Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Latvijā nav likuma, kas noteiktu, kurš ir pēdējais brīdis pirms nāves, lai rakstītu testamentu, – to var darīt jebkurā brīdī, kamēr cilvēks ir rīcībspējīgs un spēj skaidri paust savu viedokli un savu gribu. Būtiskākā ir cilvēka rīcībspēja!
Ja slimība vai citi apstākļi jau ierobežo viņa lemšanas spējas, ja cilvēks vairs nevar skaidri izteikties, tad arī nevar rakstīt testamentu.
«Uzskatu, ka gaidīt līdz pēdējam brīdim un rakstīt testamentu īsi pirms nāves ir ļoti nepareizi,» uzsver notāre Eva Igaune-Sēle. «Tad domāt par mantu ir daudz grūtāk vai pat neiespējami, jo cilvēkam fiziski ir slikti un viņš vairs nespēj domāt par laicīgām lietām. Tāpēc, ja cilvēkam pieder manta un viņš vēlas atbildīgi izturēties pret tās tālāko likteni, tas arī ir īstais brīdis rakstīt testamentu. Stereotips, ka testamentu raksta tikai veci cilvēki un pēdējā brīdī, vairs nav aktuāls un tā nav laba prakse. Testamentu raksta arī jauni cilvēki, jo neviens nezina, kad var pienākt tas brīdis… Uztaisot testamentu, cilvēka tiesības nekādi netiek aizskartas – viņš paliek mantas īpašnieks un ar to savas dzīves laikā var rīkoties, kā vien vēlas, jo testaments stāsies spēkā tikai tajā brīdī, kad cilvēka vairs nebūs.»
Ir divi testamenta veidi – privātais, kas jāraksta pašam ar roku, un publiskais, ko raksta pie notāra. «Rakstot testamentu mājās, svarīgi, lai tas no sākuma līdz beigām būtu pašrocīgi rakstīts ar roku.
Rakstīt testamentu, izmantojot datoru, ir aizliegts ar likumu!
Testamentā jānorāda savi personas dati un skaidri jāizsaka sava griba. Jāraksta tā, lai varētu identificēt mantinieku – jābūt viņa vārdam, uzvārdam, personas kodam, jābūt skaidri saprotamam, vai viens manto visu vai dalīti, piemēram, vienam māja, otram – nauda. Paraksts un datums. Bet privātais testaments ir riskants, jo var celt strīdu par to, vai mantojuma atstājējs vispār saprata, ko raksta, vai to gribēja, vai kāds teica priekšā, jo šajā procesā nepiedalās valsts amatpersona. Līdz ar to drošāk uz mājām aicināt notāru un tad taisīt testamentu. Spēkā vienmēr ir pēdējais rakstītais testaments, bet gaidīt pēdējo brīdi, kā jau teicu sākumā, nav tas labākais, jo tad, ja cilvēks slimības dēļ var pateikt tikai jā un nē, notārs testamentu vairs nevarēs apliecināt. Testaments jāraksta tad, kad cilvēks spēj skaidri un saprotami formulēt savu gribu bez citu palīdzības,» uzsver Eva Igaune-Sēle.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
