Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 101

JVLMA mācībspēki, studējošie, darbinieki, draugi un domubiedri akadēmijas dzimšanas dienā – 11. janvārī plkst. 12.00 – tiek aicināti uz virtuālu kopā būšanas brīdi Mūzikas akadēmijas mājaslapā.

Īpašo notikumu atklās Andra Vecumnieka cildenās Fanfaras 11.01. JVLMA studējošo – Jāņa Frīdenfelda, Ances Vanagas, Daniela Sabanska un Sarbelio Rodrigesa (Spānija) – atskaņojumā, kā arī svarīga un nemainīga paliek Mūzikas akadēmijas tradīcija – JVLMA rektora, profesora Guntara Prāņa uzruna svētkos.

Muzikālajā video sveicienā uz Mūzikas akadēmijas Lielās zāles skatuves izskanēs trīs priekšnesumi. Kā pirmās dzirdēsim Vitolda Lutoslavska trīs daļas no skaņdarba Dejiskās prelūdijas klarnetistes Sigitas Kuzminas un pianistes Antras Vīksnes interpretācijā. Pēc tam uz skatuves satiksies Emma Aleksandra Bandeniece un Ilze Dzērve, lai atskaņotu Antonīna Dvoržāka cikla No Bohēmiskā meža 1891. gadā tapušo piektās daļas aranžiju čellam un klavierēm – Meža miers.

Citi lasa

Ievas Virtuve

Kūkas

Vārītais krēms kūkām – klasiskais un šokolādes

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Jāatzīmē, ka līdz ar akadēmijas 101. dzimšanas dienu, skaistus svētkus – 100. gadskārtu – svin arī JVLMA Klavieru katedra, īpaši priecājoties par 2020. gada nogalē tapušo pianistes Diānas Zandbergas monogrāfiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedra (1919–2020), kas izdota ar JVLMA un izdevniecības Musica Baltica atbalstu.

Šim notikumam par godu 11. janvāra virtuālā koncerta izskaņā Diāna Zandberga klausītājus aicinās atgriezties 1920. gada vasarā, kad JVLMA (toreiz – Latvijas Konservatorijas) pirmais rektors, profesors Jāzeps Vītols sacerējis Variācijas-portrejas op. 54, lai sveiktu augstskolas klavierspēles pedagogus jaunajā mācību iestādē.

Cildenā La mažora tēma korāļa izklāstā ar izsmalcinātu un plašu melodisko zīmējumu transformējas vienpadsmit variācijās – mācībspēku portretējumos.

Jāizceļ pēdējā, gaiši apskaidrotā 11. variācija, kas veltīta Marijas Žilinskas piemiņai, jo mūziķe devās aizsaulē pēc pirmā Konservatorijas mācību gada. Šī mūzika, imitējot zvanu skanējumu trijos slāņos, mūsdienās iegūst plašāku kontekstu, godinot arī citus mūžībā aizgājušos augstskolas pedagogus.

Turpretim spožajā un vērienīgajā finālā Jāzeps Vītols portretē pats sevi, ietverot vēstījumu nākamajām paaudzēm, arī mums šodien. Radošās domstarpības un sasprindzinājumu viņš atrisina ar viedumu un gaišu mieru, jo vidusposmā, pēc saviļņotā fugato, imitēti Vītola klauvējieni pie durvīm, varbūt arī pie mūsu sirdsapziņas. Pēc Jāzepa Vītola ierašanās spriedze norimst, konflikti atrisinās un seko svinīgi gavilējošs noslēgums.

Lēmums dibināt Latvijas Konservatoriju (šodien – JVLMA) tika pieņemts 1919. gada 20. augustā, par tās rektoru ieceļot komponistu Jāzepu Vītolu. 1920. gada 11. janvārī notika Latvijas Konservatorijas oficiālā atklāšana un svinīgais svētku koncerts.

Runājot par akadēmijas nozīmi šodien, rektors, profesors Guntars Prānis uzver: “Katram cilvēkam un nācijai ir vajadzīgs mērķis un nākotnes vīzija. Mūzikas akadēmijas misija paliek nemainīga – JVLMA kā mūsdienīgs mūzikas izglītības centrs, kas ir pievilcīgs Latvijas un ārzemju studentiem. Vieta, kur tiek godātas tradīcijas, taču ir izlēmība pieņemt drosmīgus lēmumus, lai varētu attīstīties.”