Kurš pulciņš bērnam būs īstais?

Klasiskā deja

Anna Annele Lazdiņa, deju studijas Savanna vadītāja (ritmika, klasiskās dejas pamati, modernā deja bērniem no triju gadu vecuma): «Deja un kustība pati par sevi ir liels ieguvums gan lieliem, gan maziem. Bet klasiskā deja ir ļoti daudzpusīga – sākot ar labvēlīgu klasiskās mūzikas ietekmi uz nervu sistēmu, koordinācijas, līdzsvara un ritma izjūtas attīstīšanu, beidzot ar skatuves pieredzi. Tās ir tikai dažas vērtības, ko bērns gūst, apmeklējot dejošanu. Šīs nodarbības piemērotas gandrīz visiem bērniem, bet tiem, kurus deja nesaista, varētu būt grūti kaut ko iemācīties, jo, kamēr prāts pretojas, nekas arī neizdodas. Bet jāņem vērā, ka tāpēc jau pulciņu piedāvājums ir tik plašs, lai katrs atrastu savai gaumei tīkamāko.

Baleta nodarbības vairāk būs piemērotas lokaniem bērniem ar labu ritma izjūtu, kuriem patīk sevi izaicināt un apgūt arvien jaunas un grūtākas kustības.

Parasti pēc nedēļas, kad bērni iepazīti un var sākties īstās nodarbības, rodas arī pirmās grūtības – sāpošas kājas, bērni sūdzas, ka viņiem ir par grūtu, ka nevar to izdarīt utt. Ja šīs grūtības neuztver kā mācību procesa posmu un bērns paziņo, ka vairs negrib iet uz baletu, vecāki bieži vien atļauj vairs neapmeklēt nodarbības. Psihologi ir pierādījuši, ka cilvēkam nepieciešama 21 diena, lai pierastu pie jaunajiem apstākļiem, un tikai pēc šī posma var secināt, vai bērnu dejošana interesē vai tomēr jāmeklē kas cits. Grūtības ir vienmēr – tām jābūt, lai būtu attīstība. Klasiskās dejas nodarbības ieteicams sākt ap triju gadu vecumu, kad bērnam izveidojusies sapratne par savu ķermeni un to, kā viņu darbināt, bet, manuprāt, visatbilstošākais vecums ir pieci gadi – tad jau ir redzams, kuram bērnam klasiskā deja ir piemērota, no kura sagaidīsim rezultātu un kuram tas ir tikai kārtējais pulciņš, kur lika iet mamma. Liels stimuls mazajiem ir viņu vecāki. Ja vecākiem ir iespēja apmeklēt nodarbības pieaugušajiem, šī ir nenovērtējama ekstra, kas dod gandarījumu gan bērnam, gan vecākiem, jo dejošana mazina ikdienas stresu, atbrīvo ķermeni un prātu, kā arī veido tuvāku saikni ar bērnu.»

Futbols

Andris Riherts, futbola skolas Metta līdzdibinātājs: «Futbols nav individuālais, bet gan grupas sporta veids. Laika gaitā esam nonākuši pie secinājumu, ka četri gadi ir piemērots vecums, kad bērns varētu sākt apmeklēt futbola treniņus. Bērnam ir jāprot sekot līdzi plūsmai, jāsaprot, kurš ir treneris, un viņš jāklausa, jābūt pietiekami drošam. Citreiz vecāki atved savas atvases uz treniņiem, un bērni vēl īsti neizprot treniņa jēgu, bet tikai skraida pa zālienu. Tad mēs iesakām vecākiem paņemt pauzi un vest bērnu uz treniņiem pēc kāda laika. Futbols bērniem dod daudz pozitīvu emociju – bērns ne tikai dod pozitīvo enerģiju citiem, bet arī saņem to pats.

Futbols palīdz daudzpusīgas attīstības ziņā – bērns skrien, mācās bumbu mest, ķert, vadīt, sist ar kāju, apgūst skrējiena tehniku, uzlabojas arī bērna koordinācija.

