Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Tā kā tuvojoties deviņu mēnešu vecumam mazā Dārta vēl nav sākusi rāpot, viņas mamma Sindija aicina ciemos fizioterapeiti Viju Tračumu (vingrot.lv), kura profesionāli novērtēja, ko un kā Dārta dara, kā arī sniedza padomus, kam šajā vecumā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.Ļaujam Dārtai brīvi darboties savā nodabā, tikmēr abas vērojam, ko un kā viņa dara. Starp citu, tieši šādas mājas vizītes, kurās bērns var brīvi darboties sev pazīstamā vidē, esot vislabākās, jo, aizejot uz kabinetu pie neirologa vai fizioterapeita, bērnam ne vienmēr 15 minūšu vizītes laikā izdodas atraisīties un parādīt visu, ko viņš prot.
Vērojot Dārtu, mums kopā izdodas pamanīt vairākas nianses, kas man ikdienas rutīnā paslīdējušas garām. Piemēram, ļoti labi, ka Dārta sēž uz sāniem, balstoties uz vienas rokas, taču jāpievērš uzmanība, lai viņa to darītu uz abiem sāniem, jo Dārtai mīļāka ir kreisā puse. Saprotu, ka pati vien esmu pie vainas, jo ļoti bieži nēsāju Dārtu, balstot uz savas labās rokas. Tāpēc fizioterapeite iesaka – vismaz liekot zemē, pievērst īpašu uzmanību, lai nelieku viņu taisni, bet gan uz labās puses. Arī mantiņu labāk pasniegt no kreisās puses, lai Dārta būtu spiesta atbalstīties uz labās rokas, bet rotaļlietu satvert ar kreiso».
Citi lasa
«Bērns ir kā mazs sūklītis, kas uzsūc visu, ko viņam piedāvājam, arī to, ko darām nepareizi. Galvenais to laikus pamanīt, un tad dažkārt pat ar viltu, māņiem vai pakaitināšanu varam mudināt bērnu darīt tā, kā ir pareizi,» saka Vija Tračuma, piebilstot, ka ir ļoti svarīgi, lai bērns izmanto gan labo, gan kreiso pusi, jo tas ietekmēs gan rāpošanu, gan piecelšanos kājās, staigāšanu un vēlāk arī gaitu.
Jāpalīdz ilgāk palikt uz zemes
Pamanot, ka Dārta ar interesi vēro apkārtējās mēbeles, kur varētu pieķerties, fizioterapeite no pieredzes saka, ka, tiklīdz viņai būs drusku vairāk spēka, viņa, iespējams, mēģinās celties kājās, tāpēc jācenšas panākt, lai tuvāko mēnesi viņai ir ļoti interesanti uz grīdas. Pirmkārt, ļoti svarīgi, lai pirms celšanās kājās Dārta tomēr iemācītos rāpot, otrkārt, ja bērns pārāk agri pieceļas kājās, viņš visai bieži tam vēl nav fiziski gatavs un nezina, ko ar to iesākt. «Tas var radīt nevajadzīgu sasprindzinājumu plecu, kakla daļā, arī žoklis var būt sasprindzināts, kas savukārt var kavēt valodas attīstību,» saka fizioterapeite. Turklāt, ja mazais agri pieceļas kājās, var izpalikt rāpošana, kas ir ļoti svarīga viņa attīstībai, jo nostiprina plecu joslu, mugurkaulu, plaukstas. Svarīgi pat tas, lai bērniņš iemācās rāpot, turoties uz pilnas plaukstas, jo tas veicina domāšanu, runāšanu un vēlāk arī lasīšanu.
Vēl jāpievērš uzmanība grīdas segumam. Lamināta grīda nereti ir viens no kavēkļiem, kāpēc bērni šajā vecumā neceļas rāpus, – viņiem slīd kājiņas. Tad var palīdzēt neslīdīgi paklāji, kas vienlaikus būs arī stingrs un amortizējošs pamats.
Aplūko istabu no bērna skatpunkta
Tagad, kad bērns sācis pārvietoties pa visu grīdu, mammai un tētim ir ļoti svarīgi parūpēties par viņa drošību. Vislabāk ir apgulties uz zemes un izpētīt telpu no mazuļa skatpunkta. Tā var pamanīt rozetes, vadus vai kādus bīstamus priekšmetus, kas, skatoties no augšas, nav ieraugāmi. Mazulis uz grīdas pamanīs katru sīkāko kniepadatu, un, tā kā bērniņam ir attīstīts tā sauktais pincetes tvēriens, viņš arī mācēs to satvert.
Interesantas rotaļlietas un lietas, kas palīdzēs bērnu ilgāk noturēt uz grīdas
- Uz grīdas izkārtoti pakavi, spilveni, kastes.
- Auduma maisiņi vai spilventiņi ar dažādiem pildījumiem: pistāciju čaumalām, ozolzīlēm, pupiņām, zirņiem.
- Krelles, ko parasti izmanto kā eglīšu rotājumus, tikai jāpārbauda, vai tās nav viegli plīstošas un kādu no bumbiņām mazais nevar norīt.
- Dažādas bļodas, katli, švammes un koka karotes.
- Dažādu lielumu auduma bumbas.
ŠĀDI DARĪT NEDRĪKST!
Lai arī ikdienā nereti pārvietojos pa māju, turot Dārtu vienā rokā un kādu sadzīves priekšmetu otrā, šis ir piemērs tam, kā darīt nevajadzētu. Pirmkārt, vienlaikus nest bērnu un karstu krūzi kafijas ir bīstami. Otrkārt, šādi nesot bērniņu, mazuļa kājas brīvi karājas uz leju, tām nav atbalsta, krūškurvis tiek saspiests un bērnam nav iespējas pagrozīties. Bērns ir iespiests, un, ja vēl pats neprot sēdēt, šāda poza ir arī pārāk vertikāla, pleci saspringti. Kad mazais jau sēž, daudz labāk nēsāt viņu uz gurna mērkaķīša pozā. Bērniņa gurni ir piefiksēti pie mammas, tai pašā laikā gūžas ir atvērtas, tām pieplūst vairāk asiņu. Savukārt augšpusē bērniņš var brīvi kustēties. Protams, svarīgi mazo nēsāt gan uz viena, gan otra gurna.
