Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dažiem auto ir iespēja pārslēgties no, piemēram, sporta režīma uz ikdienas, līdzīgi arī savā galvā vadītājām ir «jāpārslēdzas» no vasaras uz ziemas braukšanas stilu.
«Tiklīdz notiek parēja uz ziemas laiku, arī autovadītājiem jābūt gataviem braukšanai ziemas apstākļos,» uzskata Klints.
Runājot par ziemas braukšanas stilu, jāsāk ar to, kā tās atšķiras no vasaras braukšanas stila. Vasarā, ja nav lietus, braukšanas apstākļi ir gandrīz ideāli – asfalts ir sauss un karsts, tāpēc riepu saķere ar ceļu ir maksimāla.
Citi lasa
«Tikmēr ziemā, pat ja nav sniega, asfalta temperatūra ir zema, un auksto riepu saķere ar ceļa segumu ir sliktāka, kas nozīmē garāku bremzēšanas ceļu. Tāpēc bremzēšanai jābūt pēc iespējas gludākai, lai auto neslīdētu. Attiecīgi rūpīgi jāseko līdzi gan riepu stāvoklim, piemēram, spiedienam, gan arī piemērotam braukšanas ātrumam,» stāsta Ivars Klints
Līdz ar gada aukstā perioda iestāšanos jāatceras vēl par dažādiem sīkumiem, piemēram, jānomaina vējstikla tīrīšanas šķidrums no vasaras uz ziemas, pretējā gadījumā tas var sasalt. Vienmēr jāpārliecinās, ka akumulators ir pietiekami uzlādēts, kā arī jāpārliecinās, ka ziemas riepām ir pietiekams protektoru dziļums – minimālais rādītājs ir četri milimetri.
Jāpiedomā pašam autovadītājam
Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks gan uzsver, ka braukšanas stils līdz ar gadalaiku pats no sevis nemainīsies, pie tā jāpiedomā pašam autovadītājam.
Piemēram, jāieplāno agrāk celties no rītiem, lai paspētu sagatavot auto braukšanai. Ja mašīna ārā stāvējusi visu nakti, jāatceras par motora iesildīšanu. Kamēr auto sildās, var notīrīt kameras lēcas un sensorus no sniega un netīrumiem.
«Ja laiks no rītiem nav bijis paredzēts, tad tiek zaudētas piecas-desmit minūtes, kuras pēc tam cenšas atgūt. Un tā dara daudzi, kas noved pie nervozitātes, sastrēgumiem un, diemžēl, arī ceļu satiksmes negadījumiem,» atgādina Vanks.
Klints uzskata, ka autovadītājiem jāmaina arī attieksme pret savām braukšanas prasmēm, jo ziemā nevar strauji uzņemt ātrumu un pēdējā brīdī nobremzēt. Šīs darbības jāsāk ar laika rezervi un jāizvērtē visi apstākļi. Tāpat ziemā jāpalielina braukšanas distance starp automašīnām.
«Mēs esam pieraduši, ka siltajā sezonā, kad ir laba saķere ar ceļu, var sākt braukt vēlāk un vēlāk arī bremzēt. Ziemā tā rīkoties ir bezatbildīgi,» uzskata viņš.
Zemās temperatūras ietekmē gan riepas, gan asfaltu. Lai gan ziemas riepas ir mīkstākas, tām saķere ar ceļu nav tikpat laba kā vasaras riepām. Arī stūre uz ledus kļūst “vieglāka”, nav pretestības pagriezienos.
«Ļoti svarīgi pašam autovadītājām “sajust” ceļu. Ja man ir aizdomas, ka ar ceļa segumu kaut kas nav tā, kā vajadzētu, es mēģinu atrast taisnu posmu, lai pārbaudītu, kā uzvedīsies mans auto. Tas ir vajadzīgs tāpēc, lai zinātu, kas notiks, ja vajadzēs pēkšņi bremzēt,» stāsta Ivars Klints.
Nepaļauties tikai uz elektroniku
Jau vairāk nekā pusgadsimtu automobiļi tiek aprīkoti ar bremžu antibloķēšanas sistēmu jeb ABS, kas ievērojami uzlaboja autosatiksmes drošību. Tomēr eksperti neiesaka paļauties uz to par visiem 100%.
«Drošības sistēmas, kas ir uzstādītas automobiļos, protams, ir laba lieta. Ir dzirdēts, ka ik stundu šīs sistēmas pasaulē glābj kāda cilvēka dzīvību. Slikti, ja mēs uz tām pārāk paļaujamies. Ir jādomā arī ar savu galvu un jāattīsta braukšanas prasmes,» uzskata Vanks.
Klints piebilst, ka elektronika, protams, var palīdzēt gadījumos, ja cilvēks, kas ir pie stūres, ir kļūdījies, bet tiktāl līdz sāk darboties fizikas likumi. Jo elektronika nevar apstādināt auto, ja nav saķeres ar segumu, ja auto pārāk ieiet pagriezienā utt.
«Ja jūs uzturat auto labā tehniskajā stāvoklī, pārsteigumiem nevajadzētu būt. Jo auto ir izstrādāts un ražots, paredzot arī ekstremālās situācijas. Protams, ja auto ir nolietots, var gadīties visādi – jo lielāks nolietojums, jo nestabilāk mašīna uzvedas uz ceļa,» stāsta Klints.
Pirmā ziema pie stūres tūkstošiem jaunu šoferu
Katru gadu auto vadīšanas tiesības saņem vairāk nekā 10 000 jauno vadītāju, kuriem šī ir pirmā ziema pie stūres. Tas ir signāls arī pieredzējušiem šoferiem, ka ir jābūt piesardzīgākiem. Arī, ja pieredzējis autovadītājs nomaina auto un šī ir pirmā ziema konkrētajā transportlīdzeklī, vispirms ir jāpierod pie cita svara, izmēra, riepām un piedziņas.
Vanks iesaka atrast vietu, kur nav citu auto, un izmēģināt bremzēšanu, lai saprastu, kā auto uzvedas, cik ātri bremzē.
«Jāsagatavo arī savs vestibulārais aparāts tam, ka auto var slīdēt, lai brīdī, kad vajadzēs ātri bremzēt, nebūtu panika,» saka Drošas braukšanas skolas vadītājs.
Trūkst auto vadīšanas kultūras
Vanks arī min, ka Latvijā joprojām trūkst auto vadīšanas kultūra un cieņa pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
«Situācija, protams, ir labāka nekā, piemēram, pirms desmit gadiem, taču vienalga pietrūkst pacietības, cieņas vienam pret otru. Mēs visi esam dažādi, ar dažādām mašīnām un atšķirīgu braukšanas pieredzi. Taču mums ir kopēja satiksme un kaut kā jāsadzīvo,» aicina Vanks.
Drošas braukšanas skolas vadītājs nosauc ziemas braukšanas pīlārus: auto savlaicīga tehniskā sagatavošana, distances ievērošana un cita vadītāju respektēšana.
Savukārt, Klints atgādina, ka, pirms sēsties pie stūres, jābūt pārliecinātam gan par sevi, gan par sava auto tehnisko stāvokli, tāpēc ir jāveic regulārā apkope autoservisā, savlaicīgi jāmaina nolietotas detaļas un jārūpējas par savu automašīnu.
«Lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Vislabākā sajūta ir tad, kad esi atbraucis mājās, nolicis mašīnu un ienācis siltā istabā, nevis savas pārgalvības dēļ iestrēdzis kaut kur meža vidū un gaidi evakuatoru,» nobeigumā saka Ivars Klints.
