Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Pēc vicemēra teiktā Rīgas Centrāltirgus šobrīd ir būtisku pārmaiņu un pārbūves procesā, lai 2030.gadā savā simtgadē tas kļūtu pat vienu no mūsdienīgākajiem tirgiem Eiropā. Vienlaikus ir jāstrādā uz to, lai tirgus piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas un atbilstu apmeklētāju ekspektācijām arī šajā pārejas periodā ar tūlītējiem risinājumiem.
Pirmkārt, Sakņu paviljonā daļēji atgriezīsies dārzeņu un augļu tirgotāji jau nākamajā mēnesī.
Otrkārt, rūpīgāk tiks sekots līdzi tirgotāju sortimentam un produkcijai, tostarp, lai netirgotu agresorvalsts preces vai produkciju, kas to simbolizē. Tāpat tiks sekots līdzi arī valsts valodas lietojuma ievērošanai, izstrādājot Labās gribas memorandu tirgotājiem. Treškārt, vairāk tiks uzklausītas sabiedrības vēlmes, piemēram, veicot tirgus apmeklētāju aptaujas un iesaistot iedzīvotājus tirgus nākotnes koncepcijas attīstīšanā. Ceturtkārt, nākamā gada sākumā sabiedrība tiks iepazīstināta ar tirgus paviljonu interjera un ārtelpas vīzijām. Tāpat procesā ir nākamgad plānotā rūpniecības preču tirgotāju pārcelšana uz speciāli tam domātu ārtelpas zonu.
«Esam vienisprātis, ka tirgū ir jāstiprina latviskā kultūrtelpa, identitāte un tirgus tradīcijas, vienlaikus atbilstot mūsdienu laikmeta prasībām. Risinot šī brīža sabiedrībā aktualizētos jautājumus, jau šobrīd Rīgas Centrāltirgus ir uzrunājis dārzeņu un augļu tirgotājus par to daļēju pārcelšanos uz vēsturiski zināmo Sakņu paviljonu, kas pagaidām kalpo kā pagaidu risinājums tirgotājiem, kamēr tiek rekonstruēti citi vēsturiskie paviljoni. Tāpat jau ir pārtraukta matrjošku, krievijas preses un citas produkcijas, kas simbolizē agresorvalsti, tirdzniecība. Rīgas nami kopā ar Rīgas Centrāltirgus vadību jau proaktīvi darbojas un, iesaistot nozari un atbildīgās iestādes kā PTAC un Valsts valodas centru, uzsācis darbu pie labās prakses tirdzniecības kodeksa par sortimentu un labās gribas memorandu par valsts valodas lietošanu izstrādi,» informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
