Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gan iepriekšējo gadu pieredze, gan šis gads pierāda, ka pārgalvīgu manevru veikšana uz ceļa joprojām ir viens no galvenajiem smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) iemesliem, it īpaši tas attiecas uz apdzīšanu. Drošas braukšanas eksperti atzīst, ka apdzīšana ir viens no bīstamākajiem manevriem. Tās laikā automašīna, kuras vadītājs veic manevru, atrodas pretējā braukšanas joslā, tāpēc pastāv liels frontālās sadursmes risks. Un frontālās sadursmes ir CSNg ar smagām un bieži vien letālām sekām.
Līdz šī gada 5. septembrim uz valsts ceļiem ceļu satiksmes negadījumos ir gājuši bojā 58 cilvēki, no tiem 17 cilvēki ir gājuši bojā sadursmēs, 14 – uzbraukšanā gājējiem, 8 – apgāšanās, 8 – uzbraukšanā šķērslim, 7 – uzbraukšanā velosipēdistiem, 4 gadījumos iemesli ir bijuši citi. No 17 bojāgājušajiem sadursmēs, 11 gadījumos iemesls ir bijis iebraukšana pretēja braukšanas joslā, 6 – ceļazīmes neievērošana.
Kopumā šogad uz valsts ceļiem notikuši 413 CSNg ar cietušiem. Visvairāk CSNg notiek Pierīgā (Tallinas šoseja (A1) līdz Saulkrastiem, Vidzemes šoseja (A2) posms aiz Siguldas, Bauskas šoseja (A7) no Rīgas līdz apvedceļam un posms no Iecavas līdz Bauskai, Rīgas apvedceļš (A4, A5)).
“Statistikas dati arī ir pamatā gan pārmaiņām, kuras tiek veiktas uz valsts autoceļiem, gan arī satiksmes drošības kampaņas tēmas izvēlei. Neapdomīga apdzīšana, kā arī kreisā pagrieziena veikšana izraisa frontālās sadursmes, kas ir smagākie CSNg. LVC katru gadu likvidē vairākus kreisos pagriezienus uz valsts galvenajiem autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti.
Droša manevru veikšana ir katra autovadītāja atbildība, rūpējoties par savu un arī par apkārtējo cilvēku drošību.
Tam mēs aicinām pievērst uzmanību šī gada drošas braukšanas kampaņā,” stāsta LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
“Iemesli CSNg joprojām saglabājas nemainīgi. Ik gadu vairāk nekā 30% no CSNg ir sadursmes, kas rodas, nepārdomāti veicot apdzīšanu un arī citus pārgalvīgus manevrus. Šī kampaņa un arī satiksmes organizācijas izmaiņas ir ļoti vajadzīgas, jo uz ceļiem ir steidzīgie autovadītāji, kuri nepārliecinās vai veikt manevru ir droši,” kampaņas atklāšanas pasākumā norādīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Uzsākot kampaņu, LVC speciālisti un projektētāji arī iepazīstināja ar plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām Tallinas šosejas (A1) posmā pie Baltezera un Ādažiem. Šajā posmā regulāri notiek CSNg, tai skaitā ar bojāgājušajiem. Tajā ir 6 melnie punkti, periodā no 2017. līdz 2019. gada CSNg tur gājuši bojā pieci cilvēki, četri no tiem frontālajās sadursmēs. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu CSNg skaitu, šajā Tallinas šosejas posmā tiks veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, liedzot apdzīšanas manevru, kā arī likvidējot vairākus kreisos pagriezienus.
Kampaņas laikā autovadītājiem tiks atgādināts par nepieciešamību pārliecināties par drošību pirms veikt apdzīšanu, kā arī aicinās neveikt manevrus, ja nav pārredzams ceļš aiz apdzenamā transportlīdzekļa.
Kampaņa Neredzi ceļu? Neapdzen! tiek rīkota sadarbībā ar Valsts policiju un finansēta no Ceļu satiksmes drošības fonda līdzekļiem atbilstoši Ceļu satiksmes drošības padomes lēmumam, piešķirot šim mērķim 40 tūkstošus eiro.
