Industriālā ķieģeļu ēku kompleksā Vagonu ielā 21A jau pāris gadu iemājojis Rīgas centra nomalei neparasts dzīvīgums. Amatalus darītava, mākslinieku darbnīcas, koncerti un bāri, īpaši vasarā, rosībai pagalmā neļauj norimt. Pirmdienas vidū gan šeit valda miers, un lielajos logos iespīd pirmie siltās saules stari.
Ēkas radošo nomnieku vidū ir arī studija Per Form – Diānas Peitones un Zanes Priedes īstenotā vīzija par savu perfekto telpu. Zane savā darbā apvieno fotogrāfiju un dizainu, meistarīgi radot vizuāli krāšņu pasauli dažādos mērogos, vai tā būtu produktu fotogrāfija vai scenogrāfija. Pērn laikmetīgās fotogrāfijas galerijā ISSP bija skatāma viņas pirmā personālizstāde Marmoleum Real 2mm, kura pārsteidza ar košām trīsdimensionālām klusajām dabām lielformāta fotogrāfijās. Diānas vārds daļai sabiedrības paskaidrojumus neprasa – plašāk pazīstama kā pieprasīta matu pārvērtību māksliniece un stiliste viņa nesen spērusi arī pirmos soļus mūzikā.
Abas jaunās sievietes pirms dažiem gadiem iepazinās un sadraudzējās festivāla Ezera skaņas laikā. Vēlāk kopā veidoja Diānas mūzikas videoklipu. Tas notika fotostudijā Imagine Andrejsalā, kur Zane tobrīd īstenoja savus projektus, bet jau bija sākusi lūkoties pēc jaunām telpām. «Ar laiku sapratu, ka gribu vietu, kur visu varu darīt pa savam.» Arī Diāna tobrīd meklēja studiju. «Šķita, ka mums varētu būt forša savienība, jo daudz ir kopīga domāšanā un izpratnē par estētiku. Ir viegli!» stāsta Zane.
Plašā telpa konceptuāli sadalīta debespusēs: ziemeļos ir fotostudija, dienvidos – frizētava. Sākumā bijusi doma to sadalīt ar stikla sienu, tomēr izrādījās, ka pēc tās nav vajadzības. Kad nepieciešams, zonas var nošķirt ar apjomīgiem aizkariem.
«Mums netraucē ne fēni, ne zibspuldzes. Pie neliela fona trokšņa ir pierasts.
Ir jau arī forši, ka tu nestrādā viens kādā noslēgtā aliņā, bet redzi, ka apkārt kaut kas notiek. Tas arī pašu iekustina,» norāda Zane.
Studijas saimnieces ilgu laiku prātojušas, kādu nosaukumu telpai dot. «Bija ļoti daudz variantu. Prātā nāca visādas burtu un vārdu kombinācijas, jautājām draugiem. Kad nonācām pie Per Form, bija klikšķis. Sapratām, ka tas uzreiz strādā,» atceras Diāna, un Zane piebilst: «Tas runā par mums abām.» Diāna stāsta, ka Per Form norāda uz formu, kas var raksturot gan frizūru, gan paša cilvēka vaibstus, kas jāņem vērā, lai panāktu labu rezultātu. Dažādas formas ir arī nozīmīga Zanes darbu sastāvdaļa. Un, galu galā, forma ir arī telpai, turklāt tā spēj mainīties atkarībā no tā, kas tajā notiek.
No vienas puses, šīs ir abu profesionāļu privātās darba svētnīcas, no otras, Per Form ir kļuvusi par multifunkcionālu vietu, kur aizvadīti gan koncerti, gan meistarklases, jogas nodarbības un ballītes. Per Form sasaucas arī ar performanci, bet nav tikai par to. Tikpat labi šeit var notikt arī kādas īpašas vakariņas. Viens no atmiņā paliekošākajiem notikumiem bija dejas izrāde Attālums starp mums, kurā horeogrāfe Jana Jacuka pievērsās savstarpējo attiecību trauslumam un kopā ar dejotāju Marģeru Vanagu apdzīvoja visu telpu, skatītājiem viņiem sekojot. Vienīgajam dīvānam, kas telpā bija atstāts, tika pieskrūvēti ritentiņi. Telpas mainīgās funkcijas lielā mērā noteikušas arī interjera risinājumus. «Mēģinām neko neuztaisīt tā, ka tas paliek uz mūžu. Viss ir pārnēsājams, pārbīdāms, fleksibls,» iezīmē Zane.
