, kuru lasīt, jo katrs lasa to, kas viņam patīk, un satiekoties par to pastāsta pārējiem. Pat, ja nelasu fantastikas grāmatas, man ir iespēja par tām uzzināt, un īstenībā tas ir ļoti interesanti, jo diskusijās bieži vien parādās kādi kopsaucēji. Katra grāmata kļūst par iemeslu sarunām un, iespējams, tā rodas vēlme arī otram grāmatu izlasīt. Arī es pati esmu ietekmējusies no citu stāstītā. Lasītāju klubiņš tiekas klātienē vienreiz mēnesī. Ir iespēja piedalīties arī tiešsaistē, taču šajās reizēs nepiedalos, jo man ļoti patīk satikt cilvēkus klātienē. Zinu, ka tiešsaistē ir vairāk dalībnieku, jo var pieslēgties arī tie, kas netiek klātienē vai nedzīvo Valmierā. Klātienē Valmieras Integrālajā bibliotēkā esam desmit piecpadsmit cilvēku, arī daži vīrieši – visi esam aptuveni vienā vecumā, ap trīsdesmit četrdesmit gadiem. Lai gan mans vīrs neapmeklē lasītāju klubiņu, viņš atbalsta manu vēlmi piedalīties. Dažkārt arī paņemu līdzi mūsu četrus gadus veco bērnu, kurš bibliotēkas bērnu nodaļā spēlējas savā nodabā. Savukārt kādas sievietes bieži vien līdzi paņemtais sākumskolas vecuma bērns jau vairākkārt ir pastāstījis arī par savām grāmatām. Tā es ieinteresējos par viņa lasīto grāmatu Puika kleitā. Pārsvarā tiekamies bibliotēkā, dažreiz kādā kafejnīcā Valmierā. Piemēram, pagājušajā vasarā satikāmies pie Dzirnavu ezeriņa.
No mūsu grāmatu klubiņa ir izauguši arī citi pasākumi, piemēram, pagājušajā gadā uzrīkojām pasākumu ar viktorīnu, ātrajiem grāmatu randiņiem, un vēlāk Valmiermuižas parkā notika arī Valmieras Lasīšanas svētki ar grāmatu maiņu, diskusijām, leļļu teātri un radošajām aktivitātēm. Esam kopā apmeklējuši arī Cēsu Centrālo bibliotēku un Ieriķu bibliotēku, kur Lote Šteina no grāmatu kluba MUMS dalījās savā pieredzē, kad lasa vienu grāmatu un pēc tam to analizē. Ik pa laikam satiekamies arī ārpus grāmatu pasaules, ir arī izaugušas draudzības – ir tāda piederības un kopienas sajūta, sava grāmatu cilts. WhatsApp grupā ne tikai norunājam tikšanās, bet dalāmies arī ar informāciju par akcijām grāmatu veikalos vai aktivitātēm, ko rīko bibliotēka vai kāda organizācija. Savukārt sociālajos tīklos regulāri aicinām jaunus dalībniekus pievienoties mums.»
Satikāmies pēdējo reizi, un…
Nele Bērziņa (23 gadi), molekulārā ģenētiķe: «Manā ģimenē lasīšana vienmēr ir bijusi augstā vērtē, jo vecāki ļoti daudz lasa. Bērnībā uz jautājumu «Ko tu šobrīd lasi?» nebija iespējams atbildēt – neko! Man vienmēr bija jābūt gatavai atbildei par to, ko lasu, cik tālu esmu tikusi… Manas attiecības ar lasīšanu ir gājušas augšā lejā, taču, vidusskolu beidzot, atsāku lasīt prieka pēc.
Pamanīju, ka mana draudzene, klasesbiedre no vidusskolas laikiem, ik pa laikam Instagramā ielika storiju no draudzeņu grāmatu klubiņa. Kādu dienu pajautāju, vai es varētu pievienoties, – viņa parunāja ar pārējām meitenēm, un tiku uzņemta. Šajā klubiņā esmu jau gandrīz trīs gadus, un mēs visas esam vienā vecumā. Pirmajā gadā tikāmies reizi mēnesī – katru reizi viena izvēlējās grāmatu, kas pārējām arī bija jāizlasa. Bet ļoti bieži kāda netika vai arī nebija izlasījusi grāmatu, un arvien biežāk mūsu tikšanās bija jāpārceļ, tāpēc radās doma beigt. Satikāmies vēl pēdējo reizi, taču mums tik jauki gāja, ka sapratām – tomēr vēlamies turpināt. Nomainījām formātu, un tagad tiekamies reizi pusotrā vai divos mēnešos. Kopā vienojamies par tēmu – katra WhatsApp iesūta savu izvēlēto grāmatu, tad nobalsojam par vienu vai divām, un tad zinām, ka visas vai lielākā daļa gribēs šo grāmatu lasīt.
Esam ļoti atšķirīgas, un grāmatu saraksts šo gadu laikā ir variējis no, manuprāt, pilnīgām šausmām līdz literatūras klasikai, taču, kopš esam nomainījušas formātu, ir daudz vairāk labu atsauksmju. Apspriežam grāmatas, kas izdotas gan latviešu, gan angļu valodā. Ja kāda grāmata ir pieejama abās valodās, katra var izvēlēties, kurā valodā lasīt. Izņemot savu draudzeni, ar pārējām meitenēm ārpus klubiņa netiekamies, taču katru reizi pārrunājam arī to, kā katrai iet privātajā dzīvē. Zinu, ka dažas meitenes, kuras dzīvo ārpus Rīgas, dodas arī uz savu novadu grāmatu klubiņiem.
Tā kā viena meitene ir jogas pasniedzēja, aizpagājušajā vasarā noīrējām namiņu pie Daugavas un kopā sarīkojām lasīšanas un jogas retrītu. Saule, ūdens, joga un grāmatas – bija forši! Cita citai sekojam līdzi arī Goodreads lietotnē, kuru sāku lietot, tikai pateicoties mūsu klubiņam, – tādā veidā varu arī sekot līdzi tam, cik daudz esmu izlasījusi un kā man ir patikusi grāmata. Es gan nesen tiku pie National Geographic žurnālu arhīva, un, tā kā tos nevar ielikt Goodreads lietotnē, pašai liekas, ka lasu mazāk nekā citi, lai gan realitātē tā nav. Ja man vienā teikumā jāsaka, kādēļ man ir vajadzīgs grāmatu klubiņš, – tādēļ, lai noturētu mani pie vēlmes lasīt grāmatas!»
***
Dažas vietas, kur interesēties
Vietējā bibliotēka. Lasītāju klubiņi ir daudzviet, lūk, tikai daži: Ikšķiles pilsētas bibliotēka, Cēsu Centrālā bibliotēka, Gāliņciema bibliotēka Ventspilī… Bet, piemēram, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir Austrumāzijas literatūras grāmatu klubs.
- Grāmatu klubs Lasies – notiek attālināti Google Meet platformā.
- Spiikiizi Books grāmatu klubs.
- Grāmatu klubs Totāls vāks Krišjāņa Barona ielas grāmatnīcā Jānis Roze.
- Grāmatu klubs MUMS.
- Lasītāju klubs Grāmatu kvartāls.
- #laikslasīt grāmatu klubs.
- Latvijas Rakstnieču apvienības grāmatu klubs Viņas raksta un lasa.
- Grāmatu klubs Skolotājs ir Personība.
- Tiešsaistes lasītāju klubs PLAUKTs – notiek attālināti Zoom platformā.
- LU Grāmatu klubs.
