Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Ministrs intervijā aģentūrai LETA atzina, ka joprojām trūkst policistu, lai arī šogad situācija esot krietni uzlabojusies. Viens no risinājumiem, viņaprāt, varētu būt sabiedrības iesaiste un «Igaunijas pieredzes aizņemšanās», proti, Valsts policijas koledžā tiktu īstenota vairāku līmeņu apmācība brīvprātīgajiem, kas, piemēram, būtu gatavi piedalīties sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumos.
Brīvprātīgos nav paredzēts iesaistīt kriminālizmeklēšanā vai operatīvajā darbā, bet, piemēram, kārtības nodrošināšana masu pasākumu laikā. «Tas vairāk varētu būt Kārtības policijas resurss, kā mums pašlaik trūkst,» sprieda ministrs.
Igaunijas praktizējot, ka pirmajā posmā brīvprātīgie iegūst tiesības veikt pienākumus kopā ar policijas darbinieku, nākamajā līmenī pēc atbilstošas apmācības viņi iegūst tiesības pienākumus veikt jau patstāvīgi. Arī Igaunijas iekšlietu ministrs esot šāds brīvprātīgais, un kopumā Igaunijā ir ap 2000 brīvprātīgo policistu.
Ministru šī sistēma «ļoti uzrunā», jo masu pasākumu ir daudz, policisti strādājot virsstundas «no viena pasākuma uz otru», bet brīvprātīgie būtu labs atbalsts.
Tāpat daļa brīvprātīgo pēc tam varētu izvēlēties apgūt policista profesiju.
Tas būtu tāpat kā ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kas uzņemas zināmu atbildību, un ar šo resursu Iekšlietu ministrija rēķinoties. Tāpat līdzības varot vilkt ar Zemessardzi, kur brīvprātīgie pilsoņi no darba brīvajā laikā dodas pildīt valstij nepieciešamos valsts aizsardzības uzdevumus.
Ja brīvprātīgie pabeigs augstāko apmācību līmeni, tad viņiem piešķirtu arī speclīdzekļus.
