Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jaunākajā žurnālā «Ieva» ir publicēta intervija ar Leona Rusiņa (šobrīd izsludināts meklēšanā par nežēlīgu sievas nogalināšanu), bijušo dzīvesbiedri Aiju. Pirmoreiz ar Aiju žurnāls «Ieva» tikās 2011. gadā, tolaik viņa runāja ar mainītu vārdu (Vija), jo ar bērniem regulāri tika vajāta un saņēma draudu vēstules. Arī tolaik bija iesaistīta policija un uzsākti kriminālprocesi, tomēr nesekmīgi. Šos divpadsmit gadus Leons Rusiņš (šajā rakstā – Alfons) bijis brīvībā un turpinājis terorizēt arī citas sievietes. Šis ir 2011. gadā publicētais raksts.
Vija rāda īsziņas sava telefona ekrānā. Tādas viņai bijušais vīrietis sasūtījis desmitiem. Reizēm dienām sēdējis slēpnī kaut kur tuvumā viņu visai nomaļajām mājām un novērojis, lai īsziņās sīki un rupji komentētu visu, ko redz. Reizēm izsekojis Vijas vecāko dēlu un rakstījis draudus par to, ko ar viņu pa ceļam izdarīs:
…Es jūs, padlas, šodien atradīšu un iznīcināšu. Pārraušu rīkles. Man pie d…as mana dzīvība. Pakārties man neaizliegs neviens.
***
Gribu, lai tev ir sāpīgas ciešanas.
***
Kā veicas pēdējā dzīves dienā?
***
Tāda nomaļa vieta. Tā māja jums var nodegt.
***
Ka tik tavu dēlu neaizsauc debesīs.
***
Vai, padlas, jūs šaut vai ar nazi sadalīt? Jau tumšs, drīz būšu pie jums.
***
Ja man nolaupa pašu dārgāko, tad eju, līdz nāve mūs šķirs.
***
Līdz šim nevienam neesmu piedevis, un tu nebūsi izņēmums.
***
Invalīdu ratiņi tev garantēti.
***
Trenējos šaut, lai nekļūdītos. Nācās tagad pirkt jaunu stroķi. Alisi sveši izaudzinās labāk nekā tu…
«Man šķiet, tas telefons sver piecus kilogramus,» Vija nopūšas. Īsziņas viņa nav izdzēsusi, jo īsti nezina, vai tās joprojām jāglabā kā pierādījums tiesai, tāpat kā Alfona mājās izņemtie telefoni un kartes.
Meitiņas vārds ir mainīts, un arī abu galveno personu vārdi ir mainīti – Alisītei taču būs jādzīvo tālāk.
Vijai ir 42 gadi, skumjas zilas acis, un pati tieviņa kā padsmitniece. Pēdējos mēnešos viņa novājējusi par 10 kilogramiem un tagad valkā savas vecākās meitas drēbes.
Nedzērājs, brīvs vīrietis…
Patiesībā viss sākās jau sen. Pirms 12 gadiem Vija draugu ballītē iepazinās ar Alfonu, drīz pēc tam viņš pārcēlās uz Vijas dzīvokli Līvānos. «Nedzērājs, brīvs vīrietis, strādāja mežos,» teic Vija. Pēc pieredzes ar pirmo vīru alkoholiķi Alfons šķita ideāls. Taču drīz Alfons pacēla pret viņu roku, sita tā, ka palika zilumi, bet viņas vecākos bērnus terorizēja psiholoģiski. Drīz vien viņa pamanīja arī Alfona atkarību no azartspēlēm. Viņš mierīgi varēja vakarā bez komentāriem pazust un pārrasties tikai nākamajā dienā. Vija viņu žēloja un izdomāja visādus attaisnojumus – Alfons ilgi dzīvojis viens pats, bez ģimenes, bez sievietes maiguma un rūpēm, gan jau, ja viņa pati būs laba un vēl piedzims kopējais bērniņš, viņš mainīsies. Pirms septiņiem gadiem piedzima Alisīte, bet vīrieša būtību tas nemainīja.
2007. gadā bija pirmais lielais konflikts. Vija sauca policiju, gāja pie ģimenes ārsta, veica ekspertīzi, kas apliecināja, ka vīrs viņu piekāvis. Pret Alfonu ierosināja krimināllietu par nodarītajiem miesas bojājumiem un noteica tuvošanās aizliegumu uz trim mēnešiem – nepienākt sievai tuvāk par četriem metriem. Kā tas beidzās?
«Beidzās ar mierizlīgumu. Mēs taču turpat dzīvojām. Es eju pa ielu, bērns uz rokām, viņš nāk blakus un baksta mani ar šķiltavām.
Tu vari kliegt vai raudāt, cilvēki iet garām, neviens neiejaucas.
Nesu bērnu uz bērnudārzu, viņš nāk blakus un lamājas. Piebrauc policisti, sēž busiņā blakus un neiejaucas. Pēc tam viņš ar mašīnu brauc mums pa ielu līdzi – no priekšpuses, no aizmugures. Atbrauc naktī ap trijiem un dauza durvis. Izdara, ko vēlas, tad mašīnā iekšā un aizbrauc. Un neviena liecinieka nav, viņš Līvānos ir labi zināms, neviens negrib ar viņu saistīties. Es noguru un piekritu mierizlīgumam,» stāsta Vija. «Pēc tam kādu divus gadus bija salīdzinoši mierīgi, sākumā mums bija medusmēnesis, viņš bija labs, atradās laiks gan man, gan bērnam.» Un tad viss atkal mainījās. Todien Vija veda Alfonam pusdienas uz darbu, uz ugunsdzēsības depo, kur viņš strādā par šoferi. Iegāja kabinetā, bet Alfons sēž pie datora, atvēris iepazīšanās mājaslapu, un priekšā lapa ar sieviešu vārdiem un telefona numuriem. Pēc tam Vijai atvērās acis arī uz visu pārējo – sieviešu vārdu saraksts Alfona mantās, sieviešu smaržas, kas vēdīja, kad viņš nāca mājās. Iespēju viņam pietika – Alfons nemitīgi braukāja it kā savas mežistrādes firmas darīšanās. Turklāt viņš nospēlēja lielas summas azartspēlēs. Trīs stundu laikā, kamēr Vija kursos, nospēlēt dīvāna pirkšanai atliktos 700 latus bija nieks. Vēl briesmīgāk bija tas, ka konfliktos vīrs visas naidīgās lietas, ko gribēja teikt Vijai, teica caur meitiņu. Taču Vijai negribējās skandālus.
Novedīšu līdz trakomājai
Bet pērnā gada 22. jūnijā augonis plīsa. Todien Vijai atlidoja meita un znots, kuri strādā un dzīvo Anglijā, ar mazmeitiņu. Viņa aizbrauca pie meitas, bet nākamajā dienā atbrauca mājās. Alfons bija uzvilkts un ņirdzīgs – viņam kāds esot pačukstējis, ka sieva grasoties iet projām. Vija par to domāja jau trīs gadus, taču nevienam nestāstīja, jo draugu, dzīvojot kopā ar Alfonu, viņai vairs nebija. Naidīgā ņirgāšanās turpinājās, un nākamajā dienā, kad Alfons draudēja, ka Vija tūlīt atrausies no zemes, viņa zvanīja meitai. Alfons viņai izrāva telefonu, izrāva no tā SIM karti, bet meita jau brauca. Viņas paķēra dažus sīkumus un aizbrauca uz neatgriešanos, uz meitas mājām Jēkabpils rajonā. Alfons vēl sarīkoja meitiņai atvadu scēnu ar viņas rotaļlietām un jauno velosipēdu: «Tās mantas tu nedrīksti ņemt. Pusgadu es gaidīšu, ja neatgriezīsies pie tēta, tad mantas un riteni uzdāvināšu citiem bērniem!»
Tad arī viss sagriezās pa īstam. Vija mēģināja sakārtot savu dzīvi, bet Alfons viņu vajāja. Sūtīja draudīgas vai jēlas īsziņas, izsekoja. Viņam vajag bērnu, citādi viņš Viju nogalinās. «Viņš teica: es tevi līdz trakomājai novedīšu un tad nogalināšu!»
Tie nebija tikai draudi vien. Vija labi atceras, kā bailēs sitās sirds, kad Alfons ieradās un ar ķieģeli izsita logu. Ar spēku – ķieģelis bija atlidojis līdz pretējai sienai, pāri gultai, kurā gulēja meitiņa. Labi, ka Alisīte bija pārsegta ar palagu, jo stikli šķīda pa visu gultu.
Vijas dēlam viņš četras reizes nomaļā vietā māju ceļa galā tiešā tēmējumā mēģināja uzbraukt ar mašīnu. «Tā nebija tikai pabiedēšana, tas bija pa īstam. Mani glāba tas, ka es lecu grāvī! Viņš man arī teica: bez lieciniekiem es tevi varu nosist!» stāsta puisis. Viņš uzrakstīja iesniegumu policijai, bet Alfonam piesprieda Ls 5 administratīvo sodu par agresīvu braukšanu.
Bāriņtiesa bija nolēmusi, ka ļauj Alfonam ar meitu tikties reizi mēnesī.
Jūlijā viņš ieradās tikties ar Alisi. Pietupās pie meitiņas un jautāja Vijai: «Tu neatgriezīsies?» Kad Vija atbildēja ar nē, viņš ķēra bērnu un mēģināja lēkt mašīnā. Vijas dēls palīdzējis meitenītei izrauties, vīrieši sakāvušies, un pret Vijas dēlu tagad ierosināta krimināllieta – Alfonam konstatēts auss sasitums. Viņam neesot ļāvuši samīļot bērnu!
«Piecus mēnešus tā bija neizstāstāma elle. Dēlam darbā vienu nedēļu rīta, otru vakara maiņa. Kad dēla nebija, mēs nevarējām no mājas iziet. Gurķus skābēšanai salasīt varēju tikai tad, kad dēls mājās, uz tualeti, kas mums ārā, varēju aiziet tikai tad, kad dēls mājās. Pārējo laiku sēdējām mājās aiz atslēgas. Naktī mostos no mazākā trokšņa,» Vija nervozi virpina bālos pirkstus. Alfons varēja naktī atbraukt, nostāties viņu pagalmā un skaļi taurēt. Uz ceļa braucot taranēt viņu mašīnu, dēls pat to nofilmējis video, lai iesniegtu policijai.
Spriedumu esi parakstījusi
Cieš arī visi, kas iesaistīti. Vijas darba kolēģei sākušas nākt draudu īsziņas. Portālā draugiem.lv draudu vēstules saņēmusi radiniece, kas palīdzēja pieskatīt Alisīti, un citi tuvinieki. Alfons draudējis nospārdīt kājām Vijas mazmeitiņu. Alfons ieguldījis daudz darba – Vijas dēls teic, ka nobloķējis vismaz 20 viltus profilus, no kuriem Alfons ar pārveidotiem vārdiem sūtījis draudus un ņirgas. Kā Ludis Gudis, Juris Zariņš un visādi citādi. Vijas dēlam tagad ir 21 gads, pie Alfona viņš nonāca, kad mācījās vēl piektajā klasītē. Tolaik abi lielie Vijas bērni, kad vien varēja, brauca dzīvot pie radiem, lai izvairītos no patēva.
20. oktobrī Alfons Viju noķēra stāvvietā pie tirdzniecības centra Sala. Vija paspēja iemesties mašīnā un nobloķēt durvis, bet Alfons nolauza durvju rokturi, uzsita rievu motora pārsegā un mēģināja izsist logu. Kamēr ieradās izsauktā policija, viņš, protams, bija jau prom. Veikala novērošanas kamerām šī vieta bija par tālu, bet trīs tuvumā stāvējušie vīrieši, kuri to redzēja, jau bija prom.
Neviens negribēja ķēpāties ar liecināšanu.
Pēc tam viņš bija atbraucis pie Alises skolas, Vija ar meitu, viņu ieraudzījušas, iemuka atpakaļ skolā un sauca policiju.
Šoreiz Alfonu aizturēja, un Vija un Alise ieguva atelpas laiku – Alfonu ievietoja pirmstiesas apcietinājumā. Viņas varēja brīvi staigāt pa ielām, braukt uz pilsētu, iet uz veikaliem, Alise varēja rotaļāties bērnu rotaļlaukumos. Taču Alfons lēmumu divreiz pārsūdzēja, līdz 16. decembrī viņu tomēr atbrīvoja.
Pirmais, ko viņš paveica, iznācis no apcietinājuma, bija īsziņa Vijai: «Tu, dura, sev spriedumu esi parakstījusi, vairāk tevi nebrīdinās.»
Kopš tā laika viņa atkal dzīvo bailēs. «Mēs atkal ļoti sargāmies, nekur nebraucam, tikai kopā ar dēlu. Visa dzīve paiet savilktiem muskuļiem.»
Vija izeju neredz. Pret Alfonu Jēkabpils tiesā ierosināti pat trīs kriminālprocesi, tostarp par loga izsišanu un mašīnas bojāšanu. Taču tiesāšanās var vilkties vēl ilgi, turklāt, lai kā tas beigtos, nav jau garantijas, ka pēc tam kāds spēs viņu pasargāt no neprognozējamā vīrieša. Tikai tagad Vija noskaidrojusi, ka pirms Vijas viņam bijušas attiecības un arī to sievieti viņš sitis.
Pats briesmīgākais – viņš sitis arī savu māti.
Taču viņa no dēla tik ļoti baidās, ka par to nevienam nestāstīs, teic Vija.
«Bāriņtiesā man teica: «Lidojiet prom!»,» viņa stāsta. Vija negrib. Viņa neprot valodu, viņa negrib, ka Alisītei vēlreiz jāzaudē mājas. Un vai patiešām viena agresīva vīrieša dēļ jāzaudē dzimtene un jābēg uz Angliju? Vija teic, ka viņu glābj tikai lielie bērni. Dēls, kurš aizstāv kā vīrietis, un meita, kas ļauj dzīvot savās mājās un palīdz ar iztikšanu. Arī no darba Vijai nācās aiziet, jo katru dienu jāsargā bērns un arī pati ārpus mājas ir apdraudēta.
Intervijas sniedz Daugavpilī
Pēc bēgšanas Vijas dzīvoklī pie Alfona palika viņu mantas. Siltās drēbes, Vijas izglītības dokumenti, fotogrāfijas. «Drēbes var nopirkt, bet nevar nopirkt mapītē sakrātos meitiņas zīmējumus, nevar nopirkt fotogrāfijas. Un meitiņai palika visas mīļās mantiņas. Viņa jau neko nesaka, bet skumst. Mēs ar telefonu mājās fotografējām, un tagad redzēju, kā viņa otrā istabā klusām skatās bildes ar savām rotaļlietām. Ja viņš to bērnu tiešām mīlētu, tad mantas būtu atvedis un atstājis pie sliekšņa,» uzskata Vija. Bet viņu mantas pazudušas bez pēdām. Kad Alfonu apcietināja, Vija uzdrošinājās aizbraukt uz savu dzīvokli, bet tur vairs nebija nekā.
Vija rakstīja iesniegumu Līvānu policijai, lūdza, lai tās sameklē. Tas bija oktobrī. Līdz šim nekādas oficiālas atbildes neesot bijis, bet policija esot tikai atrunājusies – vispirms, ka Alfons atrodas apcietinājumā, pēc tam, ka nevar viņu dabūt rokā. Pat garāžu neesot pārbaudījuši. Itin kā mantas mazajos Līvānos varētu izgarot gaisā. Vija ir vīlusies Līvānu policijā, viņa uzskata, ka mazpilsētas policija vienkārši negrib ar Alfonu konfliktēt. Arī tad, kad Alfons pirms trim gadiem nemitīgi pārkāpa tuvošanās aizliegumu, policija neko nespēja palīdzēt.
IEVA sazinājās ar Līvānu policijas iecirkņa pilnvaroto Jāni Šišlu, lai pajautātu, cik nopietni policijai šķiet Alfona izteiktie draudi un kā risināta problēma ar pazudušajām mantām.
«Zvaniet reģionālajai pārvaldei Daugavpilī, tur ir atbildīgā persona, kas sniedz intervijas šitiem te… žurnālistiem. Par mantām materiāls ir izskatīts. Lai viņa pati vēršas, izskaidrošu,» strupi atcirta inspektors.
Pavisam citāda ir attieksme Jēkabpils policijā, kur iecirkņa inspektors Andris Znotiņš, lai pasargātu no Alfona uzbrukumiem, pat vadājis Viju uz bāriņtiesas sēdēm. Bet miesassargus pielikt ne Vijai, ne Alisei tik un tā nevar neviens.
Kā notikumus redz bāriņtiesa?
Salas pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja Ārija Lokmane teic, ka bāriņtiesa tiesai jau sniegusi savus atzinumus – bērna interesēs ir dzīvot pie mātes, kur ir visi nepieciešamie apstākļi, kurus tēvs nevar nodrošināt. Protams, tiesas gala lēmumu prognozēt nevar.
Pie Vijas bērnam apstākļi ir labi, vienu mājas galu remontē, taču otrā ir silti, ir ēdiens, ir trusītis un kaķis. Savukārt dzīvoklī, kur palika Alfons, nav vairs nekā, visas mantas pazudušas, un arī bērnam tēvs neko nav aizvedis. Patiesībā Alfons pašlaik vispār nevar uzrādīt, kur dzīvo. Vijas dzīvoklī viņš bija nelikumīgi deklarējies jau pēc izšķiršanās ar Viju, un tas pēc tam anulēts.
Bāriņtiesa ik pa laikam zvana Vijai un reizēm apmeklē, lai uzzinātu, kā klājas. Bāriņtiesa piedāvājusi pagaidu risinājuma variantus – mēnesi ilgu rehabilitāciju kādā attālā vietā, piedāvājusi lidot pie meitas uz Angliju. Taču Vija atteikusies – negribas meitiņu atkal izraut no ierastās vides. Alisīte, kura sākumā bijusi bailīga, tagad skolā iejutusies, sadraudzējusies, piedalās pašdarbībā. Kad rudenī klase devās ekskursijā, bāriņtiesa visu laiku sazinājās ar skolotāju – vai bērnu tuvumā nav svešas mašīnas, sveši vīrieši? Ar meitenīti pēc pārciestās emocionālās traumas vairākus mēnešus strādāja psihologs.
Sākumā bāriņtiesas darbiniekiem šķitis, ka Alfons vienkārši ir ļoti satraucies pēc šķiršanās, pēc tam – ka viņam ir psihiskas novirzes. Taču veiktā ekspertīze neko tādu neesot atradusi. Arī bāriņtiesas darbiniecei Alfons draudējis – ieliet skābi acīs.
15. februārī būs nākamā tiesas sēde, kur lems par Alises aizgādības tiesībām, uzturlīdzekļiem, bērna dzīves vietas noteikšanu un tēva saskarsmes tiesībām.
Ko par to saka pats Vijas bijušais civilvīrs?
Alfonu sazvanīt neizdevās, arī uz īsziņu viņš neatbildēja. Viņa likumīgā pilnvarotā pārstāve Jūlija Gorelova teic, ka viņa telefonu konfiscējusi tiesa, un viņš esot grūti atrodams. Taču viņam pats svarīgākais, lai nosaka saskarsmes iespēju ar meitu.
Sievietes ir tiesiski neaizsargātas
Vijas advokāte Kristīne Ozola:
«Šo problēmu ir jāskata globāli – policija nevēlas izmeklēt lietas, kas saistītas ar vīriem un dzīvesdraugiem. Attiecībā uz Viju Līvānu policija faktiski nav darījusi neko un ignorē pat termiņus, kuros jāreaģē uz iesniegumu. Jēkabpils policija, lai arī ar novēlošanos, bet pašlaik dara visu, ko spēj. Jēkabpils policijā ir uzsākts kriminālprocess, kurš tiks virzīts kriminālvajāšanai. Problēma ir tā, ka šīs abas policijas skaitās dažādos, Latgales un Zemgales reģionos, un sadarbība ir ļoti vāja.
Draudi, kurus izteica Alfons, ir reāli, viņš jau sāka tos realizēt, izsita logu, sabojāja automašīnu. Cik tālu viņš gatavs iet, grūti prognozēt. No Krimināllikuma viedokļa viņš atzīts par pieskaitāmu, bet nav zināms, cik viņš ir psihiski līdzsvarots.
Sievietes tādās situācijās ir tiesiski neaizsargātas, un tur palīdzēt nevar neviens advokāts.»
Vijas pieredze
Lai nenonāktu atkarībā no fiziski vai emocionāli vardarbīga vīrieša:
- pirms sāc tuvas attiecības, uzzini, kāds šis cilvēks bijis iepriekšējās attiecībās. Un uzzini, kāds viņš ir pret savu māti. Visticamāk, tieši tāpat viņš izturēsies arī pret tevi;
- nelolo cerības, ka, ja viņš ir vardarbīgs, tad kaut kas viņa raksturā mainīsies pēc bērna piedzimšanas. Gluži otrādi, pēc bērna piedzimšanas viss sarežģīsies vēl vairāk, jo būs vēl viens iesaistītais cilvēciņš, ar kuru tevi viegli šantažēt;
- ja vīrietis bijis vardarbīgs vienu reizi, muļķīgi cerēt, ka otrās reizes nebūs. It sevišķi, ja tas ir pieaudzis vīrietis brieduma gados, – tādi cilvēki nemainās. Varbūt izdosies panākt, ka tas notiek retāk, taču tas notiks;
- negaidi, kad kaut kas notiks. Ja vari, laikus ej prom neatskatoties!
