Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Drošībā kā aiz mūra. Berijs Menaki
Atšķirībā no švītīgā Džeimsa, Berijs Menaki bija netipiska izvēle visas pasaules dievinātajai princesei. Berijs bija Diānas miesassargs. Lāga puisis, drusku pļāpīgs un plātīgs, toties bezgala sirsnīgs gan. Bezbailīgs un padevīgs.
Viņai bija divdesmit četri, viņam – trīsdesmit septiņi, un bija pagājis nepilns gads pēc prinča Harija dzimšanas. Vienkāršs puisis no nabadzīgākā Londonas rajona, Degenemas. Princesei, protams, tas nebija svarīgi. Savam psihoterapeitam viņa stāstīja – viņš bija lieliskākais puisis, kāds pie mums bija strādājis. Es vienmēr viņu gaidīju, gaidīju, kad atkal viņu redzēšu. Mana sirds viņam bija kā atvērta grāmata, es savas jūtas neslēpu.
Bija laiks, kad Diāna jutās laimīga tikai tajos brīžos, kad tuvumā bija Berijs. Viņi daudz jokojās un smējās – vīrieša vienkāršā, parupjā humora izjūta bija kā malks svaiga gaisa pils emociju vakuumā. Un sajūsma, kas Berija acīs ik reizi iemirdzējās, kad tās skatīja princeses mīļo seju… Ak, Diānai tā ļāva lidot!
Viņa pati teikusi – ja vien viņš būtu gribējis, ja vien pavērtos kaut mazāka iespējas spraudziņa, es būtu bijusi vairāk nekā laimīga pamest visu, lai būtu viņam līdzās. Dzīvot vienkāršu, piepildītu dzīvi pie īsta vīrieša sāniem. Un viņš? Viņš silti smaidīja un teica – cik lieliska ideja!
Princess Diana said her bodyguard was the «greatest love» she ever had. Barry Mannakee. That’s him on the left. pic.twitter.com/3WuXgpdQSX
— Tommy G (@gilkmanz) July 12, 2023
Diezin vai Berijs kaut uz sekundes simtdaļu patiešām pieļāva domu, ka princese tik tiešām ņemtu un pamestu titulu, cieņu, naudu, ģimeni, mīļos bērnus, lai pretī dabūtu skandalozu dzīvi Degenemā, atņemot tēvu divām mazajām Berija meitiņām. Taču viņš ļāva savai mazajai princesei sapņot. Maza, aušīga princese – tāda Diāna bija viņa acīs. Un viņa ar baudu ļāvās. Berijs viņā aizlāpīja kādu tumšu, dziļu caurumu – tēva trūkumu. Nē, nē, tēvs Diānai bija, tobrīd vēl sveiks un vesels, un precējies ar temperamentīgo sabiedrības dāmu Reinu Makorkvodeilu. Tomēr to, kas ir tēva atbalsts, bezierunu mīlestība un lepnums par meitu, Diāna nezināja. Ne reizi viņa nebija no saviem vecākiem dzirdējusi vārdus es tevi mīlu, ne reizi nebija apmīļota vai paslavēta. Toties Diāna labi zināja, ka viņas piedzimšana bijusi liela vilšanās – Spenseri tik ļoti gaidīja zēnu, ka meitenes vārds pat nebija izdomāts. Kāds tur brīnums, ka Diāna izauga, par sevi nepārliecināta, ilgodamās tikt mīlēta, saprasta, iekārota.
Kopā ar Beriju Diāna varēja runāt par visu, kas uz sirds, un tika uzklausīta un saprasta. Kopā viņi ik dienas pavadīja vairākas stundas – automašīnā, vadājot Diānas zēnus uz skolu un no tās, uz citām nodarbībām, un viņu sarunas kļuva aizvien atklātākas. Vispirms uzacis sāka raukt Berija kolēģi. Tas, ka Berija un princeses starpā valda jūtas, kas pārkāpušas profesionalitātes robežas, bija acīmredzams. Taču iejaukšanās nāca no pils darbinieku un princeses personāla puses. Diāna vaicāja pēc Berija viedokļa pilnīgi katrā sīkumā! Kas viņš tāds ir? – kurnēja konsultanti, asistenti, sulaiņi un stilisti. Turklāt tas, cik atklāti Berijs uzdrošinājās flirtēt ar viņas augstību, bija kā pliķis pārējo sejās. Reiz, saposusies vakariņām īsos minisvārkos, Diāna satraukta grozījās spoguļa priekšā un, ieraudzījusi Berija sajūsmas pilno skatienu, koķeti nogrozīja gurnus, vaicājot – vai patīk? Par atbildi Berijs tā arī izspļāvis – satriecoši, kā jau vienmēr, bet tu jau pati zini, kā man patiktos! Tādējādi liekot princesei piesarkt un izplūst smiekliņos.
Tas bija par daudz! Runas par miesassarga frivolo izturēšanos drīz vien sasniedza viņa priekšniecību, un Berijs Menaki tika pārcelts citā darbā.
Nepilnu gadu vēlāk viņš gāja bojā avārijā.
Un nu Čārlzam bija iespēja Diānai atspēlēties par kaunpilnajām tenkām, kas laiku pa laikam tika viņam piegādātas (runāja arī, ka Čārlzs reiz abus pieķēris visai divdomīgā situācijā, taču angļu mierā atvainojies, apgriezies un aizgājis). Ā, starp citu, tavs dārgais Berijs ir miris – viņš esot it kā pa ceļam izmetis Diānai. Brīdī, kad abiem bijis jāizkāpj no limuzīna pie Kannu kinofestivāla sarkanā paklāja. Diānai neatlika nekas cits, kā norīt šo šausmīgo ziņu, sakopot visus spēkus un uzsmaidīt svešajam jaunajam miesassargam, kas palīdzēja viņai izkāpt no auto.
