Rīga +6°C 
Saņem ziņu, ka tavs kārtējais sūtījums no internetveikala ir ceļā uz Latviju. Vēlreiz sev nosolies beigt pasūtīt meitai visus tos spaidāmos un staipāmos glumekļus, ko viņa dēvē par stresa noņēmējiem. Jo tev katra pasūtīšana uzdzen jaunu stresu.
Īpaši tāpēc, ka katrs mazais mēsliņš nāk pa vienam. Ir jāizvēlas saņemšanas pakomāts. Un turp jādodas.
Reizē saņem divus paziņojumus. Ka abi sūtījumi ir ceļā. Paralēli mēģini menedžēt darba e-pastu, klases čatu un paplašinātās ģimenes čatu par Lieldienu plāniem.
Atķeksē tuvāko pakomātu. Divas reizes. Atslābsti. Pēc dažām dienām saņem divas paralēlas ziņas, ka sūtījums piegādāts un ir izņemams.
Pierunā mīļoto aizvest tevi turp ar auto, jo vienkārši nav visam spēka. No noguruma sajauc pirmo ciparu kombināciju. Apraudies.
Pažēlojies savam stiprajam plecam, ka šis viss tevi padara traku. Saņem aicinājumu vienkārši atslābt. Un nosaukt viņam cipariņus. Nosauc. Ar atvieglojumu sadzirdi klikt, durtiņām atveroties.
Savāc vienu paciņu un atgādini, ka ir vēl otra. Sauc nākamo kombināciju. Iztiekat bez gaidītā klikt.
Uzvelcies. Nosauc ciparu kombināciju vēlreiz. Atkārto to četras reizes pēc kārtas. Pamani, ka nu jau uzvilcies ir arī tavs mīļotais.
Saņem viņa jautājumu, vai šis ir pareizais pakomāts.
Izsmej viņu. Paziņo, ka tik stulba tu neesi.
Elpo dziļi. Sameklē e-pastā klientu atbalsta dienesta numuru. Zvani. Uzzini, ka tu esi bezgala gaidīts klients, bet atbalsta darba laiks ir beidzies. Tu droši varot rakstīt. Vai zvanīt atkal rīt agri.
Uzraksti indīgu e-pastu klientu atbalsta dienestam. Ka paciņas ieguve būtu daudz vienkāršāka, ja atsūtītais kods darbotos.
Atgriežaties mājās. No rīta saņem atgādinājuma īsziņu. Ka paka joprojām gaida izņemšanu. Un ka pakomāts joprojām atrodas… Uzmet aci adresei. Gandrīz aizrijies ar kafiju. Secini, ka prātam neaptveramā veidā paka atrodas drusku citā adresē.
Labi, ja godīgi, tad ģeogrāfiski diezgan tālu no tā pakomāta, kuru jūs ar diezgan brutālu spēku spaidījāt vakar. Norij kafijas malku. Tad nākamo.
Nolem, ka ir jāatzīstas vīram. Un arī bērnam, kurš par nesaņemto stresa kubu pārdzīvoja visvairāk.
Uzrauj botas un nolem, ka rīta krosu sezonas atsākšana sākas tagad. Sasniedz pakomātu, par kura eksistenci tev pat nebija ne jausmas. Uzspied kodu. Saņem paciņu.
Jožot atpakaļ uz māju, saņem ienākošo zvanu no numura, kuram tu zvanīji vakar. Saproti, ka aiz kauna tu pat nespēj atbildēt. Nemaz jau nerunājot par to, ka tu būtu spējīga atzīt savu absolūtāko kļūdu.
Turpini joņot.
Mājās saņem e-pasta vēstuli, ka klientu atbalsta dienests ir mēģinājis ar tevi sazināties. Bet nesekmīgi.
Ieej dušā. Izmazgā matus. Pabeidz visu ar ledainu ūdeni.
Saņemies. Un uzraksti atbildi. Ka tu no sirds atvainojies. Ka tā bija tava kļūda. Ka viss atrisināts. Un ka tu novēli viņiem jauku dienu.
Ienes stresa kubu bērnam.
Paskaidro, ka uz kādu laiku mamma vairs neko, neko nesūtīs no internetveikaliem.
Uzzini, ka tu esi vislabākā mamma pasaulē un ka tev ir vispateicīgākais bērns pasaulē. Jo šo stresa noņēmēju gribot visas, bet esot tikai viņai.
Pamani, ka klientu atbalsta dienests atsūtījis atbildi. Aizmiegtām acīm to atver. Uzzini, ka viss kārtībā. Tā gadoties bieži. Un ka arī tev novēl jauku dienu.
Atzīsties čatiņā draudzenēm, ka jūties kā pilnīga muļķe.
Saņem zibenīgas atbildes, no kurām uzzini, ka tu esi pēdējā no visām, kurai tā vēl nebija gadījies.
Pēkšņi saproti, ka tiešām nekas tāds taču nav noticis.
Bet īsziņas gan laikam tomēr ir jālasa kārtīgāk. Īpaši, ja tās satur informāciju, kas ir būtiska.
Apsoli sev, ka, par spīti visam, tu rīt atkal skriesi. Jo no visa, kas notika, tās foršās skudriņas aukstā dušā pēc skrējiena bija vislabākās. Arī stresa noņemšanai.
Un skriešanai nevajag ne īsziņas, ne pakomātu, ne ciparu kombināciju.
