Vētras laikā mans koks sabojā blakusmājas jumtu. Vai jāmaksā kaimiņienei par postījumu?

Paula Vaska juridiskā biroja jurists Pauls Vasks atzīst, ka praksē lūstoši koki regulāri nodara zaudējumus gan pašam koka īpašniekam, gan kaimiņiem. Iespējamas vētras dēļ, tādēļ gan nav jāsteidzas nozāģēt visus kokus sētā. Turklāt pastāv noteikta kārtība, kādos apstākļos īpašnieks vispār drīkst nozāģēt ārpus meža augošu koku. Kritēriji, kad koks ir bīstams un īpašniekam tas jānozāģē, meklējami normatīvajos aktos, tostarp attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos. Piemēram, Rīgas domes 2024. gada 12. jūnija saistošo noteikumu Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu 5.3. punktā noteikts, ka koku aizsardzībai un uzturēšanai visās zemes vienībās veicama nokaltušu koku un bīstamu koku nociršana. Šo noteikumu 2.1. punktā bīstams koks definēts kā koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk nekā 80%), aizlūzis, sašķelts, sasvēries, ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai ar citām pazīmēm, kas būtiski ietekmē tā mehānisko noturību.

Runājot par prasījumu atlīdzināt nodarītos zaudējumus, Pauls Vasks norāda, ka tiesību zinātnē un tiesu praksē jau izsenis nostabilizējusies atziņa, ka cilvēkam iestājas zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, ja izpildās visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi. Tie ir šādi:

konstatējama vainīgās personas prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība), ir nosakāms konkrēts zaudējumu apmērs, pastāv cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

«Ņemot vērā minēto, ja nolūzušais koks kaimiņienes īpašumam nodarījis materiāli novērtējamus zaudējumus, kaimiņienes iespējamā zaudējumu piedziņas prasības pamatotība atkarīga no tā, vai no koka īpašnieces puses ir konstatējama prettiesiska rīcība. Ja koks bija vesels, taisns, bez kalšanas vai citām pazīmēm, kas potenciāli izraisa bīstamību, tad, visticamāk, nevarēs konstatēt koka īpašnieces prettiesisku rīcību. Tātad kaimiņiene nevarēs izvirzīt zaudējumu piedziņas prasību. Pat ja kaimiņiene šādu prasību tiesā celtu, visa pierādīšanas nasta gulsies uz kaimiņieni, bet, nespējot pierādīt minētos apstākļus, prasība tiesā prognozējami tiks pilnībā noraidīta. Nobeigumā vēlos tikai atgādināt, ka tālredzīgi būtu jebkuru nekustamo īpašumu apdrošināt, lai izvairītos no tamlīdzīgiem riskiem. Nav zināms, vai kaimiņiene šajā gadījumā ir apdrošinājusi savu īpašumu. Ja tas tā ir, kaimiņienei noteikti jāvēršas pie sava apdrošinātāja, piesakot apdrošināšanas gadījumu un lūdzot atlīdzības izmaksu, kas pilnībā aiztaupītu pūles skaidroties ar koka īpašnieci,» skaidro jurists Pauls Vasks.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.