Futbola treniņos bērni daudz ko mācās ar spēļu palīdzību – mēs spēlējam ķerenes, mācāmies veiklības paņēmienus, atpazīt pretiniekus. Vienīgās grūtības, uzsākot futbola treniņus, var rasties organizatoriskos jautājumos. Pašiem mazākajiem bērniem treniņi notiek divas reizes nedēļā – pirmdienu vakaros, kad vecākiem ir jārēķinās ar sastrēgumiem, un sestdienu rītos, kad vecāki nereti vēlas ilgāk pagulēt, nevis vest bērnu uz treniņu. Ir ļoti būtiski uz treniņiem nākt regulāri un tos nekavēt. Ir jāņem vērā arī psiholoģiskais faktors, ka bērniem nepatīk ierasties uz nodarbību, kad tā jau ir sākusies un citi bērni sākuši darboties bez viņa. Treniņus nepieciešams apmeklēt divas reizes nedēļā, jo vienā reizē mēs mācāmies ko jaunu, bet otrajā treniņā to varam atkārtot. Kad bērns jau ir lielāks, brīvdienās vairs nav treniņi, bet spēles. Futbols norūda gan bērnus, gan vecākus, jo treniņi notiek ne tikai iekštelpās, bet arī ārā – saulē, lietū, dažkārt pat sniegā. Bērniem ir ļoti būtiski, lai vecāki būtu klāt un viņus atbalstītu. Spēlēt futbolu var jebkurš bērns neatkarīgi no tā, cik labi fiziski sagatavots viņš ir. Bērns skries tik ilgi un tik daudz, cik varēs, cik būs spēka.»

Dziedāšana

Dagnija Kravale, VEF Kultūras pils bērnu vokālā ansambļa Momo vadītāja: «Trīs gadi ir vecums, kad ieteicams vest bērnu uz dziedāšanas nodarbībām, bet dažkārt ir izņēmumi, kad bērniņš ir gatavs nodarbībām jau ātrāk. Triju gadu vecumā bērniem visstraujāk attīstās abas smadzeņu puslodes, ritma izjūta, valoda, un to visu noteikti veicina dziedāšana. Mazajiem bērniem veicamie uzdevumi nodarbībās nereti tiek mācīti, izmantojot rotaļas, – tā tie ir vieglāk uztverami un ātrāk apgūstami. Nodarbību laikā bērni mācās komunicēt cits ar citu un uzstāties publikas priekšā.

Dziedāšana attīsta muzikālo dzirdi un tādējādi arī dzirdes uztveri, bet, tai attīstoties, savukārt attīstās dzirdes atmiņa.

Zināms, ka muzikālās nodarbības veicina kopējo intelektuālo attīstību. Ja bērns jau no mazotnes būs darbojies mūzikas jomā, skolas laikā viņam vieglāk padosies mācības. Mūzikas nodarbībās vienlaikus varam attīstīt visus intelekta veidus. Darbojoties mūzikā, bērnam attīstās vārdu krājums, iztēle, bērns mācās pareizi elpot. Tomēr jāņem vērā, ka regulāri apmeklēt nodarbības nav viegli. Bērniem ir jāmācās visu nodarbības laiku noturēt uzmanību, ieklausīties pedagogā un atkārtot to, ko priekšā rāda pedagogs. Lai to vieglāk izdarīt, būtiski, kāds ir skolotājs. Uzskatu, ka labu rezultātu var panākt ar labestīgu attieksmi.»

Tautas dejas

Kaija Daugavvanaga, bērnu un jauniešu centra Altona tautas deju pulciņa vadītāja: «Uzskatu, ka optimālais vecums, kad bērns ir gatavs apmeklēt tautas deju nodarbības, ir četri gadi. Šajā vecumā bērns sāk sevi apzināties. Protams, ir bijuši izņēmumi, kad grupā ļoti labi jūtas arī trīs gadus veci bērni, tomēr šajā vecumā bērni vēl bieži grib būt blakus mammai. Dejojot tautas dejas, ir vairāki ieguvumi. Bērnam tiek trenēta domāšana, uzmanība, adekvātu kustību atkārtošana, attīstās telpas izjūta, un, protams, tā kā tautas dejas ir kultūras mantojums, bērns sāk apzināties dejas vērtību.

Nodarbības bērniem iemāca strādāt komandā – visiem vienā laikā kustība ir jāuzsāk un vienā laikā jābeidz. Dejošana bērniem sniedz lielu prieku un pozitīvas emocijas.

Aug arī fiziskā sagatavotība, uzlabojas stāja. Ne visi bērni, kas četru gadu vecumā sāk dejot, grib to darīt arī turpmāk, tomēr liela daļa dejo vairākus gadus pēc kārtas. Dejot var sākt jebkurš bērns, un vienīgās grūtības, ar ko jārēķinās, ir režīma ievērošana. Mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā, un koncerti parasti ir brīvdienās. Pirms ved bērnu uz deju nodarbībām, vecākiem ir jāapdomā, vai spēs to darīt regulāri. Visbiežāk nodarbību neapmeklēšanā pie vainas ir nevis bērni, bet vecāki. Tautas dejas, kā jebkura fiziska aktivitāte, ir lielisks veids ikdienas stresa mazināšanai, dejošana uzlabo garastāvokli, tāpēc, ja vien bērnam patīk dejot, šo prieku viņam nevajadzētu liegt.»