Princese un viņas septiņi prinči. Diānas slepenās mīlestības

Romāns kā romānā. Tedijs Forstmens

Ilgi skumt gan princesei nesanāca. Viņas nākamais romāns līdzinājās tiem, ko Daniela Stīla aprakstījusi savos liesmainajos darbos. Atskaitot varbūt dažas detaļas, piemēram, to, ka Tedijs Forstmens bija piecdesmit trīs gadus vecs tuklītis. Taču visi pārējie rādītāji gan kā no katras sievietes fantāzijām norakstīti. Dāsns džentlmenis ar lieliskām manierēm un laipnu sirdi. Turklāt – miljardieris. Tolaik Diānai ar miljardieriem tikties nācās visai bieži, taču Tedijs ātri vien viņu apbūra. Tādi žesti kā milzīgs ziedu klēpis, nosūtīts katru nedēļu, lai kur tobrīd atrastos princese (un tā līdz pat viņas nāves dienai, vairākus gadus pēc tam, kad izdzisa abu mīlas dzirkstele) – ak, kas tāds izkausēs arī skeptiskāko sirdi. Jahtas un privātās lidmašīnas, absolūta bezrūpība, pārsteigumi un aizraujošas sarunas – Diāna Tedija skavās tika ieaijāta kā siltos viļņos.

Runā, ka Forstmens princesei ierosinājis pat laulību, taču diezin vai tas bija domāts nopietni.

Drīzāk gan abi saprata, ka šāda savienība abiem būtu medusmaize: Forstmens tādējādi atkārtotu Aristoteļa Onaša politiski veiksmīgo gājienu, apprecot Džekiju Kenediju, savukārt Diānai šī būtu iespēja pakāpties vēl augstāk un kļūt par ASV pirmo lēdiju, jo tolaik Forstmens nopietni apsvēris šādu domu. Būtu, ja būtu, taču… nebija.

Abi mīlnieki viens otrā redzēja drīzāk labu draugu un sabiedroto, bet ne mūža mīlestību. Būtu skaidrs, ka agri vai vēlu Tedijs turpinātu papildināt savu satriecošo mīļāko sarakstu, kurā vēl pirms Diānas bija modeles, aktrises, aristokrātes. Savukārt Diāna justos tikpat tukša un nelaimīga kā karaliskajā galmā.  

Nākamā lapa