Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
1
-
1
-
2
-
0
-
0
-
0
-
«Pravfonda» mērķis ir aizstāvēt «krievu pasaules» vērtību nesējus Latvijā un citās valstīs. Kā atzīmē «Re:Baltica», gadiem šis fonds Latvijā finansējis vietējo Kremļa ietekmes aģentu darbību un apmaksājis advokātus, kad prokremliskajiem darboņiem radušās problēmas ar likumu. Virkne no viņiem šobrīd ir apsūdzēti par palīdzības sniegšanu Krievijai un naida kurināšanu.
Pēc kara Ukrainā finansējums aptrūcies
Fonds Latvijā darbojās kopš tā dibināšanas 2012.gadā līdz pat Krievijas iebrukumam Ukrainā, un finansējumu saņēmušas vismaz desmit vietējās organizācijas. Kopumā Krievijas fondu atbalsts vietējām tautiešu organizācijām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apsīcis, rāda to gada pārskati. Valsts drošības dienests (VDD) to saista ar tā veiktajām pārrunām, kurās izteikti «brīdinājumi par nepieļaujamību sniegt jebkāda veida atbalstu agresorvalstij». Lielu ietekmi atstājusi arī banku atteikšanās veikt pārskaitījumus no Krievijas. Pērn vasarā ES sankciju sarakstā iekļāva arī pašu «Pravfondu», naudas saņemšanu no tā padarot par likuma pārkāpumu.
VDD rīcībā esošā informācija liecinot, ka prokremliskie aktīvisti finansējumu tiesvedības izdevumu apmaksāšanai ir saņēmuši tieši no «Pravfonda»,
tostarp apmeklējot Krieviju. Krievijas Ārlietu ministrijas šogad pavasarī saskaņotā fonda atskaitē pausts, ka pēdējos gados advokātu honorāru nomaksai «Pravfonds» palīdzējis vairākiem «Latvijas pilsoņiem»: Romānam Pankratovam (visticamāk, domāts bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, kurš pēc apsūdzībām aizbēga uz Krieviju), Olgai Mihailovai, kura sodīta par Georga lentītes nēsāšanu publiskā vietā, un Tatjanai Andrijecai, kuru tiesā par darbībām, kas vērstas pret nacionālās drošības interesēm.
VDD uzskata, ka daļa no aktīvistiem pašlaik ir apklusuši, jo iepriekš darbojušies merkantīlu iemeslu dēļ – vienkārši, lai dabūtu naudu no Maskavas, bet tagad finansējums apsīcis, kas mazinājis viņu interesi iesaistīties Krievijas politisko mērķu aizstāvībā.
Kremļa fonds finansējis Ždanoku un Dimiteru
Kā atzīmē «Re:Baltica», «Pravfonda» vadītājs Aleksandrs Udaļcovs arī organizējis atbalstu Ždanokai pēc publikācijām par viņas sadarbību ar Krievijas federālo drošības dienestu (FSB). Kādā no rakstiem Ždanokas aizstāvībai pausts, ka Latvijas valdība mēģinot eiroparlamentārietei «piešūt krimināllietu». «Citiem vārdiem runājot, viņu vienkārši nolēmuši izstumt no politikas,» pausts rakstā.
Pašas Ždanokas vārds starp naudas saņēmējiem no «Pravfonda» «Re:Baltica» pieejamajos dokumentos parādoties vien 2014.gadā – togad Ždanokas vadītā un Francijā reģistrētā Eiropas Krievu alianse saņēma 39 500 eiro, lai nodrošinātu tautiešu «juridiskās tiesības ģimenes saglabāšanai Rietumeiropā». Ždanoka skaidrojusi, ka nauda prasīta portāla izveidei krievu valodā, kurā apkopotu «pamatinformāciju par problēmām ar vietējām tieslietu institūcijām ģimenes jautājumos» ES un Skandināvijas valstīs.
Dimiters par savu albumu saņēmis 650 eiro caur biedrību «Demokrātisko vērtību un integrācijas neatkarīgā asociācija»,
kuras vadītājs ir bijušais Kremļa mediju holdinga finansētā propagandas portāla «Baltnews» galvenais redaktors, Ždanokas palīgs Eiropas Parlamentā Andrejs Jakovļevs. Viņu šobrīd tiesā par starptautisko sankciju pārkāpšanu. Jakovļevs nav atbildējis, cik naudas no «Pravfonda» saņēmis un kur ņēmis līdzekļus Dimitera albuma atbalstīšanai. Par naudu 2022. gadā izdots Dimitera albums ar nosaukumu «Esmu latvietis, ukrainis, krievs un…» («Я латыш, украинец и русский и…»).
«Šo albumu veltu savai mammai, aktrisei Vijai Artmanei – mīlestības un visu tautu draudzības simbolam,»
albuma aprakstā raksta viņas dēls Dimiters.
Albumā iekļautās dziesmas satur propagandu. Piemēram, galvenā dziesma, kuras vārdā nosaukts pats albums, dziesmu vārdi vēsta: «Es piedzimu savienībā, kura dzīvoja mierā krievs, ukrainis, latvietis. Bet mūs svinīgi sanaidoja un tagad mēs esam valsts – pele.» Piedziedājumā Dimiters gaudoši dzied: «Visus sanaidoja no bijušās savienības un draudzību pārvērta naidā. Un šis naids no bērnudārza līdz augstskolai šeit visām dziesmām ir galvenais piedziedājums,» turpina Dimiters.
Kaspars Dimiters un viņa patriotiskā dziesma «Ai, Latvija» 2001. gadā:
