Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -6°C 
Planētas
Merkurs. Latvijā Merkura novērošana ir apgrūtināta, reāli to var mēģināt ieraudzīt tikai 2–4 periodos gada laikā. Pirmais periods būs apmēram no 10. februāra līdz mēneša beigām, kad Merkurs būs redzams vakaros zemu pie horizonta debess dienvidrietumu, rietumu pusē. Otrais – jūlija beigās un augusta pirmajā pusē, kad Merkurs būs meklējams rītos neilgi pirms Saules lēkta zemu pie horizonta debess austrumu pusē. Trešais – apmēram no 10. novembra un līdz mēneša beigām. Tad Merkurs būs redzams rītos neilgi pirms Saules lēkta zemu pie horizonta austrumos, dienvidaustrumos. 18. februāra vakarā Mēness atradīsies uz leju no Merkura, 11. augusta rītā uz augšu no Merkura.
Venera būs novērojama divos periodos. Diezgan labi to varēs redzēt vakaros, sākot apmēram ar 10. martu līdz jūlija vidum. Pavasara sākumā tā būs novērojama neilgi pēc Saules rieta zemu pie horizonta rietumu pusē. Venera būs ievērojami spožāka par visām zvaigznēm. Labākais laiks novērošanai būs aprīļa otrajā pusē un maijā, kad tā rietēs gandrīz 3 stundas pēc Saules. Jūnijā redzamības apstākļi vakaros īpaši nemainīsies, tomēr traucēs ļoti gaišās naktis. Jūlija pirmajā pusē to vēl varēs redzēt neilgu laiku pēc Saules rieta. Otrs periods būs, sākot ar 10. novembri līdz gada beigām. Tad tā būs ļoti labi redzama kā spoža rīta zvaigzne. Venera lēks vairākas stundas pirms Saules un būs novērojama debess dienvidaustrumu, dienvidu pusē. 20. marta, 19. aprīļa un 18. maija vakaros Mēness atradīsies uz augšu no Veneras, 17. jūnija vakarā mazliet uz leju. 5. decembra rītā uz leju.
Marss gada pirmajā pusē nebūs redzams. To varēs sākt novērot apmēram ar jūlija vidu rītos. Marsa redzamība un spožums visu laiku uzlabosies – augustā, septembrī un oktobrī tas būs diezgan labi redzams nakts otrajā pusē. Marsa spožums būs apmēram kā spožākajām zvaigznēm. Jūlijā un augusta sākumā tas atradīsies Vērša zvaigznājā, pēc tam gandrīz līdz septembra beigām – Dvīņu zvaigznājā, līdz oktobra beigām – Vēža zvaigznājā. Novembrī un decembrī Marss būs redzams nakts lielāko daļu, izņemot vakara stundas. Tā spožums tad kļūs lielāks par gandrīz visām zvaigznēm, tas atradīsies Lauvas zvaigznājā. 9. augusta, 7. septembra, 5. oktobra nakts otrajās pusēs Mēness paies garām uz augšu no Marsa. 2., 3. novembrī, 1. decembrī un 28., 29. decembrī uz leju no Marsa.
Jupiters janvārī un februāra pirmajā pusē būs labi novērojams visu nakti – 10. janvārī tas būs opozīcijā. To viegli varēs atpazīt – Jupitera spožums būs jūtami lielāks par visām zvaigznēm. Pat binokļos labi būs redzami četri spožākie Jupitera pavadoņi. Februāra otrajā pusē, martā un aprīļa pirmajā pusē tas būs redzams gandrīz visu nakti, izņemot rīta stundas. Arī aprīļa otrajā pusē un maija pirmajā pusē tas būs labi novērojams nakts pirmajā pusē. Maija otrajā pusē un jūnijā – vakaros neilgu laiku pēc Saules rieta rietumu, ziemeļrietumu pusē. Visu šo laiku Jupiters atradīsies Dvīņu zvaigznājā, tikai jūnija beigās pāries uz Vēža zvaigznāju, kur būs līdz septembra beigām. Jūlijā un augusta sākumā nebūs redzams. Ap augusta vidu Jupiteru varēs sākt novērot rītos neilgi pirms Saules lēkta ziemeļaustrumu pusē. Septembrī tas būs redzams vairākas stundas pirms Saules lēkta. Oktobrī būs novērojams nakts otrajā pusē. Novembrī – jau pirms pusnakts. Decembrī būs ļoti labi redzams gandrīz visu nakti, izņemot vakara stundas. To viegli varēs pazīt pēc lielā spožuma. 3., 4. janvāra naktī, 31. janvārī, 27. februārī, 26. martā, 22., 23. aprīļa naktī, 20. maija vakarā, 12. augusta rītā Mēness atradīsies uz augšu no Jupitera. 6. oktobra rītā, 2., 3. novembra naktī, 30. novembrī, 27. decembra vakarā – uz leju no Jupitera.
