Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sieva pamanīja viņā to, ko neredzēja citi
Krievijas režisora, aktiera un scenārista Vladimira Meņšova dzīvība izdzisa ātri: jūnija beigās viņam tika noteikta diagnoze, un jau 5. jūlijā viņa vairs nebija. 81 gadu vecais režisors nodzīvoja interesantu un piepildītu dzīvi, par kādu varētu sapņot daudzi. Viņam vēl bija daudz radošu plānu… Pagājušajā ceturtdienā Meņšovs tika guldīts zemes klēpī. Lai gan patlaban Maskavā ir straujš Covid-19 gadījumu pieaugums, teikt ardievas režisoram ieradās simtiem viņa talanta cienītāju.
Diemžēl atvadīties no viņa nevarēja viņa dzīves galvenā zvaigzne – sieva aktrise Vera Aļentova. Arī viņu skāris Covid-19.
Sākumā Meņšova talantam ticēja tikai viņa sieva Vera, un, pateicoties mīļotās atbalstam, Vladimirs spēja gūt panākumus. Dažus gadus pāris dzīvoja šķirti, pašķīries, tomēr spēja saglabāt laulību.
Pa īstam viņus izšķīra tikai Meņšova nāve…
Veru Meņšovs satika skolā – studijā MHAT. Viņš nemaz necerēja, ka kursa skaistule varētu viņā ieskatīties, un sākumā viņi bijuši vien labi draugi.
«Pēc uzvedības, pēc tipāža es neesmu viņas cilvēks. Un, ja nemācītos vienā kursā, mēs nemaz nebūtu kopā. Mums tika dota reta iespēja iepazīt vienam otru. Verai bija izdevība pavērot mani un ieraudzīt, kāds cilvēks es esmu,» TV raidījumā Cilvēka liktenis stāstīja Meņšovs. Aļentova spēja novērtēt viņu ne tikai kā vīrieti, bet arī aktieri atšķirībā no pasniedzējiem, kas Meņšovam spožu karjeru nepareģoja. «Viņš daudz lasīja, bija erudīts zēns. Es nesapratu pedagogus, kāpēc viņi neredz viņā to, ko redzu es,» atminējās Aļentova.
Pēc augstskolas beigšanas abu situācija bija bēdīga.
Aļentova un Meņšovs netika uzņemti Maskavas mākslas teātrī. Uz pāris gadiem viņš aizbrauca uz Stavropoli, bet aktrise tika uzņemta Maskavas Puškina teātrī. Taču Vladimirs vairs nevarēja dzīvot bez savas Veras un atgriezās Maskavā. 24 gadu vecumā viņš apprecējās, un laulātajiem netika piešķirta pat kopēja istaba, tāpēc sākumā viņi dzīvoja dažādās kopmītnēs. Pa solītim vien abi sāka veidot kopēju iedzīvi. Aļentova izrādījās ne tā labākā pavāre.
«Viss, kas saistīts ar tīrīšanu, mazgāšanu, plauktu pienaglošanu, bija uz maniem pleciem. Taču man paveicās – Meņšovs lieliski gatavoja. Kad es kaut ko uztaisīju, viņš saprata, ka ātri atstieps kājas, ja to ēdīs. Tāpēc pārņēma šo nodarbi,» atminējās aktrise.
Izšķīrās, lai būtu kopā…
Kad pasaulē nāca abu pirmdzimtā Jūlija, Meņšova algas trijiem vairs nepietika. Lai pabarotu ģimeni, viņš sāka strādāt nakts maiņā maizes ceptuvē. Kad Aļentovai beidzot piešķīra divistabu dzīvokli, šķita – iestāsies harmonija, taču tā nebija.
«Tā notiek, kad ilgi tici, ceri, bet tomēr nekā. Sadzīve ir visai grūta ar mazu bērnu, īpaši, ja esi iebraucējs un ja nav, pie kā vērsties pēc palīdzības. Sākas aizvainojumi.
«Kāpēc tu visu dienu neesi mājās?», «Es uzņemu filmu», «Bet es arī strādāju teātrī!» Dziļas jūtas nonivelē ikdiena. Kādā mirklī padomājām, ka mums vieglāk būs, ja dzīvosim atsevišķi,» stāstīja Aļentova. Lēmumu pieņēma Vera, un Meņšovs to atbalstīja. «Lietišķa, īsa saruna: bija viesi, draugi. Mēs sēdējām virtuvē, viņa pienāca ar pretenzijām un pēc tam pateica: «Varbūt šķiramies?» Gribēju kaut ko darīt lietas labā, bet Vera bija nelokāma.»
Aktieru laulību izglāba romantika.
Agrāk, kad viņi brauca viesizrādēs, rakstīja viens otram vēstules. Reiz Vera Aļentova tās atrada, un no jauna uzjundīja mīlestība, kāda valdīja attiecību sākumā. Kad pāris atkal apvienojās, viņi reti strīdējās un saplēsties varēja tikai kino laukumā. Meņšovs pārdzīvoja, ka kolēģi pārmet – viņš savu sievu iebīdot filmās, tāpēc bija ļoti prasīgs pret Veru, uzņemot Maskava asarām netic. 1981. gadā šis kinodarbs ar Aļentovu galvenajā lomā ieguva prestižo ASV kinoakadēmijas balvu Oskars kā labākā ārzemju filma.
«Mīlestība pēc 50 gadiem laulībā iegūst citu veidolu, taču sajūtas ir tādas pašas. Ir brīnišķīgi novecot kopā,» pirms pāris gadiem teica aktrise.
Neticēja, ka dzīvos tik ilgi
«Mēs esam zaudējuši mūsu dārgo draugu, mosfiļmovieti, kurš atdevis šai kinostudijai visus savus radošos spēkus un spilgto talantu, īstu tautas režisoru, kura brīnišķīgās filmas zina un mīl miljoniem cilvēku,» pauda kinostudijas Mosfiļm darbinieki.
Pēdējos gados medijos vairākkārt parādījās ziņas par Meņšova veselību – ka režisoram ir problēmas ar locītavām un sirdi. Uz jautājumiem par to Meņšovs parasti atbildēja ar ironiju vai dusmām. Martā režisors nolēma kandidēt Valsts domes vēlēšanās, tomēr 26. jūnijā nespēja piedalīties partijas, kuru viņš pārstāvēja, sanāksmē.
Viņš bija saslimis ar Covid-19, un tuvinieki apgalvoja – tas esot vieglā formā. Tāpat kā viņa sievai. Taču pēkšņi Meņšova stāvoklis strauji pasliktinājās, viņš nonāca slimnīcā, un tika uzsākta mākslīgā plaušu ventilācija. Tomēr nekas vairs nebija līdzams.
Šajā klīnikā ārstējas arī viņa sieva Vera.
Pirms diviem gadiem, atzīmējot 80. jubileju, Meņšovs atzina: «Nekad nedomāju, ka nodzīvošu līdz tādam ciparam. Ņemot vērā iedzimtību, man bija jānodzīvo līdz 60 gadiem. Tēvs nomira 62, mamma – 58 gados. Domāju, ka mans maksimālais vecums būs 60, un nu man ir 80!»
Režisors reti smaidīja, mūždien nopietnajā sejas izteiksmē bija viņa spēks un varenība. Ne velti slavenajā seriālā Likvidācija Meņšovs nospēlēja maršalu Žukovu, bet seriālā Kultūras gads – Dievu…
