Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Tas ir augstākais rādītājs starp OECD valstīm. Šāda tendence Latvijai ir kopīga ar pārējām Baltijas valstīm – Lietuvā tā norādījuši 50% skolotāju, kas ir jaunāki par 30 gadiem, bet Igaunijā – 49%.
Pētījums gan konstatē vairākas pozitīvas tendences Latvijas skolotāju kopienā. Taču ievērojama daļa skolu direktoru norādījuši uz pedagogu nepietiekamību, tādēļ turpināsies centieni noturēt profesijā jaunos skolotājus.
Skolotāja profesijā paaudžu nomaiņa nenotiek ātri, liecina pētījuma rezultāti. Latvijā 62% skolotāju mācīšanas pieredze ir vairāk nekā 20 gadi. Lielākā daļa pedagogu ir pirmspensijas vecumā, kā arī drīzumā dosies pensijā.
Turpretim jaunie skolotāji – ar piecu gadu vai mazāku mācīšanas pieredzi – ir 13%. Lielākais jauno skolotāju īpatsvars ir lielo pilsētu skolās – 17%, bet mazākais lauku skolās – 12%.
78% no Latvijas skolotājiem, kuri sākuši strādāt skolā piecu gadu laikā pirms aptaujas, ir piedalījušies formālās vai neformālās darbā ievadīšanas jeb indukcijas programmās savās skolās. Tas ir par 35 procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā.
83% jauno skolotāju strādā skolās, kas piedāvā mentoringa programmas. Līdztekus tikai piektdaļai jeb 26% jauno skolotāju ir norīkots mentors. Kopš 2018.gada šis rādītājs ir palielinājies par desmit procentpunktiem.
Pētījumā apkopoti skolotāju un direktoru viedokļi par skolotāja profesijas attīstību, darba apstākļiem, mācīšanas praksi, tehnoloģiju izmantošanu un sociāli emocionālo mācīšanu, kā arī par skolotāju labbūtību un nākotnes plāniem.