Saturns janvārī būs redzams vakaros dažas stundas pēc Saules rieta debess dienvidrietumu, rietumu pusē. Februārī un marta sākumā novērojams neilgu laiku vakaros tūlīt pēc Saules rieta. Marta lielāko daļu, aprīlī un maijā nebūs redzams. Jūnijā būs novērojams rītos. Jūlijā redzamības intervāls – nakts otrā puse. Augustā – gandrīz visu nakti. Jūnijā un jūlija pirmajā pusē novērošanu stipri apgrūtinās gaišās naktis. 4. oktobrī Saturns nonāks opozīcijā ar Sauli. Tāpēc augusta beigās, septembrī un oktobrī tas būs labi redzams praktiski visu nakti. Tā spožums būs apmēram tāds pats kā spožākajām zvaigznēm, tas atradīsies debess dienvidaustrumu, dienvidu, dienvidrietumu pusē. Gredzens jau atkal būs novērojams teleskopos. Novembrī – novērojams gandrīz visu nakti, izņemot rīta stundas. Decembrī Saturna redzamības intervāls būs nakts pirmā puse. Visu gadu Saturns atradīsies Zivju un Valzivs zvaigznāju robežas tuvumā. 23. janvārī vakarā, 19. februārī, 10. jūnijā, 7. jūlijā, 4. augustā, 31. augustā, 27., 28. septembra naktī, 24., 25.oktobra naktī, 20., 21. novembra naktī, 18. decembrī Mēness atradīsies uz augšu no Saturna.
Komētas
Pagaidām 2026. gadā nav prognozēta neviena spoža komēta. Tomēr iespējams, ka tāda var tikt atklāta gada gaitā.
Aptumsumi
2026. gadā būs divi aptumsumi, kuri Latvijā nebūs redzami – Saules gredzenveida aptumsums 17. februārī, pilns Mēness aptumsums 3. martā.
Pilns Saules aptumsums 12. augustā. Latvijā būs redzama aptumsuma daļējās fāzes perioda pirmā puse, turklāt aptumšota būs lielākā daļa Saules diska. Novērošanai būs nepieciešamas vietas ar atsegtu rietumu puses horizontu – Saule atradīsies zemu. Vislabākie redzamības apstākļi būs Kurzemes un Vidzemes piekrastēs, Saulei rietot. Aptumsuma pilnā fāze būs novērojama Spānijā. Aptumsuma gaita Rīgā:
daļējās fāzes sākums – 20.06;
maksimālās fāzes brīdis (0,839) – 20.58;
Saule riet – 21.11;
daļējās fāzes beigas – 21:47.
Daļējs Mēness aptumsums 28. augustā. Latvijas būs redzams aptumsuma sākums. Aptumsuma gaita Latvijā:
pusēnas fāzes sākums – 4.23;
daļējās fāzes sākums – 5.33;
Saules lēkts Rīgā – 6.17;
Mēness riets Rīgā – 6.22;
daļējās fāzes maksimums – 7.13.
Meteori
Lirīdas. Plūsmas aktivitātes periods laikā no 14. līdz 30. aprīlim. Maksimums gaidāms naktī no 22. uz 23. aprīli, kad stundas laikā ir cerības ieraudzīt vairāk par 10 meteoriem.
Eta akvarīdas. Plūsmas aktivitātes periods – no 19. aprīļa līdz 28. maijam. Maksimums gaidāms naktī no 5. uz 6. maiju. Intensitāte var sasniegt pat 85 meteorus stundā. Tomēr reāli novērojamais meteoru skaits pie mums ir daudz mazāks, jo arī šī plūsma labāk novērojama dienvidu platuma grādos.
Delta akvarīdas. Plūsmas aktivitātes periods – no 12. jūlija līdz 23. augustam. Maksimums būs naktī no 30. uz 31.jūliju, kad stundas laikā var cerēt ieraudzīt līdz 20 meteoriem. Ap to pašu periodu aktīvas ir vēl dažas vājākas plūsmas. Tāpēc reāli novērojamais meteoru skaits var būt vēl lielāks, taču visi tie nepiederēs pie delta akvarīdu meteoru plūsmas.
Perseīdas. Viena aktīvākajām un stabilākajām plūsmām. Tās aktivitātes periods ir no 17. jūlija līdz 24. augustam. Maksimums būs naktī no 12. uz 13. augustu, kad stundas laikā var būt pat vairāk nekā 100 meteoru.
Orionīdas. Plūsmas aktivitātes periods ir no 2. oktobra līdz 7. novembrim. Maksimums gaidāms naktī no 21. uz 22.oktobri, kad vienas stundas laikā var cerēt ieraudzīt līdz 25 meteoriem.
Leonīdas. Aktivitātes periods ir no 6. līdz 30. novembrim. Naktī no 17. uz 18. novembri būs šīs plūsmas maksimums. Stundas laikā var cerēt ieraudzīt ap 10 meteoru.
Geminīdas. Šī ir viena no pašām spēcīgākajām un stabilākajām meteoru plūsmām. Aktivitātes periods – no 11. līdz 20. decembrim. Maksimums gaidāms naktī no 13. uz 14. decembri, it īpaši 14. decembra rīta pusē, kad stundas laikā var cerēt ieraudzīt pat līdz 100 meteoriem.
Sudrabainie mākoņi
Interesanta dabas parādība jūnija un jūlija naktīs, reizēm arī augustā. Ziemeļu pusē, krēslas segmenta zonā, šad tad var redzēt gaišas svītras, joslas, viļņus, virpuļus. Tie ir paši augstākie (80 – 85 km) un caurspīdīgākie no atmosfēras mākoņiem – sudrabainie mākoņi.
Saules aktivitātes un polārblāzmas
2026. gadā Saules aktivitātes maksimums būs pagājis, tāpēc tā būs mazāka un gada gaitā turpinās samazināties. Stipru uzliesmojumu varbūtība būs samērā maza, tāpēc spožu polārblāzmu iespējamība, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, Latvijā būs neliela.
