Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bērni ir mūsu spogulis. Sēdošs darbs, sēdēšana mašīnā un mājās, rēķinu maksāšana online, distancētas mācības zoomā, pārtikas un apģērbu pasūtīšana internetā – tas viss ved uz aizvien mazkustīgāku dzīvesveidu pieaugušajiem, un arī daudziem mūsdienu bērniem ir mazkustīgs dzīvesveids ar telefonu vai planšeti rokā. Diemžēl tagad mēs redzam, ka bērniem ir nopietnas problēmas ar veselību: pavājināta imunitāte, liekais svars, problēmas ar nervu sistēmu. Arī emocionālās sfēras problēmas: zems pašvērtējums, grūtības ar komunicēšanu un vājas intelektuālās spējas. Katru gadu palielinās to bērnu skaits, kam ir attīstības traucējumi. Statistiska rāda, ka jūtamas mācīšanās grūtības piedzīvo 35% bērnu visā pasaulē.
Sākusies skola klātienē, un tas ir labi, taču pēc ilgās mājsēdes tas atkal ir stress – ir jāmācās, jāapmeklē pulciņi, jāpilda mājas darbi.
Stresa stāvoklī muskuļi ir saspringti – it īpaši sejas, kakla un plecu zonā. Laika gaitā tas var izraisīt tādas veselības problēmas kā stipras galvassāpes un miega traucējumus.
Un te svarīgi atcerēties, ka kustības un fiziskās aktivitātes ir vajadzīgas ne tikai bērna ķermenim. Tās nepieciešamas arī viņa smadzeņu attīstībai un psiholoģiskajai nobriešanai. Jo vairāk kustību, jo vairāk sensorās informācijas (redzes, dzirdes, taustes, garšas, ožas informācijas) apstrādā bērna smadzenes.
Fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē kognitīvos procesus (atmiņu, domāšanu, uzmanību), emocionālo sfēru un kopumā dzīves kvalitāti. Sports uzlabo arī mūsu emocionālo stāvokli – tas pazemina kortizola līmeni asinīs, stimulē endorfīnu, laimes hormonu, ražošanu un tādējādi neļauj negatīvām emocijām pārvaldīt mūsu dzīvi. Sportošanas pluss – mēs izpaužam jūtas ar kustībām un ķermeni, nevis apspiežam tās. Bērns harmoniski attīstās, stiprinās nervu sistēma, imunitāte. Regulārās fiziskās aktivitātes veicina imūno šūnu T palīga veidošanos, kas, savukārt, ir pirmā aizsardzība pret dažādiem vīrusiem un baktērijām.
Sports ir ieguldījums bērna nākotnē. Vairāki pētījumi liecina, ka pusaudžiem, kuri ar sportu nodarbojas kopš bērnības, ir mazāka iespēja nonākt sliktās kompānijās. Sports bērniem veido tādu svarīgu jēdzienu kā režīms – tādējādi nākotnē iemāca plānot un organizēt savu ikdienu. Ir labs piemērs: divi zēni, sauksim viņus par Jāni un Reini, abi aptuveni vienādi zina matemātiku, bet Reinis vēl papildus spēlē hokeju. Abi zēni brauc uz matemātikas olimpiādi. Lielākas izredzes uzvarēt būs Reinim, jo ļoti iespējams, ka Jāņa smadzenes kādā brīdī pateiks: viss, esmu piekusis!
Kuru sporta veidu bērnam izvēlēties?
Gandrīz visi sporta veidi uzlabo asinsriti un skābekļa piegādi smadzenēm. Kā zināms, smadzenes kontrolē visas organisma funkcijas, t. sk. redzes un dzirdes uztveri. Pētnieki ir pierādījuši, ka fizisko aktivitāšu laikā palielinās glutamīnskābes izdalīšana, un viena no šīs skābes funkcijām ir informācijas pārnešana ar redzes un dzirdes orgāniem. Tādējādi regulāras pastaigas, braukšana ar riteni var uzlabot bērnu dzirdes un redzes uztveri.
Savukārt tādos sporta veidos kā teniss, golfs un volejbols smadzenes trenējas ātri apstrādāt informāciju no redzes nerviem un sniegt atbilstošu atbildi jeb reakciju (bērns noķer bumbu, spēj izvairīties no bumbas trāpījuma). Starp citu, šajā ziņā arī makšķerēšana ir superaktivitāte, lai gan it kā neparedz daudz kustību – tā trenē bērna koncentrēšanās spējas, turklāt tai ir meditācijas efekts, kas dabiski rodas, skatoties uz ūdeni vismaz 20 minūtes.
Basketbols lieliski veicina pareizu ķermeņa stāju, prasmi pamest skatienu uz augšu un spēt nenovērsties, kas ir īpaši aktuāli bērniem, kuri daudz laika pavada viedierīcēs. Mani ļoti priecē, ka basketbols un futbols ir vieni no vispopulārākajiem sporta veidiem bērnu un pusaudžu vidū. Jo sportojot uzlabojas uzmanības koncentrēšanas spēja, informācijas apstrāde, tiek trenētas prasmes strādāt komandā, saskaņot taktiku ar pārējiem komandas spēlētājiem un aprēķināt pretinieku darbības.
Braukšana ar riteni, lēkāšana uz batuta, peldēšana, izjāde ar zirgiem, skrituļslidošana, virves, kāpnes, lecamaukla, pietupieni (pīļu soļi) stimulē smadzenītes, kas atbild par koordināciju, līdzsvaru, muskuļu tonusu un ķermeņa stāju.
Dejošana, aerobika, skriešana pozitīvi ietekmē pelēkās šūnas un to darbību. Dejojot, soļojot aktivizējas jauno neironu process hipokampā – smadzeņu daļā, kas atbild par atmiņu.
Dažas rekomendācijas vecākiem, kā sportošanu bērnam padarīt par prieka, nevis piespiedu lietu.
- Kopā ar bērnu uzrakstiet, kādas pozitīvas īpašības viņš iegūs sportojot.
- Atrodiet interesantas grāmatas vai filmas par izvēlēto sporta veidu. Apspriediet kopā.
- Parādiet bērnam, ka jūs ticat viņam un viņa pozitīvam rezultātam. Izmantojiet pozitīvu pastiprinājumu («Es ar tevi lepojos!», «Es ticu, ka tev izdosies!», «Man patīk, ka tu…»).
- Apmeklējiet treniņus un sacensības.
- Neļaujiet sportam pilnībā pārņemt bērna dzīvi – saglabājiet veselīgu līdzsvaru starp skolu, ģimeni, spēlēm un sporta aktivitātēm.
- Atbalstiet bērnu, kad viņš zaudē. Ļaujiet bērnam izrādīt savas emocijas un jūtas. Atgādiniet, ka pat izcili sportisti cieš neveiksmi. Galvenais un svarīgākais ir beznosacījuma mīlestība, kas nozīmē mīlēt bērnu ne par to, ka viņš ir skaists, foršs, gudrs un labi spēlē hokeju. Bet par to, ka viņš ir.
P.S. Ir nosacījumi, kas var radīt ierobežojumus, izvēloties sporta veidus, – tuvredzība, plakanā pēda, skolioze, astma, plaušu un elpošanas slimības, sirds un asinsvadu slimības, diabēts –, tāpēc, pirms izvēlēties sporta veidu bērnam, jākonsultējas ar ģimenes ārstu!
