Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Saulkrastu kapu pārzine Selga Osīte skaidro, ka jautājuma autoram ir pilnīga taisnība – tas, kurš veicis pēdējo apbedījumu un pierāda to ar apglabātā miršanas apliecības oriģinālu, arī ir kapuvietas apsaimniekotājs. «Proti, viņš nav kapavietas īpašnieks, bet apsaimniekotājs. Man ir reģistru grāmata, kurā ir piereģistrēts mirušais, pretī redzama persona, kas viņu apbedījusi, visas viņa koordinātas un atzīmēta vieta kapos.
Kapavietai var būt tikai viens apsaimniekotājs – viena atbildīgā persona.
Ja dosim atļauju apsaimniekot kapavietu arī otram cilvēkam, viņi tāpat strīdēsies un jauksies viens otra darbā, pat postīs kapavietu – mēs to esam pieredzējuši un gājuši tam cauri. Tāpēc ir tikai viens apsaimniekotājs, un tāpēc ir prasījums uzrādīt pēdējā apbedījuma miršanas apliecības oriģinālu. Kopija neder, jo tādas katrs var sataisīt desmitiem,» uzsver Selga Osīte. Viņa arī aicina rast iespēju ar radinieku vienoties – iespējams, viņš var atdot pēdējā apbedītā miršanas apliecības oriģinālu, un tad šos kapus var pārņemt cilvēks, kas regulāri kopis dzimtas kapus. Katrā ziņā kapu administrācijai pret to nav nekādu pretenziju. «Ja abi nevar vienoties, tad jau nekā, bet kapu administrācija strīdos neiesaistās. Parasti strīdi un aizvainojums rodas ģimenes iekšienē un ne jau kapu dēļ. Tāpēc labākā iespēja ir vienoties savā starpā, nav ko naidu turēt un kapos strīdēties – šeit parasti ir miers, klusums un svētība,» norāda kapu pārzine.
Pagaidām valstī nav vienota kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas regulējuma – katrai pašvaldībai ir savi saistošie noteikumi, un tādēļ jāievēro tās pašvaldības noteikumi par kapsētu apsaimniekošanu, kuras teritorijā atrodas kapsēta. Patlaban izstrādes stadijā ir Kapsētu likums, kurā būs noteikti pašvaldību un iedzīvotāju pienākumi un tiesības kapavietu apsaimniekošanā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