Per Form vizuālās identitātes autore ir māksliniece Estere Betija Grāvere, kas Diānas un Zanes nosprausto virzienu materializēja konkrētos grafikas elementos. Tieši Estere ar tekstu un vizuālo noformējumu nonāca pie konceptuālā dalījuma ziemeļos un dienvidos, kā arī izveidoja logotipu Diānas zīmolam Per Form Hair. Tā pamatā ir Diānas iemīļotais motīvs – stilizēts zieds, kas ir skaists, bet nedaudz deformēts, vienlaikus nepareizs. «Tā ir pazīstama forma, uz kuru var paskatīties arī citādi,» komentē Diāna. Koši dzeltenzaļā neonā tas pārtapis unikālā mākslas darbā, ko jaunā māksliniece veidojusi tieši šai studijai un kas mirdz, saulei iespīdot stiklos.
Par jaunajiem logiem, apkures sistēmu ierīkošanu un betona grīdu ieklāšanu parūpējies telpu īpašnieks, bet mazākus remontdarbus veikušas saimnieces pašas, piesaistot meistaru. Iepriekš te atradās galdniecība ar aizkrautiem logiem un ar malkas apkuri, zem studijas vēl kādu laiku strādāja autoserviss. «Mums abām bija sajūta, ka telpai jābūt gaišai. Negribējām sterili baltas sienas, īstās bēšās krāsas atrašana prasīja laiku. Tonis ir ļoti niansēts. Šur tur saglabājām kaut ko no vecās sienas. Vietām meistars jau bija pārcenties ar krāsošanu, bet citur paspējām viņu vēl apturēt. Ja ir lietas, ko gribas nosargāt, tad biežāk jābūt klāt,» Zane pasmejas par gūto mācību.
Interjerā ir maz tumšu lietu. Izņēmums ir daži akcenti un frizieru krēsli. «Beigās melnais tomēr ļoti labi iederējās. Izskatās masīvi un profesionāli. Šīs ir japāņu zīmola Takara Belmont mēbeles, kas domātas profesionāļiem, bet krēsli ar nerūsējošā tērauda kājām un ratiņi paši par sevi interjerā izskatās forši,» spriež Diāna.
Tieši spīdīgais metāls sākumā iedeva toni turpmākajai interjera priekšmetu izvēlei. Zane bija atnesusi brīvstāvošu spoguli hromētā metāla ietvarā un krēslus ar izliektu karkasu. «Tolaik man tie šķita mazliet jocīgi, bet ātri paķēru Zanes stilistiku un sāku piemeklēt līdzīgas lietas.» Apmēram gadu viņas priekšmetu pa priekšmetam, pa aizkaram, pa vāzītei telpu iekārtojušas, viena otrai sūtot dažādas autletos, lietoto mēbeļu veikalos un internetā atrastas pērles. «Mēģinām atbalsot viena otras gaumi,» saka Zane. Interjers tapis kā kopdarbs bez iepriekš izstrādāta projekta, laika gaitā taustoties, sekojot iedvesmas plūsmai.
Dizaineri nākuši palīgā tikai, lai sakārtotu un padarītu funkcionālākas Diānas darba zonas. Vīnē dzīvojošais turku dizainers Ömer Gürel izveidoja skici ovālajam rozā stūrītim, aiz kura glabājas krāsas un citi piederumi, un Diānas klienti var netraucētā atmosfērā baudīt matu mazgāšanu ērtā ādas guļamkrēslā. Savukārt Matīss Āboltiņš palīdzējis izveidot aplī izkārtoto spoguļu dizainu. Šai idejai Diānu iedvesmoja pazīstamā mākslinieka Olafura Eliasona instalācija, taču šeit atspulgu spēlei ir arī praktisks pamatojums – matu sakārtojumu var redzēt no visām pusēm.
Per Form iekārtojums ir kā «elpojošs organisms, tas visu laiku mainās, tiek papildināts. Nākamreiz, kad tu atnāksi, viss jau būs citādāk,» smaida studijas saimnieces.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































