Mūžībā devusies grafiķe un gleznotāja Malda Muižule

Muižule, krāsās un formā spilgta un spēcīga māksliniece, veltījusi savu radošo mūžu grafikas, tās tehniku, akvareļglezniecības un eļļas glezniecības attīstībā. Nozīmīgs posms mākslinieces darbam bija vasaras glezniecības plenēri 20.gadsimta 70. un 90.gados radošajā namā «Zvārtavas pils».

Plenērus rosināja gleznotājs Henrijs Klēbahs, un Muižule darbojās kopā ar gleznotāju Ivaru Muižuli, grafiķi Maiju Dragūni, vitrāžas mākslinieci Māru Karkliņu, interjeristu Ģirtu Kārkliņu, gleznotāju Kārli Dobrāju un citiem. Būtisks ir mākslinieces sniegums un ilgtermiņa darbība «Mākslinieku namā», 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, mākslinieku darbnīcā nr. 73a un Mākslas fonda Eksperimentālajā estampa darbnīcā.

Pirmo izglītību mākslā Muižule guva no 1952. līdz 1957.gadam, mācoties Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (LLMV) Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā, un diplomdarbā veidoja Jāņa Raiņa lugas «Spēlēju, dancoju» uzveduma dekoratīvā noformējuma metus.

LLMV Muižule beidza ar izcilību. LLMV pedagogi māksliniecei bija pasniedzējs un direktors, rotu mākslinieks, mākslas zinātnieks Voldemārs Ansulis, LLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītājs, gleznotājs Valters Uzticis, LLMV direktors, tēlnieks Eduards Mažeiks.

Audzēkņi pedagoga Žaņa Albuža vadībā meklēja jaunas etnogrāfiskās formas, īpašu uzmanību veltīja īpatnējām Kurzemes formām un rakstam. Muižules skolas biedres bija nākamās mākslinieces: keramiķe Edīte Zvagule, rotu māksliniece Mirdza Burve, pedagoģe, gleznotāja Benita Astra Bitāne.

No 1957. līdz 1963.gadam Muižele studējusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā un pēc trešā kursa specializējusies grāmatu grafikā, tās ilustrācijai. Māksliniece absolvējusi akadēmiju ar diplomdarbu «Ofortu cikls »Rojas zvejnieki"" – seši darbi ksilogrāfijas tehnikā. Diplomdarba vadītājs bija grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa audzēknis Pēteris Upītis, strādājis Grafikas katedrā no 1945. līdz 1989.gadam.

Pēc akadēmijas absolvēšanas Muižule strādāja izdevniecībā «Liesma», kurā jau studiju laikā publicēja karikatūras un zīmējumus, kā arī žurnālos «Dadzis», «Veselība», laikrakstos «Literatūra un Māksla», «Padomju Jaunatne», izdevumā «Pasaku kalendārs».

Muižule bija LMS biedres kandidāte no 1966.gada ar grafiķa Artura Apiņa, gleznotāja, grafiķa Artūra Jēgera, gleznotāja, karikatūrista Uģa Mežavilka un LMS Grafikas sekcijas ieteikumiem. LMS biedre māksliniece kļuva 1967.gadā ar grafiķa Uģa Mežavilka, Semjona Šegelmaņa, Dzidras Ezergailes rekomendācijām un LMS Grafikas sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa, gleznotāja Artura Mucenieka un Grafikas sekcijas ieteikumiem

Muižule tika uzņemta LMS Grafikas sekcijā ar ainavas žanra grafikas darbiem oforta tehnikā un karikatūru sēriju. Māksliniece darbojās LPSR Mākslas fonda izstāžu pieņemšanas komisijā. Māksliniece izpildīja LPSR un PSRS Mākslas fonda radošos pasūtījumus grafikas tehnikās.

Muižule izstādēs piedalījās no 1965.gada. Viņas darbi bija pārstāvēti PSRS un LPSR Mākslas fonda Mākslas eksporta salona izstādēs Beļģijā, Nīderlandē, bijušajā Dienvidslāvijā, Francijā, Bulgārijā, Vācijā, Itālijā, Mongolijā un citviet.

Mākslinieces darbi tika iekļauti izstādēs: «24 Latvijas grafiķes», «Latvijas akvarelis 1957–1997», «Tikai jūra», «Ceļojums Rīga-Hanzas pilsēta», «Papardes zieds», «Nenorunātas tikšanās», «Ābols. Ripo. Jūra».

Muižule rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes: «Mākslas dienās», «Mākslinieku namā» kopā ar Aivaru Gulbi un Ināru Helmūtu, «Grafika, akvatinta».

Muižules ceļojošās personālizstādes notika Mākslas fonda rīkoto Kultūras dienu laikā Latvijā, Igaunijā, Francijā, Austrijā. Mākslinieces personālizstādes norisinājušās arī bijušajā LPSR Jaunatnes teātrī, galerijā «Jāņa sēta», galerijā «Rīgas Galerija», galerijā «M6», Cēsu Izstāžu namā, LMS galerijā.

Muižule saņēmusi nozares apbalvojumus- «Mākslas dienas» diplomu, medaļu (1973), LPSR Kultūras ministrijas un Arodbiedrību centrālās padomes Goda rakstu (1984). Par sasniegumiem un ieguldījumu grafikas attīstībā māksliniecei piešķīra LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukumu (1987).

Muižule darbojās grāmatu grafikā, veidoja ilustrācijas un izstrādāja dizainu izdevniecības «Liesma» izdevumiem, piemēram, Elīnas Zālītes «Agrajai rūsai», Alberta Jansona darbam «Bīstamā sieviete. Stāsti» (1966), Raiņa «Mīlas vārdiem» (1983) un Ārijas Elksnes «Es visu mūžu mīlējusi esmu» (1988).

Muižules darbi atrodas LMS muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jaunmoku pils muzejā un Kuldīgas novada pašvaldības iestādē «Kuldīgas novada muzejs».

Atvadīšanās no Muižules notiks 11.maijā plkst.13.30 atvadu zālē Rīgā, Jēkabpils ielā 28